No kurienes cēlies solījums turēt īkšķi?

Viena versija ir tāda, ka šis veiksmes vēlējums – pirksti krustā – nāk vēl no pagānu laikiem un saistās ar krusta zīmes – spēcīgā simbola piesaukšanu kādai aktivitātei vai nolūkam. Tolaik gan pirkstus krustojuši divi. Krusts ieceri "noenkuro", piesaistot tās realizēšanai nepieciešamās enerģijas, – aptuveni tāds būtu "populārzinātniskais" skaidrojums. Vēlākos laikos veiksmes piesaukšanai jau bijusi "modernāka" versija – to varēts darīt arī vienatnē, sakrustojot abu roku pirkstus, un, visbeidzot, radusies rādītājpirksta un garā pirksta krustošanas tehnika. Bērnībā mēs tos saucām par "čurikiem" un turējām aiz muguras, lai nepieķer melos, – tā ir atbalss no slāvu tautu vārdojuma "чур меня!" ("sargi mani, senci!").

Otra, arīdzan ticama, versija pirkstu turēšanu saista ar agrīnajiem kristietības laikiem, kad kristieši tika vajāti un bija nepieciešamas kāds pazīšanās žests, lai atšķirtu īsteni savējos no ne pārāk savējiem. Iespējams, ar laiku šis žests sevī ietvēra arī svētības došanu.

Līdz mūsdienām un mūsu zemei veiksmes vēlējums nonācis tādā formā – lai kādam cilvēkam kāds darbs labi izdotos, tad vajaga turēt kreisās rokas īkšķi un to nelaist vaļā, kamēr tas savu darbu padarījis. Tieši īkšķi, nevis citus pirkstus!

Pirmām kārtām, esiet pazīstami: utubunga, podlaiža, garais Ansis (vai Mārdža), zeltnesis un mazais pirkstiņš.

Pēc jaundzimušā pirkstu galiem zīlēja viņa mūžu – kam piedzimstot balti pirkstu gali, tam garš mūžs. Arī par raksturu šo to varot pateikt – kam gari pirksti, tas devīgs (vai, saskaņā ar citu tautas ticējumu, – muzikāls, bet zaglīgs), kam īsi – tas sīkstulīgs, bet var kļūt par lielu zīmētāju. Strupi, plati pirkstu gali arīdzan aprakstījuši mīkstsirdīgu un devīgu cilvēku. Toties tievi pirkstu gali solot labāku dzīvi.

Tievu un garu pirkstu īpašnieki esot arī vieglas dzīves tīkotāji, bet ļoti tievo – arī ļaunīgi, kamēr īso, resno strupulīšu saimnieki – īsti zemes rūķi.

Kam rādītāju pirksti daudz īsāki par citiem, tas esot liels sapņotājs un dzejnieks.

Īpaša vērība pievēršama nagu ziedēšanai. Kopumā balto plankumu parādīšanās zīmējas uz laimi (un to, ka aitām jēri būs), bet lieta bijusi vēl smalkāka – katram pirkstam, kas zied, ir sava nozīme: īkšķis ir dāvinātājs, rādītājs – sāpinātājs, garais pirksts – teicējs, zeltnesis – mīlētājs, mazais pirkstiņš – nīdētājs. Ja baltie plankumi ir uz zeltneša, tad vēl vajag izknikškināt pirkstus, lai uzzinātu, cik pielūdzējas(i) ir.

Dažos ticējumos laimi un dāvanas vēsta arī pirkstu galu rūsēšana (lai ko tas nozīmētu...), bet citos – tieši pretēji: gaidāma rāšanās vai pat ziņa par bērēm. Nelāgu notikumu vēstot arī durvīs ievērts pirksts. Un, ja pirkstiem nagi kļūst zili, – tad skaidra lieta, ka ne vairs ilgi Šaisaulē... Starp citu, bija arī tradīcija nejauši nocirstu pirkstu apglabāt kapsētā.

Svarīgi izpētīt arī labās rokas podlaižas (rādītāja pirksta) galu – cik tur riņķu, tik bērni gaidāmi.

Ja pirkstu spilventiņos ādas rieviņas kas saiet gredzenā (skrituļaini pirksti, kā mūsu senči teica), tad tādam cilvēkam padodoties darbs ar bitēm.

Ja sievietei nejauši sakrustotām plaukstām labās rokas īkšķis iznāk virspusē, tad vīrs par viņu valdīs; bet ja kreisās – tad viņa būs ģimenes galva.

Katrā ziņā ar pirkstu uz otru rādīt nevajag – i zobi draud izkrist, i vellam līgumu tā varot parakstīt. Jāuzmanās!

Kā senču novērojumi saskan ar hiromantu novērojumiem? Lūdzām augstāk minētos ticējumus komentēt vēdiskajam astrologam un hiromantam Aleksandram Bespalovam. Jāteic, viedokļi dažviet atšķiras.

"Par jaundzimušo pirkstiem gan neteikšu, ka tā ir ticama informācija. Piedzimstot gandrīz visiem bērniem būs zilganas rociņas sakarā ar nepietiekamu asins cirkulāciju.

Par gariem pirkstiem taisnība, viņi ir emocionāli cilvēki, labi mākslinieki. Īsi pirksti – vairāk tirgotājiem.

Par pirkstu galiem – jā, ar platiem ir vairāk tādi "parastie cilvēki", bet vieglas dzīves šeit nav nevienam, tajā skaitā – tiem, kuriem ir tievi pirkstu gali... Jo materiālajā pasaulē ir ciešanas, nāve un slimības. Tievie gali vairāk norāda uz emocijām, es teiktu, vairāk tādi kustīgi cilvēki, nervozi.

Par to, ka ļoti tievu pirkstu īpašnieki ir ļaunīgi – tā es neteiktu, tas ir ļoti individuāli. Vienkārši tie cilvēki ar tieviem pirkstiem ir tādi izsmalcināti, un varbūt tāpēc viņiem gribas vieglāku dzīvi.

Ja tu atbrauc uz laukiem, tu redzi cilvēkiem vairāk resnos un īsos pirkstus – viņiem ir vairāk piezemēta apziņa un viņi, protams, vairāk strādā fiziski.

Īss rādītājpirksts – tas ir mazāk ambiciozs cilvēks, nav līderis, viņš nevar piesaistīt sev uzmanību un cilvēkus. Kā tas varētu būt saistīts ar sapņošanu? Nezinu, es tā neteiktu...

Par nagu ziedēšanu varu teikt, ka tā runā vairāk par saslimšanu un par ķermeņa stāvokli kopumā, nevis par laimi! Jo nagi un mati ir veselības spogulis."

Kā Akvelīnas Līvmanes grāmatā "Dziedināt mīlot" šo mudru apraksta dziednieks Rolands Bērziņš, "leģendārā Šambala simbolizē augstāko būtņu valstību, kurā valda uzplaukums, labklājība, tikumība, augsts garīgums. Tā iemieso sevī mūžību, labsirdību un spēju sasniegt garīgas virsotnes. Vairogs ir dzīves, veselības, pārticības un labklājības sargs".

Šī mudra sargā no svešas enerģijas nelabvēlīgas iedarbības un arī var tikt pieskaitīta īkšķa turēšanas paveidiem, tikai šoreiz īkšķis nav paslēpies zem pārējiem pirkstiem. Šo mudru vēlams izpildīt trauksmes, nepārliecinātības un nervozitātes gadījumos. Tā palīdz atjaunot spēkus, paaugstina organisma pretošanās spējas.

Lai izveidotu šo mudru, sievietes labo roku saliec dūrē, lielo pirkstu piespiež pie citiem pirkstiem. Kreisās rokas plaukstu uzliek uz labās rokas dūrē. Vīrieši to izpilda otrādi – par "vairogu" izmantojot labo roku.