Bērnu namos var nonākt dažādu apstākļu dēļ – zaudēti vecāki un nav radinieku, kuri uzņemtos bērnu izaudzināt, tie ir bērni, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības viņu dzīvesveida dēļ. Patiešām, iemeslu var būt gana daudz, bet ne jau bērni tos radījuši, tā ir pieaugušo atbildība.
Bet viņi tur dzīvo – cits ilgāku laiku, cits īsāku, cits visus 18 gadus, kamēr sasniegts vecums, kad bērnu nama durvis jāaizver, lai sāktu pašam savu, nu jau pieauguša cilvēka dzīvi. Bet katrs no bērniem sirsniņā sapņo, ka reiz notiks brīnums, ka atbrauks pakaļ mamma, omīte, cita tante, kura vēlēsies sniegt mīlestību, jo viss cits jau šiem bērniem ir – mantas, grāmatas, siltums, pajumte, apģērbs, trūkst tikai mīļuma, uzmanības un beznosacījuma mīlestības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
