Visa augstāk minētā gaismā domāju, ka simprocentīgi paļauties uz Jēkaba dienas, dēvētas arī par Maizes un Saimnieku dienu, pareģojumiem nevar, taču – kas mums liedz ielūkoties ticējumu pūrā tīri aiz zinātkāres?
Piemēram, šis ticējums: ja Jēkabs iekrīt jaunā Mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu; ja iekrīt vecā Mēnesī, tad jāsēj ar veco sēklu. Mēnesis mums šobrīd jauns, un, ja datums pareizais, tad izvēle skaidra. Savukārt par šāgada sējumiem senči sprieduši tā – kas līdz Jēkaba dienai neizplaukst, tas krīt astagalī (respektīvi – līdz rudenim nenogatavosies).
kāpostu dārzā, jo tad netiekot lāga galviņas.
Cerams, ka savus kāpostus apraugi gana bieži un esi informēts par to stāvokli, jo – Jēkaba dienā nevajagot iet kāpostu dārzā, tad Jēkabs iegriež kāpostiem serdes. Ja kāds ejot dārzā, tad kāpostiem netiekot lāga galviņu, savukārt cits ticējums vēsta – ja ap Jēkaba dienu vēl nav kāpostiem galviņu, tad arī nebūs nekad. Šogad, kad vasara tik ļoti aizkavējusies, diezin vai būtu jāmet plinte krūmos jau šajā datumā...
Ne Jēkaba, ne tai sekojošajā Annas, ne arī Labrenča dienā nedrīkstot ravēt vai vilkt no zemes laukā kartupeļus, tad tie kļūstot cirmuļaini. Un arī gar ābelēm pirms Jēkaba dienas nav ko snaikstīties. Pēc tam – tad gan var ķerties pie ražas vākšanas!
Ja Jēkaba diena ir skaidra, tad būs bagāta raža, daudz augļu dārzā – tā uzskatīja senči. Bet, ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mazu, baltu mākonīšu, tad sacījuši – sniegs zied uz nākošo ziemu. Tātad – ziema būs bagāta ar sniegu. Visbeidzot – silta un gaiša Jēkaba diena zīlē aukstus Ziemassvētkus.
Folkloras pētnieces Aīdas Rancānes sastādītajā un Latvijas Folkloras biedrības izdotajā kalendārā Jēkabi atzīmēti ir 21. jūlijā. Šī diena bija gaiša un pēc šīs vasaras mērauklas – arī silta, tad nu lūkosim, vai Ziemassvētki būs auksti, un izdarīsim secinājumus par datumu atbilstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
