Jauno vecāku lēmums par to, kādu vārdu likt bērnam, ir ļoti individuāls un personīgs, tomēr neapšaubāmi ir vērojama vārdu mode. Tuvojoties Latvijas Valsts simtgadei, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izpētījusi vārdu popularitāti kopš 1918. gada, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par atbilstošajā gadā dzimušo vārdiem.
Sava vārda popularitāti 100 gados vari izpētīt šeit. Ja vārda topā nav, šis vārds laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.
Zēnu vārdu topa 1. vietā 100 gadu laikā bijuši trīs vārdi: Jānis, Daniels un Roberts. Visilgstošākā ir Jāņa popularitāte, no 1918. līdz pat 2000. gadam ieņemot stabilu pirmo vietu. Ap 2005. gadu līderpozīcijā izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušajiem zēniem populārākais vārds ir Roberts. Vārds Roberts bijis populārs jau Latvijas pirmās republikas laikā, it sevišķi Vidzemē, vēlāk vārds popularitāti nedaudz zaudējis, tomēr nekad nav izkritis no 100 populārāko zēnu vārdu saraksta.
Jānis un Roberts nav vienīgie ilgdzīvotāji Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918. gada topu nav pametuši arī: Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs.
Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis, Aleksandrs un Andrejs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos.
Interesanti, ka daži pirmās brīvvalsts laikā jauno vecāku iecienīti vārdi zaudējuši popularitāti un pagaidām nav populārāko simtniekā atgriezušies, piemēram, Arvīds, Jāzeps un Arnolds, savukārt vārds Kārlis, kuram bija līdzīga popularitāte un līdzīgs tās kritums, šobrīd ir atgriezies topā – 5. vietā.
Meiteņu vārdu dažādība ir lielāka, līdz ar to topa 1. vietā 100 gadu laikā ir bijuši desmit vārdi – Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija.
Līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 40. gadu vidum) populārākais meiteņu vārds Latvijā bija Anna. Kopš 1990. gada Anna atkal ir topa pieciniekā.
20. gadsimata 40. gadu beigās Latvijā vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija žilbinoši īsa – ap 1970. gadu tas pamet topu – pagaidām uz neatgriešanos. Ap 1950. gadu Latvijā meiteņu personvārdu topa 1. vietā bija vārds Valentīna.
No 50. gadu vidus līdz 1975. gadam meiteņu vārdu topa 1. vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos šajā periodā 1. vietā bija citi vārdi, – Anita, Inese un Inga.
Turpmākajos 10 gados (no 1980. līdz 1995. gadam) vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Kristīne. Bet kopš 1995. gada topa 1. vietā bija secīgi – Laura, Anastasija un Sofija.
Daudzi no šobrīd populāriem meiteņu vārdiem, piemēram, Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza ir bijuši populāri pirms vairākām paaudzēm – pirmās brīvvalsts laikā. Lai gan 20. un 30. gados tikpat populāri vārdi bija Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta, tomēr tie zaudējuši savu popularitāti ap 1935. – 1940. gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē.
Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930.–1935. gadu (Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina) izkrita no 100 populārāko vārdu topa no 1955. gada līdz 1965. gadam un arī pagaidām nav atgriezušies topā.
Ja tev padomā ir stāsts par personvārdu popularitāti, iesūti savu stāstu sociālajos tīklos Facebook, draugiem.lv un Twitter, lietojot #100vardi un #LV100 mirkļbirkas vai rakstot uz vardi@csb.gov.lv.
Šāds interaktīvs rīks – 100 populārākie personvārdi 100 gados – skatāms šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
