Publiskajā telpā, šķiet, ieslīdējusi ideja par īsto un pareizo sievišķību. "To veido diezgan vienkāršotas garīgās prakses atziņa, ka sievietei nedrīkst būt nekā svarīgāka par ģimeni un, it sevišķi, vīrieti; ģērbšanās, kas ietver sevī maigu sievišķību, un rakstura īpašības, kas esot vismaz tikpat neizbēgamas un dabas iekodētas kā sievišķās dzimumpazīmes," raksta Alise Zariņa.
Sievišķības stundas, kurās sievietes atspoguļotas kā emocionālas, empātiskas un trauslas, savukārt vīrieši – racionāli, loģiski un ambiciozi, piemērojot vienu formulu visam un visiem, "nones no kājām" sievieti, kura no agras bērnības gribējusi, lai zēni uz viņu skatītos kā uz līdzīgu. "Jautājums, ko gribētos uzdot kādai sievišķības skolotājai: kad un kur eksistēja šī ideālā, dabiskā un nesamaitātā sievišķība?" nekautrējas jautāt Alise.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
