Lai cik ļoti gribētos domāt, ka atvase ir paraugbērns, kas noteikti nepastrādātu nedarbus un nepieļautu tik muļķīgas kļūdas, patiesībā vecāki to nevar zināt, vēstīts "Reader's Digest". Par šo tēmu blogā "Scary Mommy" izteikusies arī tās autore Melisa Fentona. "Ir tik vienkārši sēdēt un vērot savu dzīvi kā no aizslietņa, domājot, ka tava ģimene un bērni ir imūni pret apkārtējiem vilinājumiem, kas skar visus pārējos," viņa rakstījusi blogā. Taču frāze "Mans bērns nekad tā nedarītu" ir kā ilūzija, aiz kuras slēpjas vecāki. Protams, ka šai frāzei, gluži kā bērna saprātam un paklausībai, gribas ticēt. Taču brīdī, kad bērns tīši vai nejauši pierāda pretējo, vecāki var savā atvasē vilties.
Pārdomājot šo frāzi, rodas pavisam loģisks jautājums. Kā gan vecāki var būt pilnībā pārliecināti par sava bērna darbībām, kad viņš ir kopā ar draugiem, atrodas skolā, piedalās treniņā? Protams, var domāt, ka bērns ir tikpat paklausīgs un rātns, kāds viņš ir mājas sienās, taču nevajadzētu arī dzīvot ar apziņu, ka bērnu noteikti neietekmē apkārtējā vide, draugu sarunas, paradumi, tas, ko viņš redz ārpus mājokļa u.c. Līdz ar to frāze "Mans bērns tā nekad nedarītu" jau nedarbojas, jo tu taču neesi ar viņu kopā 24 stundas dienā.