Reirs: bērnu tiesību jomā nepieciešamas būtiskas un kardinālas izmaiņas  (1)

Reirs konferencē norādīja, ka Latvijā katrs trešais bērns cietis no vardarbības ģimenē, taču sabiedrības attieksme pret vardarbību ne vienmēr ir noraidoša. Tāpēc bērnu tiesību jomā nepieciešams uzlabot sadarbību starp institūcijām un iesaistītajām personām.

Pēc Reira paustā, Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka nepieciešams celt bāriņtiesu prestižu, sociālo darbu veidot jēgpilnu, lai pievērstu uzmanību katram gadījumam, turklāt, lai lēmumi par bērnu likteņiem tiktu pieņemti profesionāli un nevilcinoties, nepieciešams jauns un efektīvs regulējums, kā arī tā veiksmīga izpilde.

Runājot par deinstitucionalizācijas procesu, Reirs norādīja, ka nākamais LM uzdevums ir procesā iesaistīt nevalstisko (NVO) sektoru. Patlaban normatīvie akti paredz, ka deinstitucionalizācija ir tikai pašvaldību uzdevums, tomēr redzams, ka NVO ar zemo finansējumu piedāvā plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu nekā valsts. Tāpēc līdzekļi jāpiešķir tiem, kas jau tagad var sniegt nepieciešamos pakalpojumus, teica Reirs.

Tiesībsargs Juris Jansons: "Uzskatu, ka normatīvajos aktos noteiktais bērna tiesību aizsardzības mehānisms vardarbības gadījumā netiek pienācīgi īstenots. Tas nedarbojas efektīvi. Ir jābūt koordinējošai, uzraugošai un sodošai, turklāt nosacīti neatkarīgai institūcijai, kura ir ārpus vienas ministrijas pakļautības un ar tādām funkcijām un pilnvarojumu, kas nodrošina:

Tiesībsargs uzsver, ka atbildīgā institūcija jeb VBTAI ir jāreorganizē. "Šobrīd šādai VBTAI darbībai nav jēgas. Bāriņtiesu metodiskās vadības funkciju var nodot Labklājības ministrijai, uzticības tālruni – nevalstiskajam sektoram," uzskata Jansons.

Tiesībsargs aicina attīstīt Labklājības ministra Jāņa Reira ierosināto priekšlikumu par Bērnu lietu sadarbības padomi, tomēr nevis kā konsultatīvu padomi, bet kā valsts pārvaldes iestādi ar visām minētajām funkcijām. Turklāt, lai tajā nosacīti ietilpst konsultatīvā padome, kas sastāv no nozaru un sabiedrisko organizāciju ekspertiem.

Tiesībsargs uzskata, ka konsultatīvs veidojums bez tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību institūcijām nespēs realizēt neko, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajiem tiesību aktiem.

Skatoties kritiski, rodas jautājums, vai katrā gadījumā jāsoda vecāki? Vecāki var būt izturējušies vardarbīgi pret bērnu savas nezināšanas dēļ, rīkojušies savas dzīves pieredzes vadīti. Iespējams, viņiem vispirms jāpalīdz kļūt par labākiem vecākiem – jāsniedz atbalsts bērnu audzināšanā. Piemēram, jāpiedāvā kursi bērnu emocionālā audzināšanā u.tml., domā tiesībsargs.

Ja vardarbīgi rīkojušies valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki – jāvēršas ar visu likuma bardzību, jo profesionāļiem jāspēj rīkoties profesionāli un nekāda veida vardarbība nav attaisnojama. Statistikas dati rāda, ka VBTAI 2016. gadā administratīvo atbildību piemērojusi vien sešos gadījumos – visā valstī gada laikā, vērtējot bērnudārzu darbinieku, pedagogu un skolu darbinieku, treneru, pasākumu rīkotāju un bērnunamu darbinieku vardarbīgu izturēšanos pret bērniem.

"Pirmkārt, vai nav pārāk augsta iecietība pret vardarbību institūcijās? Otrkārt, vai nav atšķirīgi vērtēšanas standarti pret ģimenē vai audžuģimenē notikušu vardarbību un tādu pašu gadījumu institūcijā? Un, treškārt, vai, vērtējot pedagoga rīcību, notikušais tiek saukts īstajā vārdā – vardarbība? Vai tiek maskēts zem tādiem nejuridiskiem jēdzieniem kā "nepedagoģiskas metodes" vai "nerīkošanās bērna labākajās interesēs"," jautā tiesībsargs.

Konferencē piedalījās arī veselības ministre Anda Čakša, kura norādīja, ka patlaban vairs nenotiek cīņa par bērnu izdzīvošanu, bet gan par veselīgu un pašapzinīgu cilvēku augšanu.

Pēc Čakšas domām, īpaši svarīgi runāt par profilaksi jeb to, kā novērst vardarbību pirms tā ir notikusi. Profilakses un drošības tīkls Latvijā ir austs, bet nav izrādījies pietiekoši stiprs, tāpēc, lai "aizsardzības tīklu" stiprinātu, nepieciešams rūpēties par sadarbību, norādīja veselības ministre.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) teica, ka bērnu tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Arī, pēc viņas domām, likumu izstrādāšana vien neatrisina situāciju bērnu aizsardzības jomā, svarīgi kā šie likumi tiek praksē īstenoti, svarīga institūciju sadarbība un sabiedrības līdzdalība šo jautājumu risināšanā.

Tāpat Mūrniece norādīja, ka Latvija daudz darījusi, lai bērnu aizsardzības sistēmu uzlabotu – apmācīti darbinieki, ieviesti uzticības tālruņi un konsultācijas –, tomēr redzams, ka informācijas telpā joprojām parādās gadījumi, par kuriem "asinis stingst dzīslās".

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka vardarbības gadījumi ne vienmēr top zināmi uzreiz, jo nereti bērni par vardarbības piedzīvošanu runā pēc daudziem gadiem vai pat par piedzīvoto nerunā nekad. Bērni, kas piedzīvojuši vardarbību, var šādu izturēšanos turpināt arī pret saviem bērniem un mazbērniem, un tas Barču dara bažīgu.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ar normatīvajiem aktiem tiek strādāts daudz, bet ar to nepietiekot. Ļoti svarīgs jautājums, pēc Barčas domām, ir sabiedrības izpratne par to, kas ir vardarbība un kā to atpazīt.