Kā pareizi nēsāt un attīrīt akmens rotas

Tas ir svarīgs (un es teiktu – svinīgs) brīdis, jo, kā jau noskaidrojām, akmens ir dabas spēks un tajā rit savdabīga enerģija – un katram sava, īpaša un neatkārtojama.

Akmeņu un minerālu pārzinātāju domas dalās: vieni teic – akmens izvēlas cilvēku vai cilvēks pats sajūt savu, citi – jāizvēlas rūpīgi, ņemot vērā gan astroloģiskās kartes, gan organisma specifiku un akmeņu īpašības kopā. Kamēr pirmie uzskata, ka galvenais ir ticība, otrie – ka neatkarīgi no ticības spēka akmens savu darbu dara, tam ir ietekme un ar to tāpat spēlēties vien nevajadzētu, pat nedrīkst. Tā teikt – nezināšana neatbrīvo no atbildības un sekām!

Dodies pie astromineraloga, kurš izpētīs tieši tavu astroloģisko (natālo jeb dzimšanas) karti, piedāvās visatbilstošākos akmeņus gan talismaniem, gan amuletiem. Kā ikdienas nēšašanai (tomēr iegaumējot, ka akmenim ir arī jāatpūšas!), tā noteiktām dzīves situācijām un nepieciešamībām.

Izvēloties, uzticoties sajūtām un intuīcijai (un arī pašam akmenim). Ja akmens tiek apskatīts, vēlams to nelikt plaukstas vidū, bet gan sajust ar pirkstu galiem un apskatīt ar acīm.

Tā notiek bieži. Ar šo tomēr jābūt uzmanīgam, lai nesajaucam ar vienkāršu patikšanu. Un ne vienmēr tas nozīmē, ka akmens iedarbība nāks tikai par labu visos gadījumos. Patikšana var nozīmēt arī tikai to, ka sakrīt vibrācijas, bet ne citi nepieciešamie elementi.

Tieši šā aspekta dēļ būtu vēlams uzdot sev jautājumu – kādam nolūkam man ir nepieciešams akmens? Tad, liekot lietā zinošu cilvēku padomus, salikt kopā to ar savu intuīciju un to, ko klusi čukst priekšā ieraudzīts un apčubināts akmens.

No paaudzes paaudzē tiek nodotas rotaslietas, pat amuleti un talismani (lai gan šos gatavo tikai un vienīgi konkrētam cilvēkam un tā arī tie būtu jālieto).

Ja akmens ir mantots, jāņem vērā tas cilvēks, kurš iepriekš to ir valkājis, un viņa enerģētika. Šādā gadījumā būtu vērts akmeni (vai to izstrādājumus un rotaslietas) tomēr attīrīt. Tiesa, ir akmeņi, kuri grūti attīrāmi, piemēram, mūsu pašu senču iecienītais dzintars. Tas ir ļoti spēcīgs "sūklis", kas mēdz uzsūkt sava saimnieka slimības, negatīvās sajūtas.

Ar antikvariātā iegādātām rotaslietām–akmeņiem ir sarežģītāk – bieži vien nav iespējams uzzināt pilnīgu informāciju par akmens līdzšinējo ceļu, tajā ielikto informāciju un valkātājiem. Akmeņus var attīrīt, bet tas ir laikietilpīgs process.

Pasaulē ir daudz zināmu dārglietu, kuras sevī nes dziļus stāstus, noslēpumus, un ap tām ir mīti un mistiski, pat nejauki notikumi. Līdzīgu enerģiju var sevī nest rotaslietas un akmens izstrādājumi, kas ir kādā reizē zagti un daudz reižu pārdoti, pārpirkti.

Ja jau pieskārāmies tēmai par mantotiem vai antikvariātā iegādātiem akmeņiem, tad aktuāls ir jautājums par to attīrīšanu. Tomēr tas attiecas arī uz tiem akmeņiem, kurus esam iegādājuši paši un lietojam ikdienā vai periodiski.

Kad esam iegādājušies akmeni vai rotu, mantojuši vai tas ir uzdāvāts (piebilde – opālus gan nevajadzētu dāvināt). Pirms sākam ar to sadzīvot, iedraudzēties un nēsāt.

Ar ūdeni – iegremējot sālsūdenī (ar jūras sāli) vai tīrā jūras ūdenī. Pietiks arī ar trim stundām, nav obligāti jātur visu dienu, nakti vai diennakti. Izņemot no ūdens, nedrīkst slaucīt – lai nožūst dabiskā veidā. Saulē drīkst likt krāsainos akmeņus, bet melnos un ūdens opālu (t.s. mēnessakmeni) nedrīkst.

Ar uguni – viens no visspēcīgākajiem attīrīšanas veidiem. Visvienkāršākais: nolikt akmeni un aplikt apkārt nelielā attālumā sveces. Pietiks ar dažām stundām, tāpat kā ar ūdeni. Var virzīt arī caur liesmu (tiesa gan – ne visus akmeņus).

Ar lūgšanām (arī mantrām) – strādās ar jebkuru akmeni, galvenais – lai lūgšana ir sirsnīga, labestības un spēka pilna.

Ar zemi – akmeņus ierok zemē un atstāj uz diennakti vai pat nedēļu. Dzīvokļa apstākļos kristālus var ierakt zem kaktusa puķpodā. Pēcāk atliek noskalot tekošā ūdeni un ļaut nozūt.

Ar sāli – talkā ņemts tiek dabisks, neapstrādāts jūras sāls, ar kuru apber akmeni. Mazākiem akmentiņiem pietiks ar vienu diennakti, lielākiem – aptuveni ar nedēļu. Kristālus noteikti noskalojam aukstā, tekošā ūdeni, lai sāls tos nesabojātu.

Ar vīraku – pavisam vienkāršs un labs veids. Dūmi un dabisks vīraks attīra akmeni. Kopā ar kādu mantru – lieliski!

Ar skaņu – lai gan liela daļa litoterapeitu uzskata, ka tam ir speciāls zvans nepieciešams (Tibetas zvans), pastāv arī citas ar skaņu saistītas kristālu attīrīšanas iespējas.

Ar ametista drūzu – drūzai jābūt vismaz deviņas reizes lielākai par attīrāmo akmeni (jebkura veida). Uz tās uzliek rotaslietu uz diennakti, nedēļu, mēnesi. Kā sajūtas saka priekšā...

Ar pulēšanu – akmeni nopulē, noskalo zem tekoša ūdens. Ļauj nozūt pašam.

Tātad: akmeni pēc attīrīšanas ir jānoskalo zem tekoša ūdens un jāļauj nožūt dabiskā veidā. Personīgi es nolieku uz tīras lina drāniņas. Nekad neizmantojam kodīgas ziepes un ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus! Tas var sabojāt akmeni: sākot ar krāsu un beidzot ar struktūru.

Ar uguns attīrīšanu caur liesmu – prātīgi, jo ne visi minerāli velkami cauri liesmai.

To var just: ar sajutām, caur sajūtām. Akmeni izjūtam kā tīru, vieglāku, tas atgūst savu krāsu un spēka intensitāti. Visu nosaka mūsu pašu domas, nodoms un ticība, uzticēšanās sev un akmenim.

Kad akmens ir attīrīts, to noteikti nepieciešams uzlādēt. Klasiski var uzlādēt mēnessgaismā un ļaut sagaidīt rīta saules starus.

Lai spoži, skaisti un tīri!