Laimīgs cilvēks nevar būt sasprindzis. Cik enerģijas patērējam, lai atslābinātos?

Stress–saspringums–enerģētiskā stagnācija–"iekaisums"– slimība – lūk, vienkāršā ķēdīte ar visiem posmiņiem. Iekaisums ir lokāls punkts ķermenī, kurā paceļas temperatūra. Un temperatūras paaugstināšanās ir organisma azsargreakcijas veids. Enerģētiski to var izskaidrot visai negaidītā veidā: enerģētiskais aizsprosts rada īssavienojumu telpā starp mūsu pasauli un mūsu antipasauli. Liekā enerģija tiek "iezemēta" caur antipasauli, šā processa laikā notiek mikroanihilācija, kas arī paceļ ķermeņa temperatūru. Izklausās dīvaini un sarežģīti, bet šāds skaidrojums ļauj vienkāršot parādības izpratni. Pieņemam kā darba versiju, līdz parādās labāka hipotēze.

Informācija arī ir enerģija. Ja mēs pārsātinamies ar informāciju, atkal veidojas stress, saspringums, stagnācija – kā rezultātā var saslimt. Pēdējos gadu desmitos ir parādījies tā sauktais "ezotēriskais tūrisms" – klaiņot no skolotāja pie skolotāja, no viena tempļa uz otru, bez īpašas sistēmas un jēgas. Pēc principa "ja nu noder". Ja tu apgūsti vienu konkrētu sistēmu (nav svarīgi, kādu) un neuzkrāj lieku informāciju, viss ir kārtībā. Bet, ja tu sāc vākt haotiski no dažādām sistēmām, nekur īsti neiedziļinoties, – tas var kaitēt ne tikai tavai garīgajai, bet pat fiziskajai veselībai.

Kur ir izeja?

Jebkuras zāles var tikt izmantotas kā inde, un jebkura inde var tikt pielietota kā zāles – viss ir atkarīgs no dozas, kurā to lietojam.

Tāpēc dari tikai to, kas tev sagādā patiesu prieku! Lai nebūtu jāmeklē, kā atslābināties, vispirms iemācies nesaspringt!

Paskaidrošu ar piemēru. Āfrikā pa savannu klaiņo lieli govju bari – vietējie tās gana un slauc. Izslaukumi no govs, salīdzinot ar Eiropu, ir niecīgi, bet govis nav stresā. Eiropā govis dzīvo labiekārtotās fermās, labi barotas, bet visu laiku piesietas. Pienu no tām iegūst nesalīdzināmi vairāk, bet, piedodiet, bulli savā mūžā viņas tā arī nav redzējušas. Atbilstoši stresa līmenis šādām govīm ir daudz augstāks.

Salīdzinām – ir jaunatīstības valstis, kurās nezina, kas ir sociālās garantijas, un "attīstītās" Vecās pasaules valstis ar ļoti augstām sociālajām garantijām. Kāpēc valstīs ar augstām sociālām garantijām pašnāvību skaits ir par 40% lielāks? Ja cilvēks dzīvo rutīnā, dara nemīlamu, kaut labi apmaksātu darbu, visa viņa nopelnītā lielā alga aiziet stresa noņemšanai: sākumā izklaidēm – naktsklubiem, bāriem, atrakcijām –, pēc tam – antidepresantiem un zālēm.

No antidepresantiem ir trīs ceļi – vai nu atmest tos un beidzot sākt dzīvot pašam savu dzīvi, vai palikt slimam, tā pieprasot no citiem iztrūkstošo uzmanību (būtībā – enerģiju), un trešā izeja – krist dziļā depresijā un izdarīt pašnāvību. Katrs izvēlas to, kas viņam tuvāks.

Interesanti, ka, pēc neoficiālās statistikas, tūlīt pēc nāvessodu atcelšanas pašnāvību skaits ievērojami pieauga – varbūt sagadīšanās, bet varbūt ir kāda neorganiska būtne, kas vienkārši pārtiek no enerģijas, kura atbrīvojas nāves procesā?

Palūkosimies uz to mazliet no citas puses: fiziskais ķermenis ir savdabīga enerģijas baterija, kas atļauj dvēselei pilnveidoties. Izbeidzas enerģija baterijā – to izmet. Vardarbīga nāve ir process, kurā no dvēseles priekšlaikus "atslēdz bateriju". Tātad – paliek pāri enerģijas potenciāls. Ja uz zemes mētājas nauda – katrs to var pacelt. Un atradīsies tādi, kas pacels un pievāks. Cilvēki var iet bojā transporta negadījumos – parādās liels daudzums personīgo automašīnu. Cilvēki var iet bojā karos – kad uz visas Zemes pēdējo reizi ir bijis miers? Lielās pilsētās kriminālā situācija ir sliktāka nekā laukos, un cilvēce paklausīgi pamet laukus un dodas uz megapolēm. Sagadīšanās, paranoja, likumsakarība? Vai arī kāds (kaut kas) pievāc neiztērēto enerģiju?

Sabiedrība arī var saslimt, enerģijām sastājoties. Valstīs ar augstām sociālajām garantijām strauji krītas dzimstība. Cilvēkiem zūd vēlme vairoties un audzināt bērnus, jo ir zudusi jēga dzīvot. Galvenais ir "uzvārīt piķi", lai pēc tam varētu "atslābināties un ķert kaifu".

Bet varbūt labākā atslābināšanās metode ir vispār nesaspringt? Ja mums ir vēlme atslābināties, tātad esam saspringuši. Cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar sevi, ar savu dvēseli un ir laimīgs, nevar būt sasprindzis.

Labi, fiziskais ķermenis ir tikai baterija. Jo vairāk visādu "štruntu" ir uz tava datora darbvirsmas, jo lēnāk tas darbojas. Jo vairāk visādu pielikumu ir tavā viedtālrunī, jo lēnāk tas darbojas un jo ātrāk izlādējas tā baterija. Ja fizisko ķermeni var salīdzināt ar bateriju... Secinājumus brīvi var izdarīt katrs pats. Es to neteicu – to tu pats nodomāji!

Turpināsim par ģenētiku. Viss ir enerģija, arī informācija ir enerģija. Eksistē energoinformatīvās būtnes vai "būtības", vai "neorganiskā dzīvība". Turklāt, ja pasaulē ir vairāk nekā trīs dimensijas, tad nekur nav teikts, ka trīsdimensiju pasaules vīrusu kolonijai nevar būt vienots ķermenis vai saprāts kaut kādā 5. vai 16. dimensijā. Varbūt tas, ko mēs uzskatām par vīrusu koloniju, ir tikai kāda 16. dimensiju hobita kāju spalvu gali. Nu, tas tā – apetītes rosināšanai.

Ja viss ir enerģija, tad vakcinācijai var izmantot ne tikai novājinātus vīrusus vai baktērijas, bet tikai to energoinformatīvo sastāvdaļu, un sīkbūtnes fiziskā klātbūtne vakcīnā vispār nav nepieciešama, pat homeopātiskās devās! Lai sāktu izstrādāt antivielas, organismam pietiek, ja mēs nododam tam informatīvo komponenti! Ja rūpīgi palasa Paracelza darbus un zina, kur meklēt, šo informāciju var atrast. Un Paracelzu uzskata par vienu no mūsdienu medicīnas pamatlicējiem.

Ja tā, tad par ģenētisko informāciju mēs varam runāt kā par... frekvenču joslu, kas raksturīga konkrētai dzimtai. (Par dzimtu šeit dēvēsim dvēseļu kopumu, kuras izlēmušas kopīgi iet savas garīgās attīstības ceļu, cikliski mainoties, turklāt vecvectēvam un mazdēlam var izrādīties viena un tā pati dvēsele). Ja nav dzimtu, nevar notikt garīgā attīstība, bet tur, kur beidzas progress, loģiski, sākas regress.

Vēl viens salīdzinājums – ja ķermenis ir dators, tad dvēsele ir virtuālā vide vai operētājsistēma. Viena dzimta "Windows", otra " Linux", trešā, pieņemsim, "Android". Kļūst skaidrs, ka nekas nav skaidrs...

Labi, mēģinām citādi – domas ir "datorvīrusi", kurus var saķert caur mūsu galveno "modēmu" – smadzenēm. Lai gan – "galveno" – tas ir skaļi teikts: mūsu zarnu traktā ir vairāk nervu šūnu nekā galvas smadzenēs. Ja tā – varam domās nolikt līdzās divas sistēmas:

Līdzība ir šokējoša! Ja fizisko barību mēs uzņemam caur barības vadu, tā nonāk kuņģī, kur skābe to sadala pa sastāvdaļām, lai neielaistu svešu DNS mūsu organismā (jo, ja mēs pa taisno iebūvēsim svešu DNS savā organismā, mēs kļūsim toleranti, un tolerance, kas, no demokrātijas viedokļa, ir ļoti vēlama lieta, no bioloģijas viedokļa ir nāvējoša slimība organismam). Atkal dīvainas paralēles... Tātad kuņģa sašķeltās aminoskābes nonāk zarnu traktā, kur tiek pārstrādātas un uzsūktas.

Turpinot analoģiju, kā augšā, tā apakšā: ja barību mēs uzņemam ar muti, tad iznāk, ka domas (garīgo barību) mēs uzņemam "ar sēžas nervu". Krieviem pat ir tāds teiciens, ar kuru vietu sajūt. Pašam kļūst neomulīgi, bet ir taču tautā izplatīts arī teiciens: "Ar kuru galu tu domā?"... Ja mēs visi domājam "ne ar to galu" tad nav brīnums, ka esam tur, kur esam, atvainojos, tur, kur domājam!

Apziņa ir telpas veids. Laiks ir dzīva (enerģētiska) būtne un telpas veids. Dzīvot svešā laikā ir tas pats, kas dzīvot svešā telpā! Tāpēc jebkura okupācijas vara sāk savu invāziju, uzspiežot savu laiku, savus svētkus, savu kalendāru, laika joslu, valodu, ticību, svētkus un idejas. Zaudējot brīvo gribu, zaudējot prieku dzīvot, nonākot rutīnā, cilvēka enerģijas sastājas, un cilvēks saslimst. Tātad, lai izveseļotos, nepieciešams atjaunot savu brīvo gribu. Kā teica Brastiņu Ernests: "Kad tu esi viens – tu esi Pats, un, kad tu esi Pats, – tu esi Kungs!"

Šai sakarā ir vērts piezīmēt vēl vienu dīvainu lietu – valstīs ar augstām sociālām garantijām cilvēkiem parādās liekā svara problēmas. Protams, daudz ko var norakstīt uz nepareizu barību. Lai gan nav skaidrs – ja sociālo garantiju un labklājības līmenis ir augsts, kāmdēļ tad tauta ēdiena vietā ēd "fāstfūdu"?...

Ir arī enerģētiskā komponente – ja sāk retināties enerģētikais lauks, fiziskais ķermenis atbild ar fiziskās masa spieaugumu, lai kompensētu iztrūkstošo.

Ir tāds vingrojumu kompleks "Pieci tibetieši" vai " Atdzimšanas acs", kas ievērojami atjauno organismu. Tad, lūk, viens no svarīgākajiem vingrinājumiem šajā kompleksā ir griešanās ap savu asi. Kāpēc? Ap mūsu fizisko ķermeni ir enerģijas virpulis – "aura", precīzāk – konkrēta auras daļa, no kuras blīvuma ir atkarīga organisma spēja dzīvot. Jaunībā šis virpulis ir izteikti ārpus ķermeņa, pusmūžā gandrīz sakrīt ar ķermeņa robežām, bet vecumā paliek tikai ap pašiem kauliem. Virpuļojot ap savu asi, mēs inducējam šajā laukā papildu blīvumu un līdz ar to palēninām fiziskā ķermeņa novecošanas reakciju.

Lai nodzīvotu 600 gadus, kas ir mūsu sirds un asinsvadu sistēmas garantijas laiks, ar šo vingrinājumu nepietiks, bet nodzīvot 120 gadus, ja laikus sāk un regulāri praktizē – tas ir pilnībā iespējams. Nu, un tīri kosmētiskais efekts – var izdoties nomest ne tikai dažus, bet pat dažus desmitus gadu. Vēl – ja veicam vingrinājumus, kas veicina mūsu enerģijas līmeņa paaugstināšanos, mēs vienlaikus veicinām savu spēju mācīties un mācīt citus.

Bet es neko neuzspiežu – jūsu dzīve – jūsu noteikumi!