"Komentējot izteikumu, ka sievietei nav jāstrādā, sākumā paskatīšos no cita skatpunkta – ne no sociālo lomu viedokļa, bet no dziļāka Visuma plāna.
Pēc dziļākas būtības, mēs esam dvēseles – ne sieviete, ne vīrietis. Tā ir noteikta loma, ko savai attīstībai šajā dzīvē esam uzņēmušies. Kā vienam, tā otram ir sava sūtība, uzdevumi, dominējošas īpašības, saskaņā ar sievišķo vai vīrišķo ķermeni. Un katram no mums, ikvienai šeit atnākušai, iemiesotai dvēselei ir savs uzdevums, kas šajā dzīvē jāīsteno. Jo labāk, skaidrāk mēs dzirdam savu sirdsbalsi, intuīciju, jo atbilstošāk izpildām tos uzdevumus, ko sev izvirzījām, nākot piedzimt uz šīs planētas. Un nav tik svarīgi, vai tu esi sieviete vai vīrietis un cik stundas tev jāstrādā. Būtiski ir, vai tu dari dzīvē to, kas tev pašam patīk, ļauj izpaust savu potenciālu pilnībā. Svarīgi, vai tev ir saikne ar savu sirdsbalsi, savu iekšējo "es", iekšējo skolotāju. Tas ir patiesais virzītājspēks.