Kamēr iet vaļā darba ņiguņega, šādam vingrinājumam, ko piedāvā holistiskās un alternatīvās medicīnas populaizētājs un "The Sacred Science" dibinātājs Niks Policī, izplēst laiku var neizdoties, taču atvaļinājums – cita lieta! Tad nu papūlēsimies izmantot sensenas metodes attiecību uzlabošanai.
Šis vienkāršais, bet nereti katarsē ievedošais rituāls ir ticis praktizēts tūkstošiem gadu, un galveno lomu tajā spēlē acis – ļoti kompilcēts orgāns, kas spēj atšķirt vissīkākās detaļas mūsu apkārtnē un interpretēt vissīkāko pretrunu vai falšumu otra sejas izteiksmē. Taču mēs reti skatāmies tieši acīs ilgāk par acumirkli... Garākas sarunas laikā var šķist neērti lūkoties sarunu biedra acīs pārāk ilgi, bet – kāpēc gan? Acis ir dvēseles spogulis, teicis Šekspīrs...
Ja paliekam malā dažādus kultūrkonteksta noteiktus izturēšanās modeļus, paliek iespēja caur acu kontaktu nodibināt patiesu, dziļu saikni ar mums svarīgajiem cilvēkiem. Otra cilvēka patiesa "redzēšana" ir arī vēl viens "ceļa stabiņš" šamaņa ceļā – izkāpšana no sava ego un savienošanās ar savu augstāko Es.
Ilga lūkošanās acīs (kas ir kaut kas vairāk par vienkāršu acu kontaktu) ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Tu būsi pārsteigts par ieraudzīto un emocijām, ko izjutīsi šajā pieredzē. Tā reti kad ir vilšanās!
Vingrinājuma burvība slēpjas tā vienkāršībā (tomēr – cik reti tas notiek pat visintīmākajās attiecības).
Vingrinājums jāsāk, kad abi dalībnieki ir atslābinājušies un ar apziņu klātesoši, tāpēc izmantojiet veidu, kas jums katram vistuvākais, – jogas asanu, elpošanas vingrinājumu, pastaigu dabā, aromterapiju vai kontrastdušu.
- Uzlieciet taimeri uz 10 minūtēm.
- Apsēdieties izstieptas rokas attālumā iepretim viens otram, vislabāk – lotosa pozā uz spilvena.
- Aizveriet acis un pāris reižu dziļi ieelpojiet.
- Atver acis un cieši ielūkojies partnera acīs. Ļaujiet sejas un ķermeņa muskulatūrai dabiski reaģēt, lai kas notiktu lūkošanās laikā. Šīs nav nemirkšķināšanas sacīkstes – mirkšķināt drīkst.
- Sarunāties gan nav ļauts.
- Kad 10 minūtes apritējušas, varat dalīties iespaidos, ja ir tāda vēlme. Dažkārt saruna ir dabisks turpinājums nule pieredzētajam, citkārt piemērotāk šķiet vienkārši pateikties otram un paturēt pieredzēto pie sevis.
Budisms māca, ka mēs esam cits cita spoguļi, dzīvi atspulgi gan gaišajam, gan tumšajam, kas mīt mūsu iekšpasaulē. Modernās ikdienas ritmā ir tik viegli aizmirst novērtēt šo svēto saikni. Taču tā noteikti ir izbaudīšanas vērta!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
