Lai kaut mazliet pietuvotos skaidrojumam, mums jāiedomājas pulksteņu "bērnība" (rādītāji un tikšķi, nevis elektroniski cipariņi) un vienkāršais ķīnietis, kuram nenācās viegli aptvert, "kā tāds bezdvēseles mehānisms var zināt, cik daudz laika man ir". Un ja nu pulkstenis kaut kādā mistiskā veidā zina, cik laika man atmērīts un kad tas ir pagājis? Un kas notiks tad, kad pulkstenis apstāsies? Vai man būs jāapstājas līdz ar to?... Aptuveni tā radās ticējums, ka pulkstenis zog apdāvinātā cilvēka laiku (vai vismaz jaunību).
Starp citu, tas, ka laiku un nāvi apzīmējošie hieroglifi ir līdzīgi, nebūtu nemaz neloģiski, bet ar pulksteni tam tiešām maz sakara.
Japānā uzdāvināt pulksteni vispār skaitās sliktais tonis un etiķetes pārkāpums, jo tradicionāli tas kalpo kā uzaicinājums uz bērēm.
Slāvu tautām aktuālāka bijusi attiecību tēma, un tur pulkstenis pieskaitīts pie mīļotajam cilvēkam nedāvināmām lietām, jo, raug, skaitot minūtes līdz šķiršanās brīdim. Tāpat kā gadījumā ar asiem priekšmetiem, arīdzan labs attaisnojums attiecību iziršanai!
Ak, jā, par asumu – eiropieši arī atrada, kur "piesieties" nabaga pulkstenim: rādītāju bultiņas taču ir smailas!
Bet lielos vilcienos mūsu – baltu – ģenētiskā atmiņa neglabā hieroglifus, un no rādītāju asuma arī mums nav bail. Tāpēc īsti pamatotu iemeslu, kāpēc pārņemt no kaimiņiem pulksteņa slikto "pī-āru", nav.
Par dāvināšanu vispār ir vesela virkne ticējumu, cits par citu dīvaināki. Piemēram:
- ja kādam uzdāvināsi ķemmi, tad atklāsi viņam savus noslēpumus,
- ja uzdāvināsi lādīti, neceri, ka tev uzticēs noslēpumus,
- dāvināts paklājs nodrošina ilgas un labas attiecības (un no satura vien kļūst skaidrs šā ticējuma izcelsmes reģions)
- dāvinātas brilles liks jubilāram skatīt pasauli dāvinātāja acīm,
- cimdu pāris esot uz attiecību saraušanu no apdāvinātā puses (nu – tikai jau ne pie mums, kur cimdi no sākta gala bijusi vēlama dāvana gan tautietim, gan bāliņam),
- kabatlakatiņi – uz asarām, dvieļi – arīdzan uz šķiršanos... Toties galdauts nodrošināšot, ka tajās mājās būsi gaidīts viesis.
Kā redzams, ja grib ievērot visus (un te minēti nebūt ne visi) no daudzajām pasaules malām nākušos nosacījumus, dāvināšana kļūst par īstu izaicinājumu! Tāpēc metīsim pie malas māņticību un dāvināsim no sirds un ar labu nolūku!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
