no Māras Brantes personiskā arhīva
Nupat Vasaras saulstāvjos daudzi no mums saskārās ar brīnumaino, iedvesmojošo un jaudīgo norisi, ko sauc par ugunsrituālu. Nē, es šeit nerunāju par to ugunskuru, kurā pie viena uzcep arī šašliku, bet gan par īstu, pamatīgi sagatavotu un pēc noteiktiem principiem vadītu rituālu. Arī tādi šogad Latvijā noritēja daudzviet, un, iespējams, tu tādā piedalījies pirmo reizi. Šis raksts – lai izskaidrotu, kas un kāpēc tur īsti notiek.

"Rituāls būtībā īsteno vai materializē (palīdz materializēt) kādu nodomu, novelkot materiālajā plānā kādu ideju un dodot šai idejai vai lūgumam zaļo gaismu, ļaujot vieglāk un ātrāk sasniegt nodomāto. Padarot kaut ko pieejamu un iespējamu," stāsta rituālu un godu vadītāja Māra Brante, kuras vadītajā Saulstāvju ugunsrituālā Plieņciemā arī man šogad paveicās piedalīties.

Rituālu var veikt ar uguns, ūdens, gaisa/vēja, zemes (arī akmeņu, kristālu un dažādu citu elementu un lietu) starpniecību un palīdzību. Kopš senseniem laikiem mūsu senči, senie priesteri un viedie izjutuši spēcīgu atdevi un palīdzību, veicot tieši uguns rituālus. Tie atzīti par visiedarbīgākajiem. Ugunij piemīt varens attīrošs spēks, un līdz ar to tiek atbrīvota arī vieta jauniem notikumiem, jaunām lietām. Tāpēc jau visās pasaules malās ir dažādie vietējo šamaņu ugunsrituāli, Indijā – jāgja un homas un mums – jāņugunis un degoši bluķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!