Turpinot diskusiju par to, vai mūsdienās būtu nepieciešams (un vai vispār ir iespējams) īstenot vēdisko principu, ka sievietei nav jāstrādā algots darbs, bet jābūt vīra (sliktākajā gadījumā – tēva vai brāļa) apgādībā, – vēdiskās dzīvesziņas kopējas Tīlijas Klusas domas un pieredze.
Mani uztur vīrs – par naudu man nav jāuztraucas. Ideāls scenārijs, vai ne? Bet es tāpat nedaudz uztraucos. Esam jauna ģimene, daudz kas ir vajadzīgs, un dzīvojam mēs kā vairums – no algas līdz algai...
Es nekad nebiju gaidījusi, ka mani kāds uzturēs. Es pat nedomāju, ka kādreiz apprecēšos. Cilvēki, kas mani pazīst, domāju, var apstiprināt, ka nekad neesmu bijusi "pagriezta" uz attiecībām... Un tas sasaucās ar teorijām par to, kādas meitenes tad pie uzturēšanas tiek – pelnrušķīte jau arī daudz un dikti strādāja. Nav jau Vēdas jāmācās, lai gudrs taptu! Dažreiz pietiek arī ar pasakām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
