Viena versija ir tāda, ka šis veiksmes vēlējums – pirksti krustā – nāk vēl no pagānu laikiem un saistās ar krusta zīmes – spēcīgā simbola piesaukšanu kādai aktivitātei vai nolūkam. Tolaik gan pirkstus krustojuši divi. Krusts ieceri "noenkuro", piesaistot tās realizēšanai nepieciešamās enerģijas, – aptuveni tāds būtu "populārzinātniskais" skaidrojums. Vēlākos laikos veiksmes piesaukšanai jau bijusi "modernāka" versija – to varēts darīt arī vienatnē, sakrustojot abu roku pirkstus, un, visbeidzot, radusies rādītājpirksta un garā pirksta krustošanas tehnika. Bērnībā mēs tos saucām par "čurikiem" un turējām aiz muguras, lai nepieķer melos, – tā ir atbalss no slāvu tautu vārdojuma "чур меня!" ("sargi mani, senci!").
Otra, arīdzan ticama, versija pirkstu turēšanu saista ar agrīnajiem kristietības laikiem, kad kristieši tika vajāti un bija nepieciešamas kāds pazīšanās žests, lai atšķirtu īsteni savējos no ne pārāk savējiem. Iespējams, ar laiku šis žests sevī ietvēra arī svētības došanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
