Torņkalnā, Lutera baznīcas teritorijā plānots izveidot Dvēseļu dārzu, kur ikviens vecāks, brālis, māsa un citi tuvinieki varēs izsāpēt bērniņa zaudējumu. Ar svinīgu pasākumu 2. jūnijā sākta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai izveidotu šo piemiņas vietu. Kopumā jāsavāc 120 000 eiro, lai varētu izveidot apļveida vides mākslas objektu sešu metru diametrā, kura viena mala nosēta ar dažāda augstuma tērauda caurulītēm, kuru galos iestrādāti un izgaismoti slīpēti kristāli, atgādinot pieneņu pūkas, kas, palaistas gaisā, pārvēršas par zvaigžņu jumu.
Dvēseļu dārza projekta autores ir tēlniece Inta Berga un arhitekte Dace Putniņa. No vides objekta centra – vietas, kurā vecāki, ja vēlēsies, varēs izkaisīt sava zvaigžņu bērna pelnus, pretī debesīm allaž stiepsies gaismas stars. Dvēseļu dārza kompozīcijā ir paredzēti kāpņveida soli, kuri simbolizē ceļu pāri ciešanu kalnam, kura virsotnē pamazām ataust apziņa – mana zvaigžņu bērna dzīvei ir nozīme un šī nozīme laikam ejot nevis mazinās, bet kļūst skaidrāka, lielāka, dziļāka. Pēdas kļūst arvien saskatāmākas.
Kā norāda Rīgas Lutera draudzes mācītājs un Bērnu slimnīcas Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls, sēras un zaudējuma apzināšanās ir ļoti būtiska. "Visam ir nozīme, kas ar mums notiek. Šī vieta nebūs kapsēta, bet dārzs, un tā palīdzēs ne tikai sērot un bēdāties, bet vieta palīdzēs sēras pārdzīvot, ieraudzīt dzīvi jaunā gaismā. Cilvēkam būt nozīmē iemācīties komunicēt ar cilvēkiem un mācīties atraisīties un atvadīties no cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ no mums ir aizgājuši," tā uzsvēra mācītājs.
"Varbūt līdz ar bērna nāvi ir sācies kāds jauns process," tā par Dvēseļu dārza tapšanas nozīmi sacīja Rozentāls.
Dvēseļu dārzs būs vieta, kur izsāpēt kopā, apliecina idejas autore un kustības "Zvaigžņu bērni" aizsācēja Žanete Drone, kura kopā ar vīru pirms četriem gadiem zaudēja savu dēliņu Miķeli. Kā apliecina Žanete, visļaunākais tajā brīdī ir palikt vienam, tādēļ arī viņa sāka šo kustību, kurā vecāki, kuri zaudējuši bērnus, var atrast domubiedrus.
Pasākumā piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kura šoreiz gan tur neatradās sava amata dēļ, bet gan tādēļ, ka arī viņa ir zvaigžņu bērna mamma. Viņa uzsvēra, cik ļoti šāds dārzs ir nepieciešams. "Tajā brīdī, kad atzīstam cieņu pret dvēseli, kura pie mums ir atnākusi, bet par ātru aizgājusi. Esmu priecīga, ka paužam smalkjūtību pret cilvēkiem, īpaši sievietēm, kurām bijušas šādas dzīves situācijas. Mēz bieži bradājam pa citu cilvēku dvēselēm, bet tieši cieņa un smalkjūtība ir veids, kā mēs varam pateikt, ka saprotam. Dvēseļu dārzs būs būtiska vieta daudzām sievietēm, kur atnākt. Ir svarīgi nejusties atstumtai, savā dvēselē salauztai. Svarīgi, lai ar spēku un gaismu varētu iet tālāk. Dvēseļu dārzam būs būt!" uzmundrinoši sacīja Meņģelsone.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta vadītāja, sertificēta kapelāne Dana Kalniņa-Zaķe apliecināja, ka ir akūta nepieciešamība pēc šāda dārza izveides, to viņa redzot ikdienā. Ik gadu pārtrūkst vairāk nekā 3000 grūtniecību, bet zaudējuma sāpes nav tikai topošajiem vecākiem, sāp arī brāļiem, māsām, pārējiem tuviniekiem. Aprēķināts, ka gada laikā aptuveni 20 000 cilvēku ir jāpārdzīvo kāda zvaigžņu bērna aiziešana. "Nepieciešamība pēc šādas vietas ir neaptverami liela, kā tāda jūra. Cik dziļa un plaša tā ir, tā ir asaru jūra, un tie, kas ar to nav saskārušies, pat to nespēj iedomāties," tā sacīja Kalniņa-Zaķe, atgādinot, ka Tallinā, Igaunijā šāda vieta jau tapusi.
Lai tapu skaista vieta, kur pulcēties, atcerēties, padomātu par bērniem, kas tagad uz saviem mīļajiem raugās no debesu maliņas, nepieciešama visas sabiedrības palīdzība. Ja tev ir vēlme un iespējas, ziedot vari šeit un arī šeit. Akcijas atklāšanā pasākuma dalībnieki jau "lika pamatus" dārzam, iedēstot margrietiņas.
Lielas cerības un pēkšņas beigas, tomēr neviena bērna pēdiņas nav par mazu, lai atstātu pēdas šajā pasaulē, tā uzsver kustība "Zvaigžņu bērni".
Katru gadu 3200 bērniņu augšana mammas vēderā apstājas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ – izirst katra septītā grūtniecība.
Šī smagā zaudējuma brīdī sāpes liek sajusties ļoti, ļoti vientuļi – pa galvu maļas jautājums "kāpēc tas notiek tieši un tikai ar mani?". Taču tas nenotiek "tikai ar mani". Izirst katra septītā grūtniecība. Bērna zaudējums nav tikai traģisks notikums vien. Tas kļūst par neaprakstāmu izdzīvošanas ceļu.
Zaudējuma sāpes ir gan tiem vecākiem, kuru mazais bija rīsa graudiņa lielumā, gan tiem, kuru bērniņš piedzimst nedzīvs vai mirst uzreiz pēc dzemdībām.
Ja vecākiem nav iespējas atvadīties no sava zvaigžņu bērna, viņu sēras un dziedināšana norit ilgāk un grūtāk.
"Tāpēc mēs, zvaigžņu bērnu vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi esam radījuši Dvēseļu dārza projektu Torņkalnā. Tā būs vieta, kur atvadīties un atminēties gaidītos, bet nepiedzimušos un mirušos bērniņus," tā vēsta kustības dalībnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
