Jāņa laiku svinot: piemērotākie svētku rituāli katrai zodiaka zīmei  (1)

P.S. Protams, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka Aunam "iedalīto" rituālu nedrīkst veikt Skorpions. Drīkst, un kā vēl!

Ugunīgajam Aunam var noderēt šāds precizējums tradicionālajai lēkšanai pār ugunskuru: pirms to darīt, jāapjožas ar vībotnēm, tad visu gadu veselība turēsies.

Ir arī viens tāds drosmīgiem ļaudīm derīgs ticējums, bet – kurš gan vēl ir drosmīgs, ja ne Auns? Proti – šādā vai tādā veidā novaktētais papardes zieds jānorauj, ar nazi jāiegriež plaukstā un rētā jāieliek. Pēc tam vaina jāaizdziedē. Tad visu mūžu zinās, kas pasaulē notiek. Savukārt, ja papardes ziedu pēdas tulznā noglabā, tad var visādas pazudušas mantas atrast. Arī noderīga spēja!

Un vēl viens rituāls drosmīgajām: Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vaiņags; kurš puisis to noķers, tas būs meitai nākamais vīrs.

Dzīves materiālā puse neieņem pēdējo vietu Vērša vērtību skalā, un tur nav nekā slikta, vienīgā ķibele, ka allaž gribas kaut kādas garantijas nākotnei. Par to – šādas senču zīlēšanas sistēmas.

Jāņa vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met ūdenī: ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad precēs nabagu, bet ja ar nesmērēto pusi, tad dabūs bagātu vīru.

Ja tuvumā upes nav, jāņem talkā pļava. Vakarā jāsaplūc sarkanais āboliņš un, krustcelēs sēdot, jānopin vaiņags un, gulēt ejot, jāpaliek zem spilvena. Kurš sapnī vaiņagu paņems, tas paņems arī pašu pinēju. Ja paņems nāve, tad gan jāmirst...

Lieliskajiem komunikatoriem Dvīņiem derētu aizlikt aiz savas ziņkārīgās auss, ka līgošanu nedrīkstētu sākt tūlīt pēc pamošanās tukšā dūšā – tad jau tajā pašā vakarā būšot jāraud. Kuram tad to gribas?

Un strīdēties arī ne pārāk gribas, tāpēc šajā dienā jāpagūst pačalot ar visām kaimiņienēm – tad laba satikšana gada garumā teju vai nodrošināta.

Jā gribas zināt vēl kaut ko par savu un citiem likteņiem, tad jāiet klausīties uz kūti (tur pusnaktī lopiņi apspriežot saimes jaunumus) vai arī uz pirti (tur satiekoties burvji).

Bet, lai laikus parūpētos par ziņkārības "izdiedzētajām" pumpām degungalā, Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa dažādu izsitumu un citu kaišu dziedēšanai.

Vēzis nav pārāk sabiedrisks, viņš labāk pavada laiku tuvinieku lokā, tāpēc atgādināsim viņam, ka, saskaņā ar senču ticējumiem, Jāņos nedrīkst raidīt prom nevienu (arī svešu) Jāņa bērnu, lai nepiesauktu savai mājai kādu nelaimi.

Vēl no nelaimēm un pērkona spērieniem Vēža (un pārējo zīmju) mājas pasargās visās ēkās sasprausti pīlādži. Jāņa vakarā sasien arī pīleģa zariņus slotiņās, kuras lieto, kad vajadzīgs bērnu apkvēpināt.

Bet, lai Vēža dvēselei arī kas tiek, ir šāds ticējums – Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst. Labs attaisnojums, lai nosargātu savu mājas mieru vismaz līdz svētku naktij!

Kas Lauvai par visu vairāk silda sirdi? Protams, tas, ka laikabiedri viņu mīl, ciena un apbrīno. Tomēr karaliskai zīmei arī karalisks uzdevums – kaut kur sadabūt, pirmkārt, baltu balodi un, otrkārt, skursteni. Tālāk viss viegli – ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kaut kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē. Un ja neierauga? Tad Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogrieztais ūdens jāsavāra ar medu un ar to jāmazgā acis, lai labi rāda un neasaro (un arī kājas, lai nesalst).

Jaunava ir praktiska būtne un ar augiem labi saprotas, tāpēc tieši viņai ir izredzes Jāņa vakarā uzzināt, ar ko tad dzīve kopā savedīs. Tas darāms tā: saulei rietot, jāizrauj paparde ar visu sakni un sakne jāpārgriež šķērsām pušu: kāds burts tur iekšā salasāms, ar tādu sākšoties nākamā vīra vārds. (Droši vien puiši arī var pamēģināt, kā tas strādā).

Vientuļajai Jaunavai līdz ar papardi no meža mājās jāpārnes arī sūnas un jāmēģina aizdedzināt: ja tās labi deg, tad dedzinātāja drīz apprecēsies! Un tādā gadījumā mudīgi – šajā pašā naktī – jāiestāda mirte, tad viņai no tās izaugs brūtes kronis.

Glīts vaigs ir no svara, un nauda arī Svariem nekad nav patraucējusi, tāpēc piedāvāsim viņiem šādu "recepti". Jāņa nakts rasa tiek uzlūkota par ļoti vērtīgu – kas tajā nomazgājas, tas kļūst skaists. Ja grib baltu seju, tad jāmazgājas tieši kviešu rasā. To vēlams darīt apautām, ne basām kājām, jo – ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu un sudrabu!

Taču uzmanīgi! Pēc senču domām, arī raganas šajā naktī rosīgi vāc rasu, lai savāktu svešu svētību, tāpēc jāraugās, lai mazgāšanās vietā rasa nebūtu jau notraukta!

Skorpionam patīk kaut kas baiss un neparasts, un arī šādu rituālu latviešu tautas ticējumu pūrā var sameklēt.

Jāņa pusnaktī ziedot svētā paparde, kuras ziedus tanī naktī sanākušie kustoņi (čūskas, vilki, lāči, pūķi (!) u.c.) apēdot. Šie īstenībā esot burvji un raganas. Tas cilvēks, kas šo papardes ziedu apēdot, esot visu mūžu laimīgs. Kas nu vēlas laimīgs tapt bez kādām pūlēm, tas lai iet un apsēžas Jāņu nakti pie svētās papardes, un apvelk ar sarkano krītu riņķī, cik tālu sēdēdams var aizsniegt. Šis riņķis aizsargājot pret minētajiem kustoņiem, kuri arī lūko dabūt ziedu. Kad neesot no riņķa pilnīgi apsargāts, tad cilvēku tūlīt minētie kustoņi nomokot. Tiklīdz kā zieds pilnīgi izplaucis, tad tūlīt jānoraujot, šādus vārdus runājot: "Es visu vēlos".

Strēlniekam šoreiz iedalīsim sarežģītāku uzdevumu – kādu laiciņu nelaist ne vārdiņa pār lūpām. Un, proti – Jāņu vakarā, nevienu vārdu nerunājot, jāskrien uz pļavu. No trejām puķēm jāņem trejdeviņi pušķi un klusējot jānovij vaiņags. Tāpat – nerunājot – jāskrien mājā un vaiņags jāsviež ābelē. Cik reižu tas krīt zemē, tik gadu vēl jāgaida līdz kāzām.

Bet vismaz izredzēto var ar acs kaktiņu saskatīt: Jāņa naktī meitām vajagot zirga sakas kaklā likt un uz krustceļiem stāvēt, tad dabūjot brūtgānu redzēt.

Savukārt puišiem piedāvājums – paraudzīties uz velnu. Jāņa naktī tas nav grūti – tikai jānoģērbjas kailam un jāpastāv vārtu starpā.

Mežāzis pieder pie tādiem, kuri brīnumiem (kur nu vēl papardes ziedēšanai!) ne pārāk tic, tāpēc viņam lai šoreiz tiek šāds ticējums. Uz zemes jāuzvelk astotnieks (bezgalības zīme), pēc saulrieta jāuzsēstas jāteniski uz slotas un astoņas reizes jālec apkārt uzzīmētajam astotniekam. Tanī laikā nedrīkst ne runāt, ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet to darīt drīkst tikai vienatnē. Un tad redzēs papardi ziedam!

Tajā mirklī, kad paparde uzzied, protams, jāizsaka viskvēlākā vēlēšanās. Un būs brīnums arī Mežāzim!

Ūdensvīram pašam savi likumi un likumu grāmata, tāpēc gana piemērots būs šāds ticējums: kad Jāņa rītu iet cita tīrumā zāles plūkt, tad meitas apprec. Ja vajag arī tradīcijās pamatotu attaisnojumu kaimiņu teritorijas nobradāšanai, lūk, te tas ir: tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot pār pļavām, augot labāki zāle!

Astrologi Ūdensvīrus pieskaitījuši pie zīmēm, kuras vissliktāk panes alkoholu, tāpēc šis būs ieteikums drīzāk Ūdensvīra uzņēmīgajiem draugiem un radiniekiem: ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzerot! Tā saka ticējums, bet man jāpiebilst – pirms tam konsultējieties tomēr ar ģimenes ārstu...

Zivju zīmes pārstāves nereti var lepoties ar saviem garajiem nāras matiem, taču labs allaž var būt vēl labāks, tāpēc jādara tā: ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņa naktī pusnaktī vajag iet, kur apiņi aug, un sukāt galvu. Otra, arīdzan iedarbīga metode – tieši pusnaktī vajag pāris stopiņus alus matos saliet. Peldēties jau būs jāiet tik un tā – par izskalošanu nav ko raizēties!

Un tad vēl ir viens ticējums, kas man šķita piemērots tieši savā paralēlajā pasaulē mītošajām Zivīm: Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē; tā pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes – ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams...