Katras zodiaka zīmes vislielākie trūkumi – kādi tie ir?

Ja Auns ir iemīlējies (bet iemīlas viņi visu laiku), tad no altāra viņu neatturēs ne laiks, ne attālums, ne betona bunkurs.

Toties izskrējies Auns kļūst par ideālu dzivesbiedru, savukārt tas, kurš Aunu sagaidījis, saņem ordeni "Par pacietību" un piemiņas zīmi "No šādiem ļaudīm var naglas kalt".

Vērsis ir vismīlīgākā un valdzinošākā būtne akurāt līdz tam mirklim, kad aizšķērsosiet viņam ceļu. Jo pēc tam notikumi sāks attīstīties tādā tempā, ka paši nesapratīsiet, kā gan tas notika, ka jūsu sirmās večiņas "velti gaida dēlus mājās pārnākam".

Un, ja reiz Vērsis kaut ko nolēmis, tad izgrūstīt viņu no vietas nebūs iespējams pat ar ceļamkrāna palīdzību... kas ir visai ērti Vērša tuviniekiem, bet pārējie – paši vainīgi!

Aizbāzt pārrautu miega artēriju ar ceļmallapu ir daudz vienkāršāk nekā apklusināt stāstu stāstošus Dvīņus. Šī strūklaka ir neizsīkstoša – Dvīņi pat personiskajās bērēs varētu piecelties zārkā ar tekstu: "Starp citu, anekdote par tēmu – zvans pie durvīm, vīrelis atver, bet uz sliekšņa – nāve ar izkapti..." Un izstāstīs anekdoti līdz beigām, ignorējot bērinieku spiedzienus un ģībonī krišanu.

Dvīņi ir fantastiski slinki, viņus glābj tikai tas, ka viņu iedzimtā prasme "muldēt par neko" lieliski monetizējas – piemēram, uzrakstot horoskopus.

Tieši šis "solis uz priekšu un divi atpakaļ" – tā ir mūsu esence. Vēžu apdomīgums un neizlēmība ir teikās apdziedāta no vienas puses, bet no otras puses – balzams stabilitātes mīlētāju dvēselei.

Vēzim pat uz krāpšanu saņemties ir nekomfortabli. Ne jau morālu apsvērumu dēļ, bet tikai aiz paranojas – ko ar to mīļāko var zināt, sievišķis taču... Bet sievietēm, kā zināms, ieeja par rubli, izeja – par trim. Pie velna viņu.

Lauva, protams, ir gudrinieks un, ak, vai, cik jaukiņš... ja viņu sauc Simba un ja jūs viņu redzat multenītē. Dzīvē tas ir tirāns un despots ar nulles līmeņa toleranci pret citu cilvēku trūkumiem un ar tieksmi uz moralizēšanu, kas uztrenēta līdz līmenim "Dievs".

Būrī tupošs Lauva var radīt drošības ilūziju, bet atomos saplosītais sargs pat nepagūs pamanīt, kā šī ilūzija izgaisa.

Lauvu ir viegli atpazīt, pat nezinot viņa dzimšanas datumu. Īstas Lauvas redzamā pazīme – saruna ļoti saliktos, daudzkārt pakārtotos teikumos, kuros vārds "es" sastopams ikvienā sadaļā starp komatiem. No otras puses – mūsu kapitālisma gadsimtā iedomība nav grēks, bet jaudīgs karjeras virzītājs. Bet Dante ar saviem elles lokiem – tā jau tikai tāda literatūra un blēņas.

Ja jūs iedomājaties Jaunavu kā mīļu, nedaudz vecmodīgu būtni, kura izšuj krustdūrienā un ada šallītes, jūs gaidīs maktens pārsteigums, kad matīsiet zem saviem nagiem kniepadatas un acī – adāmadatu.

Jaunava veikli izliekas, lai dabūtu pašu gardāko, pašu smukāko, ģenerāldirektora posteni un, lūk, to tur smukulīti gultā. Un dabū. Ja kāds nepagūst paslēpties – nav Jaunavas vaina!

Svari var degt par kādu ideju, mobilizēt tās realizēšanai visus iespējamos resursus, iesaistīt procesā veselu pulku cilvēku un... uz visiem laikiem atdzist, aizdegoties par kādu citu ideju.

Krāpšana Svariem ir pilnībā dabisks stāvoklis, kas nerada sirdsapziņas mokas, jo izjaukt ģimeni viņi taču netaisās, tātad – principā nav ne vainas, vai ne? Toties Svari ir neticami šarmanti, tāpēc viņiem viss tiek piedots. Ko arī vajadzēja pierādīt.

Skorpioni ir nežēlīgi, atriebīgi un nemitīgi iemīlas kādā uz mūžu. Bet galvenā problēma ir tā, ka arī Skorpionos kāds nemitīgi iemīlas uz mūžu, turklāt – daudz biežāk nekā pats Skorpions.Tāpēc viņi ir čempioni salauztu siržu daudzumā uz mīlestības laivas kvadrātkilometru.

Sēž tādi Goa pludmalē un tā vietā, lai peldētos, nepielūdzami paplašina un paplašina bloķēto personu sarakstu savos soctīklos...

"Glābiet dalmāciešu kucēnus, viņus taču noslīcinās!!!!" Strēlniekiem nav līdzinieku žanrā "visus pažēlot un pabarot". Tāpēc no viņiem var vīt lieliskas, izturīgas virves, kurās uz planētas valdošajā nežēlībā un melos vīlušies Strēlnieki nemitīgi draud pakārties. Bet nepakaras, jo – kurš gan, ja ne viņš no izmiršanas glābs Tālo Austrumu leopardus?

Strēlniekus ļoti mīl darba devēji, jo Strēlniekam var uzkraut jebkādu darba apjomu, bet tas pat neiepīkstēsies. Un visu izdarīs, kaut pār ilksi krizdams.

Īsi sakot, no pirmā acu uzmetiena Strēlnieks ir pūkains. Protams, kā citādi... Galvenā apkārtējo problēma slēpjas Strēlnieka lieliskajā atmiņā. Un pilnīgā pielaidības trūkumā. Ja jums tumšā vārtrūmē kāds pieliek pistoli pie deniņiem un saka: "Atceries, tu mani bērnudārzā par kakulāci apsaukāji?", tad varat būt droši – tas ir Strēlnieks. Šīs zināšanas, tiesa, neglābj, toties nevajadzēs mirstot čukstēt – par ko?

Ja mēs nezinām, ar ko pārgulējis Geitss, lai kļūtu par miljardieri, tas itin nemaz nenozīmē, ka viņš ne ar vienu nav pārgulējis. Nav jāiet pie zīlnieces, lai saprastu – savu "maikrosoftu" viņš palagos saveidojis. Viņa vietā bija jābūt man, bet es esmu pārāk principiāls.

No otras puses, realizējušos Mežāžu bezizmēra godkārība bieži strādā viņu labā – viņi kļūst par miljardieriem, bet Mežāži–iesācēji šņāc uz viņiem no pagaldes, apsūdzot amorālumā.

Metaforiskās (vai īstās, jā) sienas iekšpusē Ūdensvīram ir našķu kaudze, kas ļauj izturēt jebkuru aplenkumu. Bet vārti atveras tikai izredzētiem veiksminiekiem.

Zivis – tie ir tādi īpaši demiurgi, kas rada iluzoru realitāti, ievelk tajā apkārtējos un pēc tam izgaist, atstājot viņus, mulsi urbinot laukā no acīm rozā briļļu lauskas.

Vispārpieņemtā morāle Zivīm neder – viņām ir savs personiskais morāles kodekss, turklāt uzrakstīts sanskritā, lai Zivis pašas ne vienmēr saprastu, ko viņas drīkst un ko ne.

Toties Zivis viennozīmīgi tiks paradīzē – sagrozīt galvu svētajam Pēterim viņām ir vieglāk par tvaicētu planktonu.