<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@anniespratt">Annie Spratt</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Tie, kas šodien jūtas tā, it kā būtu no gultas ar kreiso kāju izkāpuši, lai nomierinās – nekāda zinātniska pamatojuma tam, ka šī bija nepareizā kāja, nav. Tiesa, nav arī nosaucamu pētījumu, tāpēc varam mazliet paprātot par šo tēmu.

Mitoloģijā viss skaidrs – par labo pusi atbild labie spēki, par kreiso – ļaunie, un kājas pirmais bumsījiens pret grīdu nodod cilvēku vienu vai otru spēku varā. Vienkārši.

Bet vai tam varētu būt arī kāds bioloģisks izskaidrojums?

Viens faktors, kas vismaz teorētiski var ietekmēt dienu, ir mūsu smadzenes. Proti – tās nepamostas "visas vienlaikus", bet "pa apgabaliem" un atkarībā no miega fāzes un no tā, vai mostamies paši vai tiekam modināti.

Ja pēc labas izgulēšanās pamodies pats, pirmā pamodīsies un iestartēsies vadošā smadzeņu puslode, un pie šādiem nosacījumiem labrocis allaž kāps ar labo kāju, kreilis – ar kreiso. Protams, ja to ļauj gultas novietojums. Savukārt murgs vai spalgs modinātāja zvans šo jauko kārtību izjauc (un pastarpināti var sadraņķēt arī omu).

Lielākais spēks – ticībai

Pirtnieks un masieris Eduards Kilgasts atceras, ka kāpšanu ar labo kāju veselus desmit gadus praktizējis pats un šad tad pie tā piedomājot arī tagad. Vienubrīd tas noticis pilnīgi automātiski. Domām ir milzīgs spēks – tās var piesaukt labas vai sliktas situācijas, tāpat kā gadījumos ar kukuļa vēkšpēdus novietošanu vai galda slaucīšanu ar sauju. "Piemēram, ir tāds ticējums, ka tad, ja ar labo kāju kāpj no gultas, zobi nesāpēs. Tā mēs programmējam. Var jau tur piepiņķerēt klāt arī kaut ko no Ājurvēdas, atrast kādas sakarības, bet galvenais šeit, manuprāt, ir ticības milzīgais spēks," prāto Eduards.

"Ja tā padomā, zināma loģika iznāk, ja paņemam talkā vēl vienu tradīciju – ka sievai jāguļ laulības gultas labajā pusē. Lai izkāptu ar labo kāju, viņai jālien pāri, un pa ceļam viss kaut kas labu dienas sākumu saveidojošs var iznākt," pirtnieks smejas.

Zemeslode nestāv uz vietas

Jautāts par pareizās kājas tēmu, veselības skolotājs Juris Brants atzīst, ka no daudzajām pasaules malām nākušajās tradīcijās var atrast gan līdzības, gan atšķirības.

"Māņticības ikdienišķās lietās ir cilvēkā iesakņojusies dziļi – ģimenes tradīcijās un katrā individuāli. Latvijā mums ir šī lieliskā māņticība – ja izkāpi no gultas ar labo kāju, būs laba diena, bet, ja ar kreiso, –iespējams, slikta. No personīgās pieredzes varu teikt, ka lielas atšķirības nav, tāpat kā nav atšķirības, uz kuru pusi guļot likt galvu vai uz kuru debespusi meditēt. Fizioloģiski, protams, mēs varam piemeklēt daudz savam prātam piemērotu aspektu, lai turpinātu ticēt, ka kaut kas darbojas. Tā ir ar pilnīgi visām lietām. Tā būtu arī tad, ja mēs kāptu no gultas ar kreiso kāju.

Reiz es kādam skolotājam Nepālā, tikšanās reizē saņemot mācības par meditācijām, vaicāju: "Pret kuru debespusi ir ieteicams sēdēt, kad meditē?" Viņš man atjautāja: "Vai Zemeslode stāv uz vietas?" Atbildēju, ka nē, protams. Tad viņš teica: "Tad nav nozīmes, uz kuru pusi tu sēdi, jo tā tik un tā rotē, un tad viss mainās." Tas man atvēra acis uz tūkstošiem mūsu tehniku un māņticību (vai mēs tos varam saukt par maziem dienas rituāliem) uzturēšanu, kultivēšanu sevī, lai gan principiāli tās ir tikai lietas, kur pieķeras mūsu prāts. Tai pat laikā, ja mēs to darām, lai sevi motivētu un disciplinētu, lai sevi virzītu uz kādu sev vēlamu gulti, tad arī ar to viss ir kārtībā! Var kāpt ar labo un justies labi, bet, ja kāpj ar kreiso, vismaz nepārdzīvot – tas ir tikai personīgais viedoklis, kurš veido personīgo svarīgumu it visam, ko mēs darām."

Tantra par kājām un elpošanu

Senā māksla un zinātne tantra apgalvo, ka elpošana vistiešākajā veidā ietekmē mūsu likteņus. Nāsis, gluži tāpat kā smadzeņu puslodes, mums ir divas, un katra saistīta ar savu puslodi – labā ar kreiso, kreisā – ar labo. Vēl labā nāss ir saistīta ar Saules (vīrišķo) enerģiju, bet kreisā – ar Mēnesi (sievišķo) enerģiju. Ik pa divām stundām nomainās vadošā nāss (tā, caur kuru gaiss iziet ar lielāku spiedienu).

Kāds tam visam sakars ar kāju, kura pirmā pieskaras grīdai? Ir versija, ka jākāpj ar to kāju, kura ir tobrīd aktīvās nāss pusē! Tantra teiktu, ka šādā gadījumā diena sakārtosies vislabākajā veidā.

Un, ja reiz sākām runāt par nāsīm: no mājas soli (attiecīgi ar kreiso kāju) ārā esot vēlams spert tad, kad valdošā ir kreisā nāss, bet mājās pārrasties (ar labo kāju pār slieksni), kad pie teikšanas ir labā nāss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!