Viktorija jūlijā svinēs savu 26. dzimšanas dienu. Pieaugusi sieviete, bet tāpat – bērns saviem vecākiem, mazbērns – vecvecākiem. Kas būs viņas viesi? Protams, ģimene un draugi, bet cik daudzi no Viktorijas ģimenes locekļiem? Vai visi kopā? Viņas vecāki izšķīrās. Nenotikušas sarunas, dvēseles sāpes, kā ar elektrību dabūt pa nagiem no vārda "mīļākā", nedzirdēt un nespēt izrunāt vārdus "Mīlu tevi"...
Ja biežāk veidojam rakstus no speciālistu – psihologu, psihoterapeitu – skatpunkta par to, kā vajadzētu noritēt vecāku šķiršanās, ja reiz bez tādas neiztikt, šoreiz piedāvājam aplūkot, kā ģimenes sašķelšanās divās frontēs izskatās no bērna skatījuma. Kā viņš to redz, jūt un vai un kādas sekas šis process atstāj uz nākotni.
Viktorija ir mūsu stāsta varone, bet viņas vārds ir mainīts. Tādēļ, ka izrunāšanās vēl nav notikusi, tādēļ, ka pati vēl līdz galam to nav izsāpējusi… Ļausim viņai pašai atklāties tad, kad pienāks laiks. Stāsts ir kā veltījums Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, rosinot pieaugušos aizdomāties, vai vienmēr bērnam ir bijušas tiesības uz ģimeni, emocionālo labklājību un baudīt abu vecāku klātbūtni.