Nedarīšu un viss: kā rīkoties situācijās, kad bērns ir stūrgalvības kalngals  (2)

"Momjunction" skaidro - ja bērns iespītējas, tad var gadīties, ka pat vienkāršas darbības, piemēram, iešana dušā, var izvērsties par drāmu trijos cēlienos. Nereti šajās situācijās vecāki situāciju palaiž pašplūsmā, cerot, ka šodien atvasei ir slikts garastāvoklis un rīt viss būs vecajās sliedēs.

Lai saprastu, kā tikt galā ar bērna stūrgalvību, jābūt pilnībā pārliecinātiem, ka tā netiek jaukta ar ārkārtīgi lielu apņēmību. Ietiepība izpaužas dažādi, piemēram, pārliecībā, ka var darīt un atļauties pilnībā visu vai pārmērīgā vēlmē vienmēr komentēt, aizrādīt un citus apklusināt.

Veiksmīgs dialogs vai grupas komunikācija darbojas pēc principa – tu man un es tev. Ja vēlaties, lai bērns uzklausa jūs, tad ir absolūta nepieciešamība ieklausīties un no viņa puses censties sadzirdēt vairāk nekā vienkāršus, nepaplašinātus teikumus.

Kā piecgadīgam bērnam iemācīt to, ka ietiepība neko labu ne pašam, ne arī citiem nedod? Jāpieiet problēmas saknei palēnām, nevis bļaujot un lamājot. Šeit apstiprinās mūžīgā patiesība, ka vienkārša, ikdienišķa un atklāta saruna ir panākumu atslēga.

Bērnā rodas stūrgalvība, kad kaut kas tiek mākslīgi uzspiests. Piemēram, ja atvase pārāk ilgi pirms gulētiešanas skatās televizoru, tad pareizā rīcība nav ņemt aiz rokas un vest uz gultu, bet gan apsēsties blakus un izrādīt interesi tajā, ko bērns dara. Bērns to novērtēs, un jūs būsiet spēruši soli uz priekšu, lai atbrīvotos no nepatīkamās stūrgalvības.

Satuvināšanās un emocionāla atvēršanās palīdz jebkāda veida attiecību uzlabojumos. Šajā gadījumā bērns neredzēs iemeslu, kāpēc uz jums dusmoties un būs daudz vieglāk kaut ko sarunāt.

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem nepatīk, ka viņiem visu laiku aizrāda vai paaugstinātā tonī pavēl. Ja pateiksiet, ka bērnam jābūt 21:00 gultā, varat palikt arī gaidot tik vien tā iemesla dēļ, ka nepavaicājāt, vai bērns nevēlas doties tagad gulēt, jo tad varēs noklausīties kādu pasaciņu.

Reizēm situācija var nonākt tik tālu, ka bērns absolūti atsakās jūs dzirdēt un saklausīt. Ja tā – varat pamēģināt vienu frāzi atkārtot kā sabojājusies plate uz riņķi, piemēram, sakot, "tāda varianta nebija". Lielākoties bērns nogurs no šīs vienas frāzes, un pats būs gatavs piekāpties. Lai arī cik grūta darba diena būtu bijusi, jāatceras, ka šī frāze jāizrunā tik mierīgi, cik vien iespējams.

Kliegšanu un balss pacelšanu vajadzētu atlikt otrajā plāna, ja jātiek galā ar stūrgalvīgu bērnu. Atvases jūsu paaugstināto toni var uztvert kā izaicinājumu, un arī paši sākt pret jums vērst šādas rīcības. Bērns no jums mācās, kā veidot sarunu un rīkoties saskarsmē ar citiem, tāpēc par katru niansi jāpiedomā.

Nepaceliet balsi – tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai komunikācija būtu veiksmīga. Ja nepieciešams, klausieties nomierinošu mūziku vai meditējiet, ja tas palīdz nomierināties. Patiesībā mierīga mūzika var atstāt pozitīvu iespaidu uz bērnu, kā arī atcerieties pa laikam uzlikt arī bērnam tīkamu mūziku.

Bērnam vecāki vienmēr ir un būs autoritāte, taču tā ir jāmāk pareizi izmantot. Arī vecākiem ir jārespektē bērni, lai veidotos labas attiecības. Ja bērnam kaut ko apsolāt, izdariet un neatlieciet to dienu no dienas. Tāpat atļaujiet bērnam kaut ko izdarīt arī pašam bez citu palīdzības – tādā veidā bērns jutīs, ka jūs viņam uzticaties.

Vēl paturiet prātā, ka visiem bērniem jābūt vieniem noteikumiem. Ja vienam ļauj lēkāt pa gultu, tas jāļauj visiem – esiet taisnīgi!

Ietiepīgi bērni patiesībā ir ļoti emocionāli, un viņiem ir divtik svarīga jūsu attieksme, tāpēc pārdomājiet vārdu lietojumu, ķermeņa valodu un, protams, balss toni. Reizēm bērna stūrgalvības pamatā var būt vecāku izturēšanās, bet ietiepība visos pasaules jautājumos seko kā pretreakcija.

Mēģini sarunās izmantot tādas frāzes kā "varbūt vēlies kaut ko padarīt?" vai "kā būtu ja mēs...", taču izvairies no striktiem vārdu savienojumiem, piemēram, "tu tagad iesi un paņemsi to...".

Padomājiet, cik bieži bērns jums atsaka ar vārdu "nē". Un tagad paskatieties uz šo situāciju no otras puses – cik bieži jūs bērnam atbildat ar šo mazo vārdiņu. Tas, ka bērns nemitīgi sev apkārt dzird negatīvus vārdus, var novest pie tieši šādas uzvedības.

Taču paturiet prātā, ka bērnu audzināšanā nevar iztikt bez disciplīnas, tāpēc atvasēm ir jāzina, ka vairākkārt esoši pārkāpumi var rezultēties vecāku nolemtos sodos. Meklējiet zelta vidusceļu!