Tā kā šī tēma patlaban aktualizējusies arī "Cālis" forumā, vēlējāmies noskaidrot, cik tad garas patlaban ir rindas uz pašvaldības finansētiem bērnudārziem galvaspilsētā. Reālus ciparus Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments gan nesniedza, norādot, ka šobrīd Rīgas pašvaldības bērnudārzos notiek grupu komplektēšana jaunajam mācību gadam, tādēļ aktuālo rindu Rīgas pašvaldības bērnudārzos būs iespējams fiksēt tad, kad būs beidzies šis process. Proti, rindu garums būšot zināms rudenī, savukārt to, cik daudz pieteikumu ir no vecākiem, departamenta pārstāve Indra Vilde nevēlējās atklāt, lai lieki nemulsinātu sabiedrību. Viņa skaidroja, ka pieteikumu ir ļoti daudz un tas ir tādēļ, ka vecāki bērnu piesaka rindā uzreiz uz vairākiem bērnudārziem. Tādēļ pieteikumu skaits nespējot atspoguļot reālo ainu.
Dažādās diskusijās par bērnudārzu tēmu "Cālis" forumā redzama tendence – mazākumtautību bērnus vecāki labprāt sūta latviešu grupiņās, savukārt latviešu valodā runājošo ģimeņu bērniem nereti nākas izvēlēties dārziņu, kurā īsteno mazākumtautību programmu, jo ir vien divas iespējas – vai nu tā, vai dārziņš jāgaida vēl vismaz gadu. Departamentā arī vaicājām, vai šie vecāku novērojumi atbilst patiesībai. Vilde atzīmēja, ka Rīgas pašvaldības pirmsskolās tiek īstenota izglītības programma gan valsts, gan mazākumtautību valodā un vecākiem, piesakot mazuli bērnudārzā, ir tiesības izvēlēties mācību programmu.
Ar katru gadu Rīgā tiek palielināts gan iestāžu, gan grupu skaits ar izglītības programmu valsts valodā. Šobrīd Rīgā darbojas 150 pašvaldības pārraudzībā esošas pirmsskolas izglītības iestādes, tajā skaitā 77 iestādes ar izglītības programmu latviešu valodā, 35 iestādes ar izglītības programmu gan latviešu gan mazākumtautību valodā un 38 iestādes ar izglītības programmu mazākumtautību valodā.
Lai gan bērnudārzu skaits nepalielinās, tomēr ik gadu tiekot atvērtas jaunas grupas, piemēram, pie vidusskolām. Skolēnu skaits samazinās, un šajās skolās, kā piemērus Vilde minēja Rīgas 85. un 94. vidusskolu, tiek iekārtotas grupiņas, tostarp mazajiem bērniem.
Atgriežoties pie reālajām rindām, Vilde skaidro, ka pašreiz to nevar precizēt, jo vecāki turpina izvēlēties bērnudārzus. Turklāt situācija bieži ir šāda – vecāki bērnu pieteikuši uz vairākiem dārziņiem, piemēram, rinda pienākusi divos. Katrs no bērnudārziem sūta vecākiem uzaicinājumu, atbildi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, dārziņam jāgaida 15 dienas. Bet vecāki neatbild… Tā esot visai ierasta prakse.
Kad beidzot vecāki izvēlējušies, kurā dārziņā bērnu laidīs, tam, kuram atteikts, atkal jānosūta jauna vēstule vecākiem, kuru bērns rindā ir kā nākamais. Un tā šī procedūra nereti ieilgstot līdz pat septembra beigām. Tādēļ departaments lūdz vecākus būt atbildīgākiem, atsaucīgākiem un nekavēties ar savas izvēles paziņošanu, lai citi vecāki ātrāk uzzinātu par iespēju dārziņā palaist savu atvasi.
Vilde skaidro, ka bērna uzņemšana iestādē ir atkarīga no tā, cik daudz pieteikumu ir konkrētajā bērnudārzā un cik bērnus katru gadu bērnudārzs var uzņemt. Šī situācija bērnudārzos ir atšķirīga, gan tāpēc, ka katrā bērnudārzā ir atšķirīgs pieteikumu skaits, gan arī tāpēc, ka atšķiras grupu skaits bērnudārzos. Ir bērnudārzi, kuros ir četras grupas un ir bērnudārzi, kuros ir 22 grupas.
Atšķirīgas ir arī pirmsskolās īstenotās izglītības programmas un bērnu vecums, no kura mazuļi bērnudārzā tiek uzņemti – vai no pusotra gada vai no trīs gadu vecuma. Ja iestādē bērnus uzņem no pusotra gada vecuma, un tādas iestādes Rīgā ir pārsvarā, tad loģiski, ka tajās tiek uzņemti mazuļi no šāda vecuma un bērni uzsāk bērndārznieka gaitas šajā vecumā, norāda Vilde, noraidot atsevišķu vecāku izteiktās bažas, ka palaist bērnu dārziņā no pusotra gada esot nereāli. Komplektējot jaunās grupas, tiekot respektēta arī vecāku griba, piemēram, ja bērnudārzs uzņem mazuļus no pusotra gada vecuma, bet vecāki pieteikumā ir norādījuši, ka vēlas, lai bērns iestādi sāktu apmeklēt no divu gadu vecuma, tad tas tiek respektēts un pirms šī vecuma sasniegšanas mazulis uz iestādi netiek aicināts.
Ja arī tavā ģimenē šoruden plānotas lielas izmaiņas – bērns sāks apmeklēt bērnudārzu, vai arī atsāks pēc ilgāka pārtraukuma, iespējams, tev varētu noderēt mūsu arhīvā esošie padomraksti, kā labāk bērnam adaptēties jaunajā vidē, ko darīt, ja mazais nemitīgi slimo, negrib gulēt diendusu…
Savukārt šeit, šeit un šeit atradīsi aktuālākās diskusijas "Cālis" forumā par bērnudārzu tēmu.
'Es ar tevi nedraudzēšos' – spēcīgs ierocis manipulēšanai ar citiem bērniem
Frāze "Es ar tevi nedraudzēšos" ir dzirdēta bieži. To būs laikam piedzīvojis ikviens, kurš nav audzis pavisam viens, ir gājis bērnudārzā vai rotaļājies pagalmā ar kaimiņu bērniem. Tomēr šī frāze, kas izteikta atšķirīgos vecumposmos, var nozīmēt arī visai citādāku vēstījumu. Taču frāzei ir viena kopīgā un galvenā būtība – manipulēšana ar otru cilvēku.
Ko darīt, ja bērns dārziņā negrib gulēt pusdienlaiku
Ja bērns viegli tiek galā ar bērnudārza režīmu, tev ir paveicies. Bet ja nē? "Atkal visu pusdienlaiku grozījās un citiem bērniem traucēja," tev sūdzas bērnudārza audzinātājas. Ko darīt?
Trešdaļa bērndārznieku našķojas biežāk nekā iesaka ārsti; kādi saldumi ir topā
Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas ir biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Vienlaikus vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus.
Frāzes, kuras nedrīkst teikt bērndārzniekiem
Ja bērns ir nesen kā sācis apmeklēt bērnudārzu vai arī kādu laiku jau turp ik rītu dodas, bet joprojām viņam tur īsti nepatīk, nereti vecāki mēdz izteikt dažādas frāzes, domājot, ka mazais ar tām gūs uzmundrinājumu. Tomēr ir gluži pretēji, ja tu bērnu mānīsi vai biedēsi, sekas var būt vēl nopietnākas nekā vienkārši negribēšana iet uz dārziņu.
Bērns bieži slimo: ko tas īsti nozīmē
"Nu tā, atkal," sarūgtināta saka mamma, raugoties termometrā, kuru nule kā turējis bērns. Šķita – nu jau tikko kā izveseļojies, bet nedēļu pagāja uz bērnudārzu, un atkal: klepus, iesnas, augsta temperatūra. Vecākus, kuriem bērni bieži slimo, nevar apskaust. Tomēr sākotnēji vajadzētu tikt skaidrībā, ko tad īsti nozīmē – bērns bieži slimo, bet pēc tam jau domāt par to, kā slimošanas reizes padarīt retākas.
Bērnudārzs kā bubulis: ko darīt vecākiem
Bērna protests pret iešanu uz bērnudārzu var izpausties dažādi: kā nevēlēšanās no rīta mosties, kā sūdzības par sāpēm vēderā, arī kā sūdzības par "ļaunajiem" audzinātājiem un grupiņas biedriem. Ieklausies bērnā un izrunājies par situāciju bērnudārzā ar audzinātājiem.
Burvju vārdi, kas palīdzēs bērnam neslimot
Laikā, kad bērni iemācās staigāt, vecāku valodā parādās jaunas frāzes – "Neskrien, nokritīsi!", "Paej malā, citādi apdedzināsies!" – katrs no mums, vecākiem, tos kaut reizi ir pateicis savai atvasei. Kādas sekas rodas no līdzīgiem izteicieniem? Vai iespējams izteikties citos vārdos, ja vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu stipri un veseli? Portāls "Uduba.com" publicējis psihologu ieteikumus, kādas frāzes bērnus padara neaizsargātus un kādus burvju vārdus vajadzētu lietot biežāk, lai mazie neslimotu.
Vai bērns ir gatavs bērnudārzam? Kontroljautājumi un padomi vecākiem
Visticamāk, būs visai maz vecāku, kuri itin nemaz nekreņķējas brīdī, kad mazais jāpalaiž bērnudārzā. Stress ir gan bērniem, gan vecākiem. Kā būs, cik ilgs būs adaptēšanās posms un vai vispār bērns varēs iejusties grupiņā? Labklājības ministrijas speciālisti īpašā materiālā "Vēstules vecākiem" sagatavojuši dažus padomus un kontroljautājumus, kurus, pirms mazo palaist dārziņā, sev vajadzētu uzdot. Tāpat sniegti pāris ieteikumi, kā saprast, vai bērnudārzs ir gana labs.
Vecāku pieredze: kāpēc ir vērts nedēļas vidū paņemt brīvdienu bērnudārzā
Adaptācija bērnudārzā kā psihisks process jeb kāds sakars bioloģiska režīma darbībai ar hormonālo sistēmu, šādu jautājumu aplūko un pieredzi par veiksmīgāku bērna adaptācijas procesu bērnudārzā "Baby" sniedz kāda mamma. Ieteikums labs, tikai, cik daudz vecāku to var atļauties – nedēļas vidū bērndārzniekam piešķirt brīvdienu?
'Pavēdiniet dupsīti, izlasiet zirnīšus un pakasiet austiņu' – vecāku dīvainās prasības bērnudārzu audzinātājām
Nereti vecāki apspriež, cik darbam kvalificētas ir audzinātājas un auklītes dārziņos. "Vai tad viņa nejūt, ka ārā ir silts, kāpēc tas bērns ir tā saģērbts!" Vai tad viņas nevar biežāk bērnus izvest svaigā gaisā!" Šīs ir vien dažas vecāku vēlmes, bet, cik dīvainas var būt vecāku prasības audzinātājām, lūk, aplūkojām pērles no portāla "Cālis.lv" foruma. Tiesa, šī diskusija aizsākta jau pirms kāda laiciņa, bet nesen atkal šīs pašas pērles "ceļoja" sociālajā vietnē "Facebook", uzjautrinot un sadusmojot ne vienu vien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
