Varam tikai minēt, vai skaidri un gaiši bībeliskais Jēkaba vārds savulaik piesaistījis šim kalendāra datumam jau izsenis atzīmētu dienu vai kā citādi. Tikpat grūti pateikt, vai šo svētku senākais slānis attiecas uz konkrētu datumu – 25. jūliju – vai varbūt tā aprēķināšanā ņemti vērā arī Mēness ritmi.

Visa augstāk minētā gaismā domāju, ka simprocentīgi paļauties uz Jēkaba dienas, dēvētas arī par Maizes un Saimnieku dienu, pareģojumiem nevar, taču – kas mums liedz ielūkoties ticējumu pūrā tīri aiz zinātkāres?

Piemēram, šis ticējums: ja Jēkabs iekrīt jaunā Mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu; ja iekrīt vecā Mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. Mēnesis mums šobrīd jauns, un, ja datums pareizais, tad izvēle skaidra. Savukārt par šāgada sējumiem senči sprieduši tā – kas līdz Jēkaba dienai neizplaukst, tas krīt astagalī (respektīvi – līdz rudenim nenogatavosies).

Jēkabs iegriež kāpostu serdes; tad nedrīkst iet
kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas.
/L. k. vārdnīca, 15507./

Cerams, ka savus kāpostus apraugi gana bieži un esi informēts par to stāvokli, jo – Jēkaba dienā nevajagot iet kāpostu dārzā, tad Jēkabs iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad kāpostiem netiekot lāga galviņu, savukārt cits ticējums vēsta – ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad arī nebūs nekad. Šogad, kad vasara tik ļoti aizkavējusies, diezin vai būtu jāmet plinte krūmos jau šajā datumā...

Jēkaba dienā vāra jaunu rudzu biezputru, tad tiekot svētīti visi ēdieni: kāsim un podiņam dod pa priekšu, lai varētu visus paēdināt un būtu gausa. Vakarā pie ēdiena nav brīv runāt.
/L. k. vārdnīca, 14291./

Ne Jēkaba, ne tai sekojošajā Annas, ne arī Labrenča dienā nedrīkstot ravēt vai vilkt no zemes laukā kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini. Un arī gar ābelēm pirms Jēkaba dienas nav ko snaikstīties. Pēc tam – tad gan var ķerties pie ražas vākšanas!

Jēkaba dienā nevar vest sienu šķūnī, tad tas sadeg, maitājas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

Ja Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža, daudz augļu dārzā – tā uzskatīja senči. Bet, ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu, baltu mākonīšu, tad sacījuši – sniegs zied uz nākošo ziemu. Tātad – ziema būs bagāta ar sniegu. Visbeidzot – silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemassvētkus.

Kad Jēkaba un Annas dienā lietus līst, tad riekstiem melni kodoli, sapuvuši.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

Folkloras pētnieces Aīdas Rancānes sastādītajā un Latvijas Folkloras biedrības izdotajā kalendārā Jēkabi atzīmēti ir 21. jūlijā. Šī diena bija gaiša un pēc šīs vasaras mērauklas – arī silta, tad nu lūkosim, vai Ziemassvētki būs auksti, un izdarīsim secinājumus par datumu atbilstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!