Šī ir jau trešā saruna par lasītāju ierosinātu tēmu, kuru izraisīja vēdiskā filosofa Uģa Kuģa publiski paustais viedoklis, ka sievietei nav jāstrādā algots darbs un ka pareizi būtu, ja sievieti apgādātu vīrs (sliktākajā gadījumā – brālis vai tēvs). Savus komentārus jau izteikuši vēdiskie astrologi Tīlija Klusa un Andris Kraņevskis, taču mūs interesēja arī citu skolu pārstāvju domas, tāpēc uzrunājām tolteku astroloģijas lietpratēju Guntu Dauģi.
"Esmu jau iepriekš pamanījusi Uģa Kuģa darbošanos un mazliet iedziļinājusies tēmās, par kurām viņš stāsta. Vēdās ir lietas, kuras šobrīd izklausās novecojušas, bet ir patiesības, kas ir mūžīgas," atzīst Gunta. "Savā ziņā mūsdienu sagrozītā dzimumu izpratne rada veselu jucekli, kas neļauj sievietei būt par sievieti, bet vīrietim realizēties kā vīrietim. Un tas nav stāsts par līdztiesību vai dzimumu diskrimināciju, bet gan savas būtības ignorēšanu un tādu lietu darīšanu, kas ir gandrīz pretdabiskas."
Jautāta, vai piekrīt viedoklim, ka sievietei nav jāstrādā, Gunta precizē: "Strādāšana šajā kontekstā ir ļoti plašs jēdziens. Saprotu, ka te vairāk domāta iešana uz darbu, nevis strādāšana kā tāda. Vīrietis realizējas un jūtās pilnvērtīgs, ja viņš spēj apgādāt ģimeni, spēj nodrošināt tās materiālo stabilitāti un radīt drošību savai sievietei. Šis nav sievietes uzdevums. Sieviete rūpējas par mājas pavardu un ģimenes labsajūtu. Mūsdienās izcilā scenārijā vīrietis strādā, lai nodrošinātu pamatvajadzības, bet sieviete dara lietas, kas viņai ir svarīgas un sagādā prieku. Ja sievietes darbošanās ienes finansiālu papildinājumu, tad tas ir lieliski, ja neienes – tad tam nevajadzētu būt traģēdijai."
Atgādinu, ka kopš skolas laikiem esam mācīti gan par bārenītes un tautumeitas, gan bāleliņa un tautudēla darba tikumu, kas bijis teju galvenais kritērijs cilvēka raksturojumā.
"Dainās daudzina tikumību, čaklumu, bet ne ģimenes nodrošināšanu," iebilst Gunta. "Dainu sievietei nav jāstrādā algots darbs, lai pabarotu ģimeni. Viņa rūpējas par mājas pavardu. Tiek daudzināta darbošanās, aktīva dzīvošana, kas sevī iekļauj gan mājas darbus, gan dārza darbus, gan rokdarbus. Tautasdziesmas runā par ne-būšanu statiskā slinkā režīmā. Ēdiena gatavošana ar mīlestību un dūrainīšu adīšana ir gādība un rūpes. Tas nav gluži tas pats, kas biznesa lēdija. Enerģētiski šīs funkcijas ir pilnīgi atšķirīgas!"
Labi, pieņemsim, ka ideālajā scenārijā vīrs tiešām ir, turklāt tāds, kurš spēj ģimeni apgādāt. Bet – ja nu nav? Vai – vēl sliktāk – arī turīga brāļa un mundra tētuka ar treknu pensiju nav? Ko tādai sievietei darīt?
"Šis ir vienkārši," Gunta nesamulst, "raugoties reālistiski – strādāt, iet uz darbu, kaut trijiem, lai nodrošinātu ģimeni. Skarbā realitāte! Bet – audzinot bērnus, neaizmirst, kā tam būtu jābūt patiesībā. Dēlu mācīt par vīrieti jāsāk jau no mazām dienām. Tā vietā, lai skrietu pakaļ ar mutautiņu un sistu katru odu, kas pietuvojas "mazajam mīlulītim", ļaut puikam nest kaut vai tualetes papīru un sajust, kā tas ir – parūpēties par sievieti, kā tas ir – uzņemties uz sevi smagumu, lai cik tas ir virtuāls."
Pieļauju, ka lielāks stress par sievišķās enerģijas potenciālo zaudēšanu maizes darbā ir (cerams – tikai pagaidām) vientuļajām sievietēm. Galu galā – demogrāfija Latvijā nudien nav dzīvesbiedru meklējošas sievietes pusē!
Tolteku astroloģei šajā ziņā ir stingra nostāja: "Vispirms – sievietei nav jājūtas vainīgai par to, ka viņa strādā, kā arī par to, ka viņai nav blakus vīrieša! Demogrāfija gan nav nekāds arguments, bet tikai cipari. Šī zeme nav nekāds ierobežojums mūsdienu globalizācijas laikmetā. Ko iesākt? Vienkārši iegūt sevī pārliecību, iegūt pašpietiekamību un piepildījumu katrā ikdienas solī! Neviens negribēs būt blakus ne sievietei, ne vīrietim, kurš izmisīgi vēlas atrast "otru pusīti", pie kuras turēties. Kurš pats sevi nespēj pieņemt un nemitīgi žēlojas par savu grūto likteni... Tad, kad mēs katrs pats kļūstam par vienu veselu, tad arī citi cilvēki to pamana un mūs sāk ievērot. Tā ir mūsdienu vientuļo cilvēku lielākā problēma! Katram dzīvē ir savas problēmas un izaicinājumi, bet tam nebūtu jābūt par iemeslu, lai justos nelaimīgi."
Protams, mūs interesē, kā šīs tēmas traktē maiju kalendārs.
"Skaidrojot strādāšanas tēmu no maiju kalendāra viedokļa, ir tā, ka "iešana uz darbu" mūs ieliek 13 dienu ritmikā, kas vairāk saistīts ar pašrealizāciju un attīstību. Šis ritms ir saistīts ar būšanu kontaktā ar apkārtējiem, izaicinājumu pārvarēšanu, spēju reaģēt uz dzīves situācijām. Tas ir aktīvais ritms, kas vairāk dabisks ir vīrietim.
Savukārt ir cits – 9 dienu – ritms, kas vairāk saistīts ar cilvēka iekšējo pasauli, emocionālo pieredzi un spēju uzkrāt. Šis ir ritms, kurš ir harmoniskāks dabai, harmoniskāks bioloģiskajiem cilvēka ritmiem un sevis izzināšanai. Šis ritms ir dabiskāks sievietei.
Pat ja sieviete ikdienā strādā, šo ritmu viņa izteikti sāks izjust gan grūtniecības laikā, gan arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpēc nereti dekrētā sieviete izmainās tik tālu, ka sāk sevi realizēt pa visam citā virzienā, piemēram, sāk šūt bērnu apģērbu vai atver konditorejas veikaliņu. Sāk darīt to, ko vienmēr vēlējusies, pametot darbu birojā. Šis ir tas ceļš, kur sieviete nonāk harmonijā ar sevi – viņa joprojām dara (ir čakla un tikumīga), bet ritms ir pavisam cits.
Tajā brīdī, kad sieviete "iet uz darbu", viņa ir spiesta dzīvot 13 dienu ritmam atbilstošajā režīmā. Viņai ir jāspēj lasīt citi, jāspēj pielāgoties notikumiem, jāpieņem lēmumi un pat jāvada citu darbi. Rezultātā sievietei jāpārslēdzas, un viņa nogurst vairāk nekā vīrieš – viņai jāspēj pielāgoties sev nedabiskā ritmā. Tas ir normāli, tāpat kā augstpapēžu kurpēs iet pārgājienā ir neērti. Tāpēc – jā, sievietei nevajadzētu strādāt tādā klasiskā izpratnē, kā šobrīd tas notiek, bet tas nenozīmē, ka sievietei nevajag neko darīt. Viņai ir vajadzīga tā darbošanās, bet tai ir jābūt piemērotai sievietes vēlmēm, un tam nevajadzētu būt par ģimenes budžeta pamatu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
