Klāt kristīgās tradīcijas Vasarsvētki, kas svinami 50 dienas pēc baznīcas Lieldienām. Un tās, kā zināms, katru gadu iekrīt citā dienā, tāpēc īsti nevar kalpot par atskaites punktu laika prognozēšanai un nav bijuši arī īpaši savietojami ar mūsu senču pasaules uzskatu. Šā iemesla dēļ tautas ticējumos Vasarsvētki parādās reti. Teju vienīgais, ko senči atzinuši par vērā ņemamu, ir meijas, ar kurām (tāpat kā uz saulgriežiem) rotāja baznīcas un arī istabas, un saimniecības ēkas.
Bērzu meiju dziednieciskās īpašības noderēja arī saimniecībā (ja tās paliek šķūnī zem siena, tad tas nepelē), un, protams, neiztika arī bez zīlēšanas ar dažādiem – galvenokārt bērza – zariem.
Kāds būs šis gads?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
