<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@jessedo81"> jesse orrico </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Ne cilvēces vēsture, ne katra cilvēka dzīve nav iedomājama bez kaislībām, tikumiem un netikumiem. Par tiem no dažādiem aspektiem domājuši filozofi, teologi, psihologi, mākslinieki, galu galā – ikviens. Apgāds "Lietusdārzs" laidis klajā grāmatu, kurā šo tēmu izgaismo mūsdienu zinātnes atklājumi, – Margrētas Sitskornas darbu "Prāta kaislības".

Autore ir klīniskās neirofizioloģijas profesore Tilburgas Universitātē Nīderlandē. Viņu uzskata par vienu no vadošajām pētniecēm Eiropā jautājumos par saikni starp smadzenēm un uzvedību. Profesore Sitskornas pētījumiem ir ne vien akadēmisks, bet arī praktisks pielietojums, jo tie vienmēr tiecas risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus tādās nozarēs kā nodarbinātība, ģimenes attiecības, atkarību novēršana un bērnu audzināšana.

Grāmatā "Prāta kaislības" autore skaidro, ka cilvēku lielākie netikumi – mantkārība, skaudība, lepnums, slinkums, dusmas, iekāre un negausība – rodas tieši smadzenēs. Katru dienu mēs esam spiesti apvaldīt savas kaislības un cīnīties ar lieliem un maziem kārdinājumiem. Margrēta Sitskorna pamatoti skaidro, kādā veidā mūsu un līdzcilvēku prātā rodas tādi netikumi kā dusmas par sīkumiem, slinkums darbā vai attiecībās, tieksme lielīties par materiālām lietām, neremdināma kāre pēc noteiktiem ēdieniem, atkarības un daudzi citi. Grāmata sniedz nebijušu iespēju ieskatīties smadzeņu "aizkulisēs" un saprast, kā prātā veidojas pieņēmumi pašiem par sevi un to, ko vēlamies iegūt vai sasniegt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!