<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@censey"> Chris Ensey </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Daudzas senās civilizācijas uzskatīja, ka mēs ejam cauri noteiktiem lieliem laika posmiem. Ēģiptē bija dievu, pusdievu, varoņu, cilvēku laika posmi. Persija ticēja zelta, sudraba, bronzas, dzelzs laikmetiem. Arī Amerikas indiāņiem, kuri nekomunicēja ar Eiropu, bija dažādi ar globāliem periodiem saistīti ticējumi. Pamatā šeit visi runā par četriem lieliem laika posmiem. Kas tiem kopīgs? Šīs kultūras domāja, ka cilvēks dzīvoja pašā tumšākajā laika posmā.

Vēdiskā zinātne piedāvā savu skatījumu uz laika ritējumu Visumā.

Materiālās pasaules eksistences ilgums ir ierobežots. Materiāla pasaule eksistē vienu Brahmas dzīvi, un tās ilgumu mēra kalpās. Kalpa ir Brahmas diena. Viena Brahmas diena sastāv no 1000 četru jugu (Satja, Treta, Dvapara, Kali juga) periodiem. Četru jugu periodu ciklu sauc par Divja jugu. Tās garums ir 4 320 000 gadi. 1000 Divja jugas veido Brahmas dienu. Tikpat liels ir arī Brahmas nakts ilgums (1000 Divja jugas). Brahmas mēnesī ir 30 šādas dienas. Brahmas gadā ir 12 šādi mēneši. Brahmas gadā ir 360 Brahmas dienas. Brahma dzīvo 100 šādus gadus un tad mirst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!