Šī diena neietilpst senajā baltu kalendārā, tomēr Labrenčos jeb Uguns dienā – 10.augustā – bijuši dažādi ar uguns kuršanu un dažādu lauku darīšanu saistīti aizliegumi un arīdzan ieteicamās nodarbes, un tās tad arī secīgi aplūkosim.
Rokas nost no sērkociņiem!
Labrenčos un Miķeļos nedrīkst kurināt rijas krāsnis, lai nenotiktu ugunsgrēks, jo tanīs dienās pa rijām pūķi svin dzīras, un tie atriebjas, ja viņus traucē. Tanīs dienās arī Ugunsmāte grib atpūsties no saviem darbiem – lūk, kāds teiksmains skaidrojums nāk no Dobeles puses.
Tiesa, vairumā citu ticējumu minētas ugunsgrēka briesmas, nevis pūķu dzīres: Labrenča dienā, tad rijas nekurinājam un nekuļam, lai ugunsgrēks mājas neposta.
Vai arī tā: Labrenča dienā nekurinājuši uguni, izņemot tikai pašu rītu; lai nebūtu nekāda ugunsgrēka un lai Labrencim nebūtu jādeg uz restēm.
Ja nu vajadzība tomēr spiedusi, apķērīgais latvietis izgudrojis savu drošības tehniku. Ja Labrencī pagadās rijas krāsni kurt, tad ūdens ķīpīts uz krāsns jāuzliek un meitiešiem jāiet velēties. Vai arī rijā vajadzējis ienest divus spaiņus ūdens un vienu pirtsslotu. Ja ne citādi – vismaz ganiņam savus autus jāizvelē!
Mēģināts Ugunsmāti pielabināt arī ar ziedojumu: Labrenču vakarā vajagot rijas krāsns priekšā gaili vai jēru nokaut, tad tai gadā esot no uguns pasargāti.
Darbi, kam dota zaļā gaisma
Šī galīgi nav no tām dienām, kad lauka un meža darbi noliegti.
Labrenča dienā cirstiem kokiem neaugot atvases, tāpēc šī esot īstenā alkšņu atvašu pļaujamā diena. Tas pats attiecoties uz nezālēm – ja šodien pļauts (ravēts?), tad vairs neataugs un arī zāle uz aruma ne.
Uguns dienā (jeb 47 dienas pēc Jāņa) sākas rudzu sēja. Precīzais dienu minējums ticējumā liek domāt, ka šeit nekāda datumu pārbīde nav notikusi: saulstāvji ir, kad nu ir.
Vēl šodien var sākt rakt pirmos kartupeļus un jāņem nost sīpoli.
Siena pļāvējiem šāds ieteikums: kad Labrenča dienā sienu pļaun, tad priekš iesākšanas kāds kušķītis zāles jāsadedzina, citādi nākamā gadā nebūs zāles.
Un mazliet no zintēšanas lietām – Lābrencī priekš saules lēkšanas taisīts sviests stāv bez sāls vairāk nekā gadu un noder par dziedināmu līdzekli. Tad nu – marš, uz tirgu un taujāt pēc svaiga sviesta!
Laika zīmes un spoki
Ja Lārancī skaidrs laiks, tad tajā gadā būs daudz ugunsgrēku – tā novērojuši senči.
Vēl minēts, ka trīs dienas priekš un trīs dienas pēc Lāranča ir pirmās salnas. Bet, ja tomēr nedēļu pēc un priekš Lāranča nav salnu, ta būs vēls un silts rudens. Ja Labrencī līst – būšot ražīgs rudens.
Vēl viens ticējums saistās ar nāvi: kurš cilvēks Labrenča dienā mirst, tā dvēsele spokojas. Nu, nezinu, nezinu. Izmēģināt neiesaku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
