Laimīgi bērni un vecāki – priekšnoteikumi harmoniskai attīstībai

Ļoti svarīgi ir simts reizes apdomāt, pirms kaut ko teikt bērna klātbūtnē. Jāatceras, ka arī mazs bērns, kurš nerunā, saprot pieaugušo sacīto – bieži dzirdētas frāzes nosaka bērna domāšanu un rīcību visai dzīvei. Piemēram, smagi nopūšoties, teikta frāze "Kas dzimis rāpot, nevar lidot" vai "Visi bagātie ir blēži" var traucēt bērnam attīstīt viņa radošumu, pašrealizāciju, kā arī augstu mērķu izvirzīšanu.

Bieži lietota pieaugušo motivējošā frāze "Es zinu, tu vari labāk!" nevis stimulē bērnu sasniegumiem, bet gluži otrādi – rada nepilnvērtības sajūtu un atņem iespēju bērnam justies mīlētam bez nosacījumiem, jo vārdam "labāk" nav robežu. Bērns nesaprot, kas vēl viņam jādara, lai vecāku acis beidzot priekā un atzinībā iemirdzētos. Dēls vai meita jau no bērnības iemācās, ka viņi ir labi tikai veiksmes gadījumā – tas ir tiešais ceļš uz izdegšanu pieaugušā vecumā. Būtiski un svarīgi ir bērnus iedrošināt un atbalstīt:

• "Neizdevās? Mēģini vēlreiz! Mēģini citādāk!"
• "Domā ar savu galvu!"
• "Izvirzi mērķus! Sasniedz tos!"
• "Kļūdas ir tikai pieredze!"
• "Mācies! Zināšanas ir vienīgais, ko tev nekad nevarēs atņemt!"

Vecākiem un skolotājiem jārēķinās, ka apmēram vecumā no 4 līdz 6 gadiem, bērniem ir atdarināšanas laiks. Jāatceras, ka bieži bērns cenšas izpatikt pretējā dzimuma vecākam un atdarina sava dzimuma vecāku. Mēs varam bērniem mēģināt iestāstīt visdažādākās dzīves gudrības, taču tās nestrādās, jo bērni mācīsies no mūsu uzvedības un kopēs to. Jākļūst par paraugu saviem bērniem!

Mums jākļūst par tiem varoņiem savu bērnu acīs, kam viņi vēlēsies līdzināties un sekot. Ja šajā vecumā pieaugušie maz būs kopā ar saviem bērniem un viņiem būs pieeja, piemēram, televizoram vai datoram, kurā skatīties nekontrolētu saturu, var gadīties, ka atvases par varoņiem izvēlēsies kādus negatīvus multfilmu vai datorspēļu varoņus, vai kādus monstrus un sāks sekot viņu uzvedības paraugam. Ja vēlamies izaudzināt spēcīgas personības, mums, pieaugušajiem, pašiem par tādām jākļūst.

Bērns jau agrā vecumā sāk pamanīt, kāda viņa uzvedība rada vecākos visspēcīgāko emocionālo pārdzīvojumu. Aunīte stāsta, ka parasti bērni labāk atpazīst prieku un dusmas. "Pieaugušajiem vajadzētu iemācīties bez pārspīlētas un nepamatotas sajūsmas vai vilšanās reaģēt uz bērnu sasniegumiem vai neveiksmēm, kā arī uzvedību. Jo mierīgāk mēs reaģēsim, jo harmoniskāki augs mūsu bērni."