Vissenākās ziņas (10–15. gs.) par šāda veida masāžu nāk no Japānas, kur šī masāža tika veikta samurajiem, sagatavojoties cīņām, un arī pēc tām, lai ātri un efektīvi atjaunotu spēkus, noņemtu stresu un veicinātu savainojumu ātrāku sadzīšanu. Masāžu veica pirtīs, ko Japānā sauc par "o-furo" – gan pirms, gan arī pēc pirts procedūras. Šajās masāžās tika izmantotas bambusa slotiņas, jo austrumos uzskata, ka bambuss sevī nes spēka, izturības, ilgmūžības un jaunības enerģiju.
Senajā Krievijā līdzīgas metodes tika izmantotas dziedinošos pirts rituālos. Zintnieki–dziednieki izmantoja skaņas vibrācijas apvienojumā ar tiešu fizisku iedarbību uz cilvēka ķermeni, tādā veidā stimulējot organisma fiziskās funkcijas ļoti smalkā līmenī. Šim nolūkam tika izmantoti zaru saišķi, dobjas koka vālītes un koka āmuriņi. Vibroakustiskā seansa laikā vājinieks tika pilnībā relaksēts un nonāca dziļā, dziedinošā miega stāvoklī.
Tiek pieņemts, ka līdzīgas metodes tika izmantotas dažādos senos šamaniskos cilšu rituālos Āfrikā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Samuraju masāžas tehnika Latvijā ir parādījusies salīdzinoši nesen. Senāk tika un arī mūsdienās pirtī tiek izmantoti dažādu koku āmuriņi, ar kuriem tiek veiktas darbības, kas rada gan skaņas, gan fizisko vibrāciju uz pirtsmīļa auguma. Tāpat smalkās vibrācijas tiek veidotas ar zvaniņu un kamertoņu palīdzību. Bet ideja par klūgu izmantošanu Baltijā, visticamāk, ieceļojusi no Tālajiem Austrumiem caur Krieviju. Un latvieši kopā ar lietuviešiem ir bijuši tik apsviedīgi, lai bambusa vietā izmantotu kārklu klūgas, kas mūsu būtībai visādā ziņā ir daudz tuvākas, saprotamākas un pieejamākas par bambusu.
Galvenais klūgu pēriena izpildes tehniskais elements ir vibrācija, kas sastāda ap 70% no kopējā masāžas laika. Ar klūgu slotiņām arī tiek radītas skaņas vibrācijas ļoti plašā diapazonā. Skaņas frekvenču diapazons ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā klūgu slotiņas diametrs (biezums), klūgu garums un diametrs, pēršanas intensitāte, stiprums un ritms.
Klūgu pērienu ierasti izmanto kompleksā ar citām pirts vai spa procedūrām. Ieteicams izmantot kā relaksējošu pērienu pēc pirts procedūras vai komplektēt ar arommasāžu vai ķermeņa pīlingu. Jāievēro tas, ka telpai, kurā notiks procedūra ar klūgu slotiņām, ir jābūt pietiekami siltai (24–26°C), lai pēriena laikā no slotiņu radītās gaisa plūsmas klientam nekļūtu vēsi. Nebūtu vēlams klūgu pērienu veikt pirts telpā vai telpā ar paaugstinātu mitrumu, jo, klūgu slotiņām samirkstot, tiek zaudēta skaņas vibrācijas atdeves spēja. Klienta miesai ir jābūt tīrai un sausai.
Darbojoties ar klūgām, tiek veikta tieša fiziska iedarbība uz klienta augumu un ķermeņa daļām ar tiešiem un izkliedētiem dažādas intensitātes uzsitieniem un uzspiedieniem. Tātad fiziski tiek stimulēta āda, zemāda un virsējo muskuļu audi. Pēriens ar klūgu slotiņām efektīvi iedarbojas uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli, noņem stresu un dod garīgu spēku. Šis ir masāžas veids, ar kura palīdzību tiek uzlabota asinsrite, vielmaiņa, organisma šūnu atjaunošanās un veicināta limfātiskās sistēmas darbība, uzlabojot limfas teci.
Klūgu slotiņas var izgatavot pašu spēkiem, atbilstoši paša darinātāja vēlmēm, vajadzībām un darbības specifikai/tehnikai. Kārklu audzes Latvijā ir visai izplatītas, tāpēc izejmateriālu sarūpēšana ir diezgan vienkārša. Bet izejmateriālus – gatavas klūgas – ir iespējams iegādāties arī no klūgu pinumu meistariem. Tāpat klūgu slotiņas var iegādāt jau gatavā veidā gadatirgos vai no klūgu pērienu praktizējošiem meistariem.
Nu ko, tagad zināsi – ja kāds tuvumā vai tālumā izsaka piedāvājumu tikt nopērtam, aši steidzies turp. Lai visiem žagari un laba veselība!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
