Vissenākās ziņas (10–15. gs.) par šāda veida masāžu nāk no Japānas, kur šī masāža tika veikta samurajiem, sagatavojoties cīņām, un arī pēc tām, lai ātri un efektīvi atjaunotu spēkus, noņemtu stresu un veicinātu savainojumu ātrāku sadzīšanu. Masāžu veica pirtīs, ko Japānā sauc par "o-furo" – gan pirms, gan arī pēc pirts procedūras. Šajās masāžās tika izmantotas bambusa slotiņas, jo austrumos uzskata, ka bambuss sevī nes spēka, izturības, ilgmūžības un jaunības enerģiju.
Senajā Krievijā līdzīgas metodes tika izmantotas dziedinošos pirts rituālos. Zintnieki–dziednieki izmantoja skaņas vibrācijas apvienojumā ar tiešu fizisku iedarbību uz cilvēka ķermeni, tādā veidā stimulējot organisma fiziskās funkcijas ļoti smalkā līmenī. Šim nolūkam tika izmantoti zaru saišķi, dobjas koka vālītes un koka āmuriņi. Vibroakustiskā seansa laikā vājinieks tika pilnībā relaksēts un nonāca dziļā, dziedinošā miega stāvoklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
