Āderu krusti – 12 jaunas atziņas, kā koki pārveido enerģiju

Uldis Siliņš, fizikas zinātņu maģistrs un Reiki praktiķis, uzskata — ja vairāki cilvēki dažādos laikos un dažādās vietās sajūt vienu un to pašu, tā ir vai nu dabas realitāte, vai psiholoģiska izpausme. Abos gadījumos ir vērts to noskaidrot.

Izdevumā ir septiņas nodaļas, kurā autors atklāj, kā ikviens spēj sajust enerģijas, noteikt koku enerģijas struktūru. Grāmatā apkopota autora divpadsmit gadu pieredze, kā arī zinātnisks skaidrojums par īsto ūdens āderu veidošanos un akmeņu spējām, bet noslēgumā autors stāsta par pilskalnu enerģiju. Piedāvājam iepazīties ar fragmentu no grāmatas.

Šis ir stāsts par to, ko nesaredz acis, bet var sajust katra dzīvās Dabas daļa. Esmu dzirdējis daudzas runas un stāstus par enerģijām, ko izstaro koki un ko var saņemt no tiem. Kad šo stāstu autoriem pavaicā, kā viņi to uzzinājuši, izzinājuši, izpētījuši, tad atbildes ir visai neskaidras — "sajutu", "domāju, ka tā ir", "tā varētu būt". Jo nav mērinstrumentu, kuri objektīvi uzrādītu šādas enerģijas.

Tomēr IR! Ir metode, kura palīdz pārliecināties par "neredzamajām" Dabas enerģijām. Vismaz par tām, par kurām vēlos jums pavēstīt. Zinātnē pastāv šāds priekšstats: novērojumu, parādību vai eksperimenta rezultātu — pat ja tas ir "acīmredzami neticams" — jāatzīst par eksistējošu, ja to izdodas atkārtot citam eksperimentētājam citā vietā un citā laikā. To, ko es jums atklāšu, var atkārtot jebkurš ieinteresētais vai skeptiķis jebkurā vietā, kur šīs enerģijas ir, un laikā, kas jums šķiet piemērots, lai dotos Dabā un "ieraudzītu" dažādu enerģiju veidu pārsteidzošas kombinācijas un struktūras. Un izmantotu tās savā labā, ja vien ir vēlme un interese to veikt.

Arguments tiem, kuri netic cilvēku spējai sajust ūdens āderes (un pašu āderu esamībai): daudzus gadu simtus raktās akas ir un ir bijušas ļoti nozīmīgas izdzīvošanai lielā daļā Eiropas. Ne visur akās var būt ūdens, aku rakšana ir smags un pat bīstams darbs, daudzus gadu simtus daudzi tūkstoši rīkstnieku daudzās zemēs noteikuši ūdens atrašanos zem zemes āderēs, lai novērstu "sausas akas" rakšanas risku.

Esmu pārliecināts, ka pati populārākā neizmērāmā, bet zināmā Dabas enerģija ir ūdens ādere. Kāds būs dzirdējis arī par uguns āderi. Un noteikti ir dzirdēts par ūdens āderes negantību, kas traucē gulēt un pat sabojājot veselību. Noteikt to var ar "L" veida indikatoru, svārstu, rīkstīti u. c. palīglīdzekļiem (L veida indikators — L veidā salocīta stieple, apmēram 20—40 cm gara; dažreiz lieto vienlaicīgi divus, katrā rokā pa vienam). Daudzi jau zina, pārējiem pavēstīšu: "Visi, kas vēlas, var iemācīties atrast ūdens āderes ar kādu no palīglīdzekļiem! Visi!" Palīdzēšu katram, kas vēlas apgūt šo prasmi.

Maza atkāpe, lai mazinātu ūdens āderes nelāgo "slavu". Esmu pētījis pāris desmitus dabas enerģiju, neviena no tām nekaitē, tikai tās nevajag lietot pārmērīgi vai nepareizai vajadzībai. Ūdens ādere ir enerģiju sniedzoša. Ja jūsu darbagalds (precīzāk — krēsls) būs uz ūdens āderes, tad būs lieliska strādāšana, domāšana, analizēšana, radīšana. Bet naktī un gultā jūs savam organismam vēstāt: "Vajag atpūsties!", bet ādere zem gultas dod un dod enerģiju darbībai. Un tad ir murgi un bezmiegs, un beidzot organisms sāk protestēt — jūs saslimstat, lai organisms beidzot spētu atpūsties "piespiedu kārtā". Ūdens ādere ir brīnišķīga, ja tā ir zem jūsu darbavietas.

Tie drosmīgie un apņēmīgie vai ziņkārīgie, kas apguvuši ūdens āderu atrašanu, it kā ir "ieslēguši radioaparātu, kas noskaņots uz vienu staciju". Un nezina, ka var klausīties arī citas programmas! Tādi ir rīkstnieki, kuri palīdz atrast aku rakšanas vietas. Viņi atzīst, ka ne vienmēr atrod labāko vietu akai. Jo nezina, ka, meklējot āderi, sajūt ne tikai ūdens āderi, bet arī koku āderes. (Un arī neīstās ūdens āderes! Par tām uzzināsiet 5. nodaļā.) Un tāpēc dažkārt kļūdās, jo neprot "noskaņot radioaparātu uz konkrētu staciju". Jums jāiemācās noskaņoties uz dažādām konkrētām enerģētiskajām āderēm un arī enerģētiskajām dzīslām, un tad "ieraudzīsiet" apbrīnojamu Dabas enerģiju ainu, kurā ir gan ūdens un uguns āderu tīkli, gan dažādu koku un citu augu enerģētiskas joslas, apļi, režģi. Redzēsiet arī Dzīvības Enerģijas kolonnas, kas var jūs dziedēt, sarunāties ar zemapziņu, piedzīvot maģiju.

Man ļoti žēl apbēdināt tos, kuriem pusaudžu gadi jau vēsturē. Jo tas nozīmē, ka ļoti daudzi no jums (bet ne gluži visi) jau palaiduši garām iespēju sevī atrast un attīstīt šo Dabas enerģiju izjūtu, kas piemīt visiem bērniem. (Vismaz šobrīd man tā šķiet!) Tie, kuriem vēl nav 14—18 gadi, vēl var paspēt apgūt āderu izjūtu, lai varētu sajust dažādās āderes un enerģētiskās dzīslas ar sajūtām ķermenī, neizmantojot indikatorus un svārstus. Tie instrumenti tad nu paliek pieaugušo rīcībā, lai vismaz kaut ko par šīm Dabas enerģijām uzzinātu.