Dažreiz šie pieaugušie, kuri vēl pirms pāris gadiem roku rokā devās garās pastaigās, viens otru ik pa brīdim mīļi noskūpstot, tik ļoti viens otru ienīst, ka nespēj rast kopīgu valodu jautājumā, kas skar šķiršanās procesu. Cieš bērns, tas ir neizbēgami.
Šomēnes Rīgā risinājās plaša konference "Nepilno ģimeņu problemātika un risinājumu iespējas", kurā dažādu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji diskutēja, kādi riski pastāv nepilnajās ģimenēs, kādus risinājumus varētu un vajadzētu rast. Lai sniegtu priekšstatu par to, cik daudz ir nepilno ģimeņu, apkopoti statistikas dati, bet tie jau parāda tikai mazu daļiņu no iespējamā šādu ģimeņu daudzuma. Tā, piemēram, tiesībsarga biroja rīcībā ir informācija, ka pērn kopumā reģistrēti 21895 jaundzimuši bērni, no kuriem bez paternitātes ir 909. Tiesa, ar katru gadu bez paternitātes reģistrēto mazuļu skaits samazinās. Vēl 2012. gadā tādu bija 1213 jeb 6,5 procenti no kopumā tajā gadā reģistrētajiem 19719 bērniem.
Konferenci organizēja ģimenes atbalsta un kultūras centrs "Alise", kuras vadītāja Vineta Preisa stāsta, ka kopumā to apmeklēja ap 100 dalībnieku. Bet turpmāk palūkosim, kā nepilnās ģimenes saredz vairākas iestādes, kas strādā ar tām.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts atzina, ka arī izglītības iestādēs šis jautājums tiek aplūkots. Speciālists nosauca būtiskākos riska faktorus:
- Regulāri mācību kavējumi;
- Vidēji/zemi mācību sasniegumi;
- Ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis.
Tāpat nereti novēroti mācību pārtraukšanas iemesli. Piemēram, 65 procentos gadījumu, kad mācības tiek pārtrauktas, tas tiek saistīts ar grūtībām un motivācijas trūkumu apgūt vielu, kā arī mācību organizāciju.
Vēl citi iemesli:
- Nelabvēlīga sociālā vide, veselības problēmas (39 procenti);
- Slikti ekonomiskie apstākļi (38 procenti);
- Sliktas attiecības ar pedagogiem un/vai skolas biedriem (24 procenti);
- Vecāku iesaistes trūkums (trīs procenti).
Runājot par prevenciju, Zīvarts vērsa uzmanību, ka svarīgi ir zināt, ko un kā darīt noteiktā situācijā, gan direktoram, gan skolotājiem un skolēniem, kā arī sadarboties ar visām atbildīgajām institūcijām – bāriņtiesu, sociālo dienestu, policiju un citām.
Vientuļās mammas biežāk var piemeklēt depresija
Savukārt Latvijas Universitātes maģistrante Bc. psih. Sintija Vilde konferencē uzstājās ar nelielu pētījumu “Vientuļo māšu kompetences izjūta saistībā ar psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu”.
Saskaņā ar 2011. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā bija ap 170 871 vientuļo mammu. Vilde norādīja, ka pētījumos, salīdzinot ar precētām mātēm, vientuļām mātēm ir:
- augstāki depresijas izplatības rādītāji (intensitāte un biežums);
- zemāks pašvērtējums un panākuma izjūta, atzīmējot nepieciešamību pēc psiholoģiskā atbalsta;
- lielāks sociālais izolējums, saņemot mazāku emocionālo atbalstu.
Vēl citos pētījumos atzīts, ka pastāv pozitīva saistība starp kompetences izjūtu, pašefektivitāti un adekvātu bērna audzināšanu un vecāku pašefektivitāte ir svarīgs priekšvēstnesis vecāku pozitīvai uzvedībai audzināšanas procesā.
Mātes ar augstāku uztverto sociālo atbalsta līmeni mēdz konsekventāk un vairāk aprūpēt savus bērnus, mēdz būt atsaucīgākas pret saviem bērniem un viņu vajadzībām.
Sociālam atbalstam ir būtiska loma vientuļo māšu kompetences izjūtas veicināšanā un stiprināšanā. Tāpat to stiprina labas partnerattiecības un sociālā atbalsta kvalitāte.
Pēc Vildes teiktā, būtu nepieciešamība izstrādāt atbalsta pasākumus vientuļām mātēm:
- paaugstināt viņu pašvērtējumu;
- paaugstināt panākumu izjūtu vecāku lomā;
- mācīties apvaldīt un mazināt augstos stresa līmeņa rādītājus un saņemt nepieciešamo sociālo atbalstu.
Vilde, pati pētot vientuļo mammu ģimenes, nākusi pie secinājuma, ka tomēr vairumā gadījumu bērnu audzināšanā piedalās arī tēvs. Vairumā gadījumu tas ir tieši finansiālais atbalsts. 66 procentos aptaujāto vientuļo mammu audzina vienu bērnu, un viņas atzīst, ka ar iztikšanu ir vidēja stāvoklis, atļauties visu, ko vēlas, nevar neviena ģimene, tomēr pietiekami pārtikušas ir gana daudz vientuļās mammas, tikai divas vientuļās mātes atzinušas, ka viņām trūkst pat pats nepieciešamākais.
Jaunā psiholoģe pētījumā iekļāva 67 vientuļās mammas vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam.
TM piedāvā mediāciju un pirmslaulību apmācības
Kā konferencē norādīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, viena no TM prioritātēm ir bērnu tiesību un interešu aizsardzība, tāpēc ministrija aktīvi strādā pie jaunu mehānismu radīšanas saistībā ar uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērniem.
Vecāka pienākums nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem izriet no likuma. Minimālais uzturlīdzekļu apmērs nodrošināms, neatkarīgi no vecāka spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. No šā gada mainījusies uzturlīdzekļu piešķiršanas kārtība un apjoms, bet par to plašāk vari uzzināt šeit, kā arī šeit.
Kucina arī uzsvēra mediācijas nozīmi ģimenes strīdos. 2014. gada jūnijā stājās spēkā Mediācijas likums, 2015. gada janvārī – tiesību normas, kas paredz tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju.
Lai veicinātu tiesas ieteikto mediāciju, uzsākti divi pilotprojekti:
Bezmaksas mediatoru konsultācijas tiesās (t.s. "Mediācijas galdu" projekts);
Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos.
Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau no 2016. gada pieejamas vairākās tiesās Rīgā un visā Latvijā:
Rīgā: Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā (Rīgā), Vidzemes priekšpilsētas tiesā un no šā gada 16. janvāra – Rīgas apgabaltiesā;
Citur Latvijā: Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā un Rīgas rajona tiesā Siguldā, Jelgavas rajona tiesā, Valmieras rajona tiesā (līdz šā gada sākumam), kā arī Aizkraukles rajona tiesā.
No 2017. gada rasta iespēja paplašināt mediācijas pieejamību, liekot īpašu uzsvaru uz ģimenes strīdu risināšanu, tādējādi uzsverot ģimenes stiprināšanas nepieciešamību un nozīmību, bērna labklājības nodrošināšanu.
No 2017. gada 1. janvāra līdz 31.decembrim pieejami bezmaksas sertificētu mediatoru pakalpojumi, lai palīdzētu risināt vecāku domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un stiprinātu ģimeņu stabilitāti. Tiks apmaksātas pirmās piecas mediācijas sesijas.
Projekta kopējās izmaksas ir 45 tūkstoši eiro.
Lai nodrošinātu projekta gaitā veikto mediāciju kvalitāti un mediatoru pieejamību, mediatoru pakalpojumus projektā nodrošina sertificēti mediatori.
Ieguvumi, izmantojot mediāciju
- Ietaupīts laiks un nauda;
- Process norit mierpilnā, neformālā gaisotnē, rūpējoties, lai abas puses justos ērti un droši;
- Atjaunota normāla komunikācija starp pusēm, nodrošinot tām iespēju patstāvīgi un konstruktīvi risināt kopīgus jautājumus, kas var rasties nākotnē (it īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad pusēm ir kopīgs viens vai vairāki bērni);
- Puses pašas pieņem lēmumus – tas nodrošina, ka tiek pieņemti tikai tādi lēmumi, ko puses pašas ir akceptējušas un atzinušas par labiem risinājumiem;
- Process ir pilnībā konfidenciāls;
- Pusēm ir tiesības izvēlēties sev pieņemamu mediatoru, kā arī jebkurā laikā atteikties turpināt jau uzsākto mediācijas procesu;
- Ja strīds jau ticis risināts tiesā, panākot risinājumu mediācijas ceļā, tiek atmaksāta valsts nodeva 50 procentu apmērā.
Vēl Kucina konferencē, aplūkojot iespējamos riskus un kā tos novērst, lai mazāk būtu šādu nepilno ģimeņu, atzīmēja izveidoto pirmslaulību apmācības programmu.
Tā sastāv no četriem moduļiem:
- Finanšu pratība – sniedz iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par naudas gudru pārvaldību: plānot, krāt, aizņemties, lai palīdzētu sasniegt ģimenes nākotnes mērķus.
- Laulības tiesiskie aspekti – sniedz iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par laulības tiesiskajiem aspektiem.
- Laulības psiholoģiskie un ētiskie aspekti – sniedz iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par emocionāli veselīgām, pilnvērtīgām, harmoniskām, uz savstarpējo cieņu balstītām attiecībām ģimenē.
- Vecāku pienākumi un atbildība – sniedz iespēju apgūt zināšanas un pilnveidot izpratni par bērna attīstību, vecumposmus raksturojošām iezīmēm un vecāku lomu bērna attīstības veicināšanā.
Apmācības ir bezmaksas un brīvprātīgas. Lektori – nozares speciālisti ar profesionālās darbības pieredzi konkrētajā jomā un pieaugušo izglītošanā. Apmācības noritēs diskusiju veidā, ar viedokļu apmaiņu, situāciju analīzi, pieredzes stāstiem, praktiskiem uzdevumiem, respektējot katra pāra individuālo pieredzi un izpratni, stāstīja Kucina.
Tiesībsargs: Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu. Pie otra vecāka bērns ciemojas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
