<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@brigittetohm">Brigitte Tohm</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Nezinu, kā tu, bet es ceriņziedu laikā allaž iekšēji cīnos ar vēlmi saplūkt veselu klēpi, iebāzt degunu ceriņos un piesmaržot pilnu visai ziemai. Un, no otras puses, – nu kā es tā plūkšu, lai taču citiem arī prieks... Bet veselības dēļ taču var, ne? Pamatojums, ko pastāstīšu aiz auss likšanai, ir veselīgs un dziedniecisks.

Kurš gan nav meklējis ceriņziedu kupenās laimītes – tos īpašos ziediņus ar piecām lapiņām? Tas ir skaists ticējums, kam gribas noticēt (galu galā – kopš bērnības esam to dzirdējuši), tomēr diezin vai ar ceriņmaltīti vien pietiks, lai tiktu pie laimes. Būsim godīgi – pie vēdersāpēm tikt diemžēl ir ticamāks scenārijs. Tomēr, ja vajag pamatojumu, lai plūktu ceriņus, lūk tas ir.

Tautas medicīnā no Balkāniem vai Malaizijas nākušie ceriņi tika par labiem atzīti tikai kādā 16. gadsimtā, kad Eiropā tika ievesti no Turcijas. Plašāk tie tikuši pielietoti ārīgi, jo tomēr, lai cik skaists, šis augs ir indīgs, tāpēc, ja tomēr lieto iekšķīgi, devas stingiri jāievēro! Ja neesi drošs, labāk lieto ārīgi.

Dziedināšanai jāņem nevis kaut kādi īpaši krāšņi un selekcionēti ceriņi, bet tie visparastākie – baložlillā vai baltie, kas sastopami visbiežāk. Un, protams, labāk, ja tie auguši laukos, tālu no ceļiem.

Ceriņzāļu pagatavošana ir pavisam vienkārša, neprasa speciālu aprīkojumu.

Uzlējumam vajadzēs 100 g svaigu ceriņziedu (bet bez ķekara kātiņa) un 250 ml 40 grādu degvīnu (nevis spirtu, jo augstāka koncentrācija var apdedzināt). Saliec ziedus stikla pudelē, cieši aiztaisi pudeli, lai spirts neiztvaiko. Noliec tumšā vietā uz divām nedēļām, bet pavisam neizmet pudeli no prāta – reizi dienā paskalini to. Pēc divām nedēļām nokās. Ziedi savu ir padarījuši, no tiem tagad vari atvadīties.

Tautas medicīna šo uzlējumu iesaka kā urīndzenošu, nomierinošu, karstumu samazinošu, bet ārīgi to lieto dažādu locītavu sāpju, radikulīta, podagras gadījumā. Uzlej uz marles, norīvē sāpošo vietu, tad silti ietin vilnas vai kokvilnas šallē (šādai procedūrai vispiemērotākās būs vakara stundas).

Iekšķīgi ceriņu uzlējumu lieto pie bronhītiem, laringītiem un citiem iekaisuma procesiem kaklā un mutes dobumā. Proporcijā 1:10 uzlējums jāatšķaida siltā ūdenī un jādzer pa 1 TK divas reizes dienā. Ja vēl vairāk atšķaida, tad var ar to skalot kaklu. Taču atgādinām vēlreiz – ceriņi ir indīgi, dozas jāievēro!

Ceriņu lapas palīdz izvadīt strutas pie dažādiem iekaisuma procesiem. Tās vispirms sasmalcina (aptuveni tādos gabaliņos, kā smalcina skābenes zupai), pēc tam saberž putriņā un liek uz slimās vietas. Ja gribi šo dziedniecības līdzekli saglabāt ilgākam laikam, arī derēs degvīna uzlējums, šoreiz proporcijā 1:1. Nostādināšana tāda pati kā ziedu gadījumā – divas nedēļas tumšā vietā.

Pret astmu tautas receptes iesaka dzert tēju no balto ceriņu lapām, kas ievāktas tieši ziedēšanas laikā.

1 daļa balto ceriņu pumpuru uz 4 daļām nesālītu tauku (droši vien var izmantot arī gī) – tā ir iedarbīga ziede pret radikulītu. Pagatavo un uzdāvini vecmāmiņai!

Ja pasliktinās redze, vari palietot kompreses no balto ceriņziedu tējas – 2 TK aplej ar pusglāzi karsta ūdens. Pēc 10 minūtēm nokās, samitrini vates tamponu un uzliec acīm kompresi uz 3–5 minūtēm. Lieto, kamēr vien zied ceriņi!

Un neaizmirsti, ka ceriņu slotas var brīnišķīgi izmantot mīlestības pirtiņās! Sliktākajā gadījumā – kaut vai vannā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!