Kuru dziesmu nodziedāju, to satinu kamolā? Senā mezglu maģija  (1)

Pirmkārt – vai senči lietoja burtu/rūnu rakstību, varbūt silabisko alfabētu? Analizējot mūsdienu latviešu valodas skaņas, mēs varam izdarīt secinājumu, ka senčiem rakstu zīmju skaits varēja būt ap 45, t.i., sasniegt silabiskajam rakstam raksturīgo zīmju skaita apakšējo robežu. Divskaņi, tādas skaņas kā "dz" un "dž", pilnībā ļauj pieņemt silabiskās rakstības iespējamību, ja tāda vispār bija. Savukārt augsti attīstītā ornamentika ļauj izdarīt pieņēmumu par no mūsdienās pieņemtā principiāli atšķirīgu informācijas saglabāšanas veidu.

Atgriezīsimies pie "mezglu rakstiem". Bet – ja nu tas ir kaut kas cits? Ķeltiem, slāviem, somugriem ļoti plašu pielietojumu bija guvuši dažādi maģiskie mezgli. Ķelti teju katrai vajadzībai izgudroja savu speciālu "svēto mezglu", bet, piemēram, somugri daudz galvu nelauzīja – garāmejot noplūca trīs zāles stiebrus, uz ātru roku savija aukliņu, sasēja mezglu un bieži tūlīt pat to aizmeta, bet maģija darbojās!

Labi, vienkārši izstāstīšu to, ko zinu par mezglu maģiju, un tu secinājumu izdarīsi pats – vai tā sauktie "dziesmu kamoli" ir mezglu raksti vai arī sarežģīti mezglu maģijas artefakti.

Mezglu maģija neprasa sarežģītus rituālus, tajā netiek nesti upuri nekādām būtnēm vai dievībām. Šeit ķeltu tradīcija varētu būt izņēmums, bet mums šajā gadījumā vairāk interesē Latvijas teritorija.

Sasienot jebkuru mezglu – adījumā, krustdūriena izšuvumā, kurpju auklās, kaklasaitē, matu pīnē, šallē, prievītē, Jāņu vainagā, iesienot Jumīti auglībai pēdējā labības kūlī, – mēs pieskaramies maģijai. Sasienot vārpas kaimiņa rudzu laukā, atņēma laukam auglību, kabatlakata stūrī sēja mezglu, lai neaizmirstu kaut ko svarīgu, lai sievai vieglākas dzemdības, vīrs mēdza atraisīt visus mezglus, ko mājās varēja atrast... Senie ēģiptieši tempļu durvis neslēdza, bet aizsēja ar speciāliem mezgliem, kurus pēc tam vēl aizzīmogoja ar speciālu zīmogu. Kādas enerģijas mezglos iesēja senie ēģiptieši – kas to lai zina, bet katrā ziņā arī mūsu senči bija pazīstami ar mezglu maģiju.

Maģiskos mezglus var dalīt divās grupās:

Neapzinātie var netīšām iesieties kaklasitēs, kurpju auklās, lakata bārkstīs un tamlīdzīgās vietās. Dažiem cilvēkiem ir ieradums, sēdot pie Jāņanakts ugunskura, plūkt zāles stiebrus, siet mezglā un mest ugunī. Loģiski, tūlīt parādās jautājums: ja maģisko mezglu sadedzina, kas notiek ar mezglā iesieto enerģiju?

Mezgls bija tas, kas enerģiju fiksēja noteiktā vietā; ja mezglu atraisa – enerģija atbrīvojas, kā pasakā par trim vēja mezgliem. Piemēram, ķeltu raganas, kad beidz darbu maģiskajā aplī, apļa enerģijas daļu iesien septiņos vai deviņos mezglos, kurus izmanto, ja vajadzīga ātra maģiskās enerģijas padeve. T.i., kad burties vajag, bet apli vilkt nav laika, tad, ņemot enerģiju no viena vai vairākiem mezgliem, viņas "piebaro" savu nolūku.

Vispirms – aukla. Materiāls nav būtisks, galvenais, lai tajā būtu kaut vai 20% dabīgās šķiedras – mati, vilna, lins, kokvilna, kaņepes, nātres u.c... Piemēram, der mulinē diegi.

Krāsa ir svarīga tikai tik daudz, ja šī konkrēta krāsa palīdz tev labāk noskaņoties. Citādi – kas ir pa rokai, no tā arī sien!

Mezgla forma – mezglam jābūt tādam, lai tu varētu to sasiet pilnīgi automātiski, nedomājot, kuru pavediena galu kur iebāzt! Jo darbība iznāk instinktīvāka, jo efekts spēcīgāks.

Garums – tā, lai būtu ērti iesiet mezglu vai mezglus.

Auklas resnums – šeit ir neliels ierobežojums: ja tu domā, ka šo mezglu kādreiz nāksies atraisīt, labāk izmanto resnāku auklu – paša ērtībai. Reāli – mezglu maģija ir ātrā maģiskā palīdzība, un tu par tādiem sīkumiem nadomāsi, kad darīsi.

Šis vārds plašā lietošanā nonāca, pateicoties Karlosa Kastaņedas grāmatām par dona Huana mācību. Tagad parunāsim par to, kā nolūku iesiet mezglā un kādos gadījumos to nav jēgas darīt.

Galvenie maģisko mezglu pielietošanas iemesli iedalāmi trīs grupās:

Ar mezgliem var labi noņemt sāpes, bet atceries, ka ne vienmēr simptomu aizvākšana palīdz atrisināt pašu problēmu! Var pazemināt ķermeņa temperatūru, var aizsiet strīdus, lai veicinātu saticību... Bet, piemēram, likteņus kopā sasiet ir ļoti nevēlami!

Aizsardzības / attīrīšanas mezglu amuletu telpai pagatavot ir salīdzinoši vienkārši, bet cilvēkam – daudz sarežģītāk. Lāstu aizsiet, visticamāk, tev neizdosies (te ir runa par lāsta enerģētisko struktūru, un tas ir atsevišķs stāsts).

Mezgli un nauda – var aizsiet šķēršļus, kas kavē naudas iegūšanu (tā būtu naudas kanāla paplašināšana), var piesiet naudas veiksmi, var sasiet ienākumu līmeni – mazāk nekļūs, bet ienākošo līdzekļu daudzums nepalielināsies. Pareizā brīdī var būt visai noderīgi.

Rūnas, tā kā mēs tās lietojam, nav vēlams izmantot uz bērniem līdz triju gadu vecumam un uz ļoti veciem cilvēkiem, toties mezglu maģiju var izmantot droši! Ar mezgliem var aizsiet dažādas vainas arī dzīvniekiem.

Kas ir svarīgi, sienot maģiskos mezglus? Pareizi noformulēt savu nolūku un pareizi izvēlēties laiku. Astroloģisko ritmu ievērošana var būtiski pastiprināt mezgla iedarbību! (Augoša un dilstoša Mēness iespaids, planētu dienas, Mēness ceļš zodiakā...) Ak, jā, vairums cilvēku pat nezina, ka Mēness viena sava cikla laikā iziet visas 12 zodiaka zīmes un, ja nav laika gaidīt, kamēr Saule nonāks labvēlīgā zīmē, var izmantot arī Mēness zodiaku, piemēram, zemkopji atšķir "sakņu" un "lapu" dienas, kas veicina ražību dažādām augu kultūrām, utt. – tas viss redzams arī šajā kalendārā.

Labā garastāvoklī ir jādara viss – ne tikai mezgli jāsien! Paskaidrošu ar piemēru – iztēlojies, ka tev roku noglāsta patīkams cilvēks, – kāda ir sajūta? Bet, ja to pašu darbību veic cilvēks, kuru ciest nevari? Ir atšķirība? Lūk, tā, – nekas, ko mēs darām sliktā garastāvoklī, pie laba gala nenoved!

Koncentrējamies uz nolūku un atmetam liekās domas! Galvai jābūt "tukšai".

Jābūt skaidram mērķim un spēka pielikšanas punktam.

Pats mezgls ir jāprot sasiet nedomājot, tā teikt – "ar aizsietām acīm".

Un, visbeidzot, ko mēs darīsim ar maģisko mezglu pēc tam, kad būsim sasējuši? Vislabākais – pievienot "birku" un nolikt plauktā, lai, ja ir vajadzība atraisīt, varētu to viegli atrast. Taču ir gadījumi, kad mezglus sien uz visiem laikiem, – tad auklu vai nu izmet, vai aprok.

Mēs mezglā varam iesiet noteikta veida enerģijas. Ja šīs enerģijas tavā aurā nav – tev šis mezgls vienkārši nedarbosies!

Mezglu maģijas īpatnība – mezgls (atšķirībā no rūnām) nostrādā faktiski momentā. Nē, rūnas arī var palaist "ātrajā režīmā", bet tas prasa speciālas zināšanas.

Cik mezglus siet? Uz vienas auklas visbiežāk cenšas aizsiet vienu maģisko mezglu, tālāk – pēc izjūtas, ja tev šķiet, ka viens mezgls nenoturēs, – tam pa virsu uzsien vēl mezglus (parasti nepāra skaitā). Vēlams, lai nākamie mezgli gultos uz pirmā; ja gadās nokļūdīties un mezgli iznāk viens otram blakus, – arī nav liela nelaime.

Ja sāp konkrētā vietā, sienot aklu uzliek uz šīs vietas vai uz tās "fantomās projekcijas".

Vispār buramvārdus otram cilvēkam nodot es neuzskatu par labu domu.

Gadījumā ar mezglu maģiju – nekādu īpašu buramo vārdu nav: drīzāk, sienot mezglu, cilvēks vienkārši skaļi deklarē savu nolūku: "Kā es šo mezglu sienu, tā es ... no sevis atsienu un ar šo mezglu es... sasienu, lai notiek tā!" Ja sien vairākus mezglus, tad "lai notiek tā!" saka tikai pēc pēdējā.

Frāze "lai notiek tā!" ir tā sauktais "zīmogs". Citi šīs frāzes varianti: Aum vai Amen Omega (grieķu alfabēta pēdējais burts), Svaha vai Svastika (visa laba vēlējums), Alu! (ja seko rūnu tradīcijai). "Alu" var tikt interpretēts kā "no dieviem plūst spēks!".