<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@jenandjoon">Jennifer Burk</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Pirts un medus festivāls Brīvdabas muzejā Rīgā nu jau ir kļuvis par tradīciju, taču Latgale neatpaliek – arī Ozolaines pagasta Bekšu ciems ir sarosījies uz savu pirts festivālu, kam dots "Ozolpēriena" vārds. Ja tev laikā no 21. līdz 23. jūlijam ir brīva nedēļas nogale vai iznāk doties uz Rēzeknes pusi, šis varētu būt viens no interesantajiem pieturas punktiem.

Festivāls pulcēs dažādus ar pirtniecību un dabas veselību saistītus speciālistus – pirtniekus, masierus, spa meistarus un Ājurvēdas speciālistus, notiks meistarklases, diskusijas profesionāļiem un lekcijas visiem interesentiem, arī koncerti, radošās darbnīcas un amatnieku tirdziņš. Būs arī īpaša vieta, kur uzcelt telti, – tā dēvētā "Papardes zieda pilsētiņa".

Mājīga saiešana, kur tautībai nav nozīmes

Šo festivālu rīkotāji ir iecerējuši kā starptautisku, stāsta viens no organizatoriem – pirtnieks Viktors Glinskis. ""Ozolpēriens" atšķirsies no Pirts un medus svētkiem galvenokārt ar to, ka mūsu pasākuma mērķis nav komerciāla peļņas gūšana. Ieeja pasākumā visiem apmeklētājiem būs bez maksas, tāpat arī iespēja baudīt lekcijas, meistarklases, daļu radošo darbnīcu. Mūsu mērķis ir noorganizēt ļoti sirsnīgu un mājīgu kopā saiešanu, kā jau Latgalē pieņemts. Un kopā saiešana šoreiz nozīmē arī tautu sadraudzību, jo festivālam esam piešķīruši starptautisku elpu, aicinot piedalīties pirtniekus no visām kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas. Tas būs tāds tautu festivāls, tautu sadraudzības svētki, jo pirtij nav verbālās valodas robežu, pirtī mēs visi jūtam miesas un gara valodas satikšanos, un te vairs nav svarīgi, vai tu esi no Krievijas vai Latvijas… Lai pirts mūs vieno! Tieši tāpēc festivāla programmā runāsim latgaliski, latviski un krieviski, lai visiem būtu piederības sajūta."

Lietuvu pārstāvēs pirts meistars, Eiropas čempions pēršanā un pirts festivālu organizētājs Vladas Jokubauskas (meistarklase "Klasiskā pēršana"), Ernesta Bajoriniene, Tatjana un Igors Michailovi, no Krievijas īpašais viesis būs pirts meistars un grāmatas "Образное парение в Русской бане" ("Tēlainā pēršana krievu pirtī") autors Ivans Ivakins – viņš sniegs vairākas izglītojošas lekcijas, meistarklases par tēlaino pēršanu tvaika (krievu, latviešu, lietuviešu) pirtī, par pērēja kustību un darbības pamatiem, ar viņu kopā būs iespējams doties "Skaņu pirts" rituālā un piedalīties citās pirts aktivitātēs.

Latviju pārstāvēs pirts jomas speciālisti Arnis Čakšs, Anita Rešcenko, Juris Kraucis. Arī Latvijas Pirts skolu absolventi un audzēkņi aktīvi piedalīsies festivālā.

Festivāla programma īsumā

Festivāla svinīgā atklāšana paredzēta 21. jūlijā pulksten 16 ar pašdarbības kolektīvu uzstāšanos, un, kas zīmīgi, šajā brīdī ļoti skaistā un maģiskā vietā – Līgo kalnā – iedegsim festivāla pirts ugunskuru, kurš degs līdz pat svētdienas pusdienlaikam, kad festivāls tiks oficiāli noslēgts. Ja nepagūsti uz sākumu, aizraujošs solās būt arī dienas noslēgums – ar tautu sadziedāšanos pie ugunskura, vokālās apvienības "Rūnas" uzstāšanos un Uguns figūru šovu (tas – pulksten 23).

22.jūlijā – festivāla centrālajā dienā – līdzās dažādām radošajām darbnīcām bērniem un arī pieaugušajiem (ziepju vārīšana, skrubīšu un pirts gariņa izgatavošana, slotiņu siešana un koka figūriņu meistarošana, un kas tik vēl ne) interesanta šķiet pirtnieces Anitas Reščenko (Aglona, "Zemeņu krastiņi") meistarklase-lekcija "Pirts rituāls no sirds telpas", kā arī Ivana Ivakina meistarklase uz skatuves "Pērēja kustību un darbību pamats". Iemīļotā pirtniece un "Orākuls" autore Lienīte Vītiņa-Zustrupa šoreiz vadīs pērļošanas meistarklasi – rotas ar latviešu spēka zīmēm.

Visas dienas garumā paredzēti vairāki koncerti: būs dažādu tautu vokālo un deju kolektīvu uzstāšanās, būs atsevišķs bērnu koncerts, festivāla programmas ietvaros paredzēta arī amizanta teātra izrāde par pirti. Paralēli notiks pirtnieku meistarības konkurss, kura uzvarētāju paziņos vakara koncertā, kas sāksies pulksten 19. Pēc koncerta būs danči ar folkloras kopu "Vīteri", bet turpinājumā – Igauņu dziedošās ģimenes koncerts, ar ko diena nebūt nebūs noslēgusies. Kad rietēs saule, uz skatuves kāps populārais Latgales šlāgerduets Inga un Normunds, lai spēlētu nakts zaļumballi, bet pa vidu – ap pulksten 23 – pret tumšajām debesīm varēsi vērot spožu ugunsrijēju šovu, iezīmējot festivāla kulminācijas vakaru.

Svētdien, 23. jūlijā, festivāls ievirzīsies jau mierīgākā gultnē. Līdz ar saulrietu varēsi piedalīties pirtnieces Anitas Reščenko vadītajā enerģētiskajā rituālā rīta rasā. No pulksten 9 gan pirtnieki, gan masieri un citi speciālisti turpinās darboties savās teltīs un pirtīs, piedāvājot pirts rituālus un skaistumkopšanas procedūras apmeklētājiem. Savukārt pulksten 12 paredzēts "Ozolpēriena" svinīgais noslēgums Līgo kalnā, kad arī nodzēsīsim "Ozolpēriena" ugunskuru.

Ko vēl aplūkot, ja esi tik tālu braucis

Ja reiz tik tālu braukts un svētdiena knapi pusē, droši vien gribēsies paspēt maksimāli vairāk iepazīt un apskatīt Latgali.

Ja vēl neesi bijis Latgales vēstniecībā "Gors", ir īstais laiks, lai apskatītu šo unikālo objektu. Turklāt "Gors" šajās dienās arī sola bagātu kultūras programmu: uz lielās skatuves būs klausāma "Koru olimpiāde", kvarteta "Quadra" kamermūzikas koncerts, būs skatāma dejas izrāde "Vērpete", kā arī romantiskai atpūtai ļauties gribētājus gaidīs kino un mūzikas vakars. Šajā nedēļas nogalē tiks atklāta arī mākslinieces Diānas Īvānes personālizstāde.

Pēc "Gora" apmeklējuma pilsētas apskati vari turpināt, kājām dodoties pastaigā pa brīnišķīgajām promenādēm, kas ieskauj upes krastu un aiziet līdz Livonijas ordeņa laiku pilskalnam, kura pakājē ir izvietots vēl viens unikāls arhitektūras objekts – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs" un Tūrisma informācijas centrs.

Foto: Publicitātes foto

Tikai 11 kilometru attālumā no "Ozolpēriena" norises vietas ir izvietota atjaunotā Latvijas jūgendstila pērle Lūznavas muiža, kurā pastāvīgi apskatāmas dažādas izcilas izstādes. Ir iespējams doties ekskursijā pa pašu muižu, palikt pa nakti nesen iekārtotajos apartamentos, kā arī ļauties relaksējošai, nesteidzīgai un estētiski baudāmai atpūtai brīnišķīgajā muižas parkā.

Rēzeknes novads ir bagāts ar izciliem keramiķiem, kuru rokās rodas dažāda stila un veidu keramikas meistardarbi. Varbūt ir īstais brīdis, lai ne tikai skatītu meistaru rokās tapušos darbus, bet arī pašiem piesēsties un padarboties pie podnieku ripas. 12 kilometru attālumā no festivāla norises vietas dzīvo un darbojas kolorīts amatnieku pāris – podnieks Aivars Ušpelis un gleznotāja Vēsma Ušpele. Viņu ne mazāk kolorītajā lauku sētā Maltas pusē un darbnīcā "Malny Wylky" var redzēt tradicionālo darbu tapšanas procesu no virpošanas ar kājminamo virpu līdz to apdedzināšanai bedres tipa malkas ceplī svēpējuma tehnikā. Podnieks ir arī kaislīgs seno ieroču kolekcionārs un izgatavotājs, par ko arī noteikti uzzinās visi sētas apmeklētāji. Vēsma glezno eļļas tehnikā un labprāt aicinās apmeklētājus savā lauku sētas galerijā.

Bet varbūt festivāla noslēguma dienu zīmīgi noslēgt ar ļaušanos sakrālam vērtībām… 46 kilometru attālumā no festivāla norises vietas atrodas Latvijas sakrālā pērle Aglonas bazilika, uz kurieni jau augusta mēnesī dosies svētceļotāji no visas pasaules. Kamēr baznīcu nav piepildījuši cilvēku pūļi un rindas, tikmēr svētdienas dienā var sakārtot domas, ļaujoties lūgšanai pie Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes altāra, dodoties ekskursijā pa vēsturisko dievnamu un veldzējoties ar kristāldzidro Aglonas baznīcas dārza avota ūdeni.

Turpat Aglonā iespējams ieturēt gardas un sātīgas latgaliešu stila pusdienas un ļauties stāstiem par maizi goda saimnieces Vijas Kudiņas "Maizes muzejā", bet, pavisam nedaudz izbraucot ārpus Aglonas, vari apskatīt unikālu koka skulptūru kompleksu "Kristus Karaļa kalns".

Varētu turpināt ilgi un gari par vietām, ko ir vērts apskatīt Rēzeknes novadā un Latgalē kopumā, jo šajā pusē dzīvo un darbojas daudzi izcili dažādu arodu amatnieki, zirgu saimniecības, te ir arī paradīze makšķerēšanas cienītājiem, ikvienam interesentam ir iespēja izbaudīt arī Latgales bagātīgo kulināro mantojumu. Apmeklētāju ērtībām 22. jūlijā no pulksten 10 līdz 22 festivāla norises vietā darbosies Tūrisma informācijas centrs, kur speciālisti sniegs konsultācijas gan par pirts iespējām Latgalē, gan arī par dažādām gaumēm atbilstošiem apskates un aktīvās atpūtas objektiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!