Kāpēc veselīgi dzīvot nozīmē sekot savām patiesajām vēlmēm?

Stresi un emocionālie pārdzīvojumi "atrauj" no mums "astrālos nospiedumus" jeb "dubultniekus", kurus mēs pārslogojam vai vainojam savās neveiksmēs. Šādi mēs "atraujam" savus nodotos sapņus. Tāds "atrauts" dvēseles gabaliņš var doties uz Kanāriju salām, uz Parīzi vai kādu citu vietu, par kuru mēs sapņojam, vai nokļūt telpā, kuru šamaņi sauc par "apakšējo pasauli". Un tas jau ir bīstami: kāds, kas pieprot maģijas tehnoloģijas, šādu dubultnieku var izmantot, lai maskētu savu nelikumīgo maģisko darbību pēdas un sava "paraksta" vietā atstātu mūsējo.

Un – kas vēl bēdīgāk – ar katru šādu zaudētu dvēseles daļiņu mēs kļūstam garīgi nabagāki, zūd kādas tikai mums piemītošas, unikālas dvēseles īpašības, un mēs zaudējam savu veselumu. Vai veselību. Šajā vietā ir vērts pārlasīt Hariju Poteru – par Voldemorta gabalos saplēsto dvēseli...

Šādu dvēseles gabaliņu zaudēšana kādā brīdī var mums neļaut izdarīt pareizo izvēli. Bet dvēsele šai pasaulē nāk ar konkrēti nospraustu mērķi, kuru īstenojot, tā dzīvo viegli un patīkami, toties, nododot šo mērķi, izvēloties citu (ne savu) ceļu "liktenis" vai "karma" mūs sit, lai atvestu atpakaļ uz pareizā ceļa. Tā rodas nelaimes gadījumi un slimības, tā dzimst ciešanas. Tikai no tā, ka mēs esam nodevuši savas dvēseles vienīgo sapni – nodzīvot šo dzīvi ar baudu!

Pareizi dzīvot nozīmē – sekot savām patiesajām vēlmēm, nevis tām, kuras mums uzspiež citi. Ievērot Brīvās gribas likumu!

Ja mēs iemācītos atkal padarīt savu dvēseli par vienotu veselu, mēs spētu izārstēt sevī daudzas vainas un pasargāt sevi no dažādiem likteņa triecieniem ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē un pat ...pagātnē, jo dvēsele atiecas uz piecu dimensiju telpu, kurā laiks (mūsu izpratnē) neeksistē.

Kur ir atšķirība starp ārstēt" un "izveseļot"?

Ārstēt nozīmē nomākt simptomus (ar tabletēm vai skalpeli), līdz organisms spēj no jauna normāli funkcionēt, bet izveseļot nozīmē – "neizskrūvējot simptomu signāllampiņu", parūpēties par to, lai novāktu slimības cēloņus.

Kāds slimnieks, kuram bija vēzis ceturtajā stadijā, pateica vārdus, kas mani dziļi pārsteidza: "Es esmu pateicīgs savai slimībai, jo... tā izglāba manu dzīvi! Man nācās pārskatīt savu pasaules uzskatu, attiecības ar līdzcilvēkiem, dzīvesveidu un ēšanas ieradumus!" Viņš atrada sevī spēkus patstāvīgi izveseļoties.

Tagad šī vēža ārstēšanas metode pamazām iegūst popularitāti, bet ne visiem tā būs pieņemama, jo – tā vietā, lai dabūtu gatavu recepti vai gatavu tableti, cilvēkam ir pašam jāgrib dzīvot. Un tādu cilvēku, kuri patiesi grib dzīvot, īstenībā ir ļoti maz!

Ir cilvēki, kurus mūsu sabiedrība uzskata par prātā jukušiem – saka " ne no šīs pasaules". Un iespējams, ka tā ir visprecīzāk. Cilvēks nonācis izmainītā apziņas stāvoklī, devies uz citu pasauli un... tur iesprūdis. Pareizāk sakot, iesprūdusi ir daļa no viņa – daļa, ko vairums cilvēku neprot saskatīt. Šamaņiem ir efektīvas tehnoloģijas, lai tādos gadījumos palīdzētu. Mūsdienu medicīnai, maigi izsakoties, ne vienmēr.

Piemēram, "déjà vu" – tas ir stāvoklis kad tava dvēseles daļa savos ceļojumos šādu notikumu jau ir pārdzīvojusi – šajā vai kādā no paralēlajām pasaulēm.

Te jāpasakaidro, ka paralēlās pasaules ir pasaules, kas saskaras ar mūsu pasauli, piemēram, ar pirmo dimensiju, taču tajās, iespējams, ir citas fizikālās konstantes. Tā rodas poltergeists.

Starp pasaulēm, kuras ar mūsējo nesaskaras, kontaktus var nodibināt (vismaz pagaidām) tikai šamaņi un čenelinga speciālisti.

Kas ir loģika? Mēs ņemam virkni faktu no savas līdzšinējās pieredzes un izdarām secinājumu, ka tālāk būs līdzīgi. Vai tas nelīdzinās skriešanai atmuguriski?

To, ko nevar izdarīt loģika, matemātika un elektromagnētiskais starojums, spēj izdarīt cilvēks ar savu maņu orgānu – intuīciju... Intuīcija ar mums runā simbolu un tēlu valodā.

Intuīcija ir dvēseles maņa – tas ir maņu orgāns, kas darbojas piektajā dimensijā.

Piektajā dimensijā laiks mūsu izpratnē nedarbojas: te darbojas "vienlaicīguma princips", kad vienlīdz var iedarboties uz tagadni, nākotni vai pagātni. Šādu konceptu cilvēkam ar materiālistisko domāšanu ir grūti pieņemt. Taču tas izskaidro, kāpēc daudzi izgudrojumi notiek vienlaikus vairākās vietās (un laikos). Kad informācija parādās informatīvajā telpā, tās "strīmeri" meklē cilvēkus, kuri būtu gatavi šo informāciju uztvert. Tā Tesla apsteidza savu laiku, iespējams par vairākiem gadu simtiem!

Kāpēc ķirša vai ābeles augļi ir garšīgi?

Tas ir veids, kā koki rūpējas par saviem pēcnācējiem. Apēdīsi viņu augli ar visu sēkliņu, un sēkliņa nonāks tālu no koka, kurā augusi. Izaugs jauns koks.

Kāpēc caur pasaulēm ceļo idejas?

Idejas ir enerģētiski patstāvīgas "būtnes" ar to vai citu intelekta līmeni. Atceramies – loģika nedod izvēli, izvēli vienmēr nosaka emocijas! Idejām var nepiemist loģiskais saprāts, bet emocijas tās nes sev līdzi. Grāmatas, avīzes, televīzija, mobilie tālruņi – tie ir mums pazīstamie tehniskie līdzekļi ideju pavairošanai. Un cik šādu līdzekļu pastāv, bet nav mums vēl pazīstami? Kur teikts, ka tiem kā nesējs vajadzīgs papīrs vai elektromagnētiskais starojums? Piemēram, kādā veidā informāciju no telpas nolasa rīkstnieks?

Cik no mūsu domām patiesi ir mūsu un cik – iedvestas no malas?

Ja bērns izskatās pēc kaimiņa, mēs sakām: "Hi-hi!" Bet, ja manas domas ir tādas pašas kā kaimiņam, mani sauc par normālu cilvēku. Kāpēc šāda dubulta morāle?

Lai nu kā, intuīcija (un nevis prāts!) ir tā, kura atpazīst mūsu patiesās vēlmes.

Pie džainistu skolotāja reiz atnāca divi skolnieki un uzdeva vienu un to pašu jautājumu: "Skolotāj, kas ir Dievs?"

Skolotājs viņiem atbildēja vienu un to pašu: "Dievs – tas esi tu pats!"

Pirmais skolnieks padomāja – ja jau reiz es esmu Dievs, tad es varu dzīvot, kā man tīk, un pameta skolotāju, lai nodotos tukšām izpriecām.

Bet otrai uzdeva vēlvienu jautājumu:" Skolotāj, vai šis ķermenis ir Dievs?"

"Tu ko?!" izsaucās skolotājs, "vai tad Dievs var saslimt, vai tad Dievs var nomirt?!! Padomā par to un neuzdod muļķīgus jautājumus!"

Vienīgā Dieva dotā brīvība cilvēkam ir izvēles brīvība. Kā to saglabāt? Lūk, par šo jautājumu ir vērts pameditēt, ja patiesi vēlies atjaunot savu veselumu un pie viena – arī veselību.