Dīvainas bērnu 'ārstēšanās' metodes, kuras dzīvē tomēr strādā

Bieži vien tā sauktās tautas metodes izskatās muļķīgi un absolūti neloģiski, tomēr dažas no tām patiesi strādā reālajā dzīvē. Lūk, te pediatra, bērnu ķirurga un divu bērnu tēva Artjoma Kabanova skatījums par šīm dīvainajām metodēm, ko viņš atklāj "Detimail"!

Sarkano diedziņu sien ne tikai, lai bērnu pasargātu no ļaunās acs. Tā ir visai izplatīta tautas metode, lai ārstētu dažus hroniskus iekaisuma procesus: augoņus, mieža graudu, rozi.

Daudz "uzlabotākā" metode iesaka ne tikai uzsiet sarkano diedziņu, bet izmantot zīda pavedienu un apsiet to ap roku dilstošā mēnesī, pavadot ar noteiktām lūgšanām. Daudzi vecāki ar pārsteigumu atzīmē: "neticami, bet tas palīdzēja", atstāsta pediatrs.

Sarkanā diedziņa fenomenu cenšas izskaidrot ar krāsu terapijas efekta palīdzību. It kā sarkanā krāsa iedarbojas kā īsts adaptogēns (red.- termins, kas apzīmē auga terapeitisku ietekmi uz ķermeni. Adaptogēni uzmundrina un spēcina organismu, palīdzot ķermenim vieglāk tikt galā ar stresu. Tie organismā darbojas ļoti gudri, balansējot tos orgānus, kas izgājuši no līdzsvara), aktivizē organismu, uzlabo asinsriti, uzlabo pretošanās spējas pret infekcijām.

Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk. Vairumā gadījumu jebkurš augonis vai mieža grauds – ar vai bez diedziņa – "ies pušu", un bērnam kļūs labāk. Daudz nopietnākos gadījumos diedziņu izmanto kā galējo līdzekli, kad bērns jau ir bijis pie ārsta un ne pirmo dienu dzer antibiotikas. Lai paātrinātu atveseļošanos, vecāki steidz meklēt palīdzību tautas metodēs un "negaidīti" tās palīdz, skeptiski atzīst pediatrs.

Eiropā pediatri nozīmē kolu ne tikai rotavīrusu infekcijas "ārstēšanai", bet arī pret citām kuņģa infekcijām. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, stāsta pediatre, speciāliste bērna ēdināšanas jautājumos Svetlana Čerezova: "Fosforskābe rada nelabvēlīgu vidi, kurā vīruss un virkne baktēriju neizdzīvo. Ja padomāsim – viss ir loģiski. Tomēr es nekad neesmu personīgi izpētījusi, tas ir vien no ārvalstu kolēģu pieredzes. Protams, tas strādā tikai tad, kad bērna stāvoklis to ļauj. Neviens nav atcēlies rekomendēto medikamentu lietošanu. Pāris gadus atpakaļ mana kolēģe, atrodoties ar bērniem Zviedrijā un noķerot vēdera vīrusu, pēc vietējā ārsta rekomendācijām ar bērniem dzēra kolu piecas dienas."

Mammām ir svarīgi saprast, ka tā nav panaceja, neviens nav atcēlies konsultēšanos pie ārsta un standarta ārstēšanu vēdera vīrusu gadījumos, kas visbiežāk ir tā dēvētās labās baktērijas.

Ja tu vērsīsies pie "daktera interneta" ar jautājumu: "Kā atbrīvoties no žagām?", tad droši vien atradīsi virkni veidu, kā to izdarīt. Starp tiem ir ne mazums ekstravagantu veidu, piemēram, tiek ieteikts īpašā pozā salikt roku pirkstus: kreiso, mazo pirkstiņu pielikt labajam īkšķim, labo, mazo pirkstiņu – pie kreisā īkšķa. Un daudzi apgalvo, ka tā ir tāda gudrība, ārstnieciska pirkstu salikšana, kas strādājot.

Neraugoties uz šķietamo absurdu šajā metodē, varot pietiekami viegli arī izskaidrot šī ieteikuma efektivitāti, raugoties pat no zinātniskā viedokļa. Nepieciešams vien atcerēties, kāpēc vispār rodas žagas. Pamata iemesli: pārpildīts kuņģis, alkohols (protams, tas attiecas vien uz pieaugušajiem), gāzēti dzērieni, nervu stress.

Droši vien, ka tieši stresa radītu žagu gadījumā palīdz šī gudrība: saliekot mazos pirkstiņus ar īkšķiem, cilvēks pārslēdz uzmanību, nomierinās un sagaida, ka tas palīdzēs, skaidro pediatrs.

Nē, runa ir nevis par speciāliem plāksteriem ar kaut kādiem ārstniecības augiem. Daudzi vecāki apgalvo, ka palīdz parasts plāksteris, bez ne kādām "piedevām".

Piestiprina to pie nabas īpašā veidā, procedūra atgādinot visīstāko maģisko rituālu. Vēderā esot jārada tāda kā kroka, kuras dziļumā atrodas naba, turklāt sieviešu dzimtes pārstāvēm krokai jāatrodas tādā kā vertikālā stāvoklī, bet vīriešu kārtas pārstāvjiem – horizontālā. Krokai pa virsu – krusts uz krusta – tā jālīmē plāksteris.

Vēl viena pavisam dīvaina nianse – pirms saulrieta plāksteris esot jānoņem, bet, iestājoties tumsai, to atkal var pielīmēt. Ja ticētu vecāku forumos un blogos apspriestajam, par šīs metodes iedarbību paguvuši pārliecināties daudzi vecāki, un pat autobusu šoferi. It kā šī "sentēvu" metode palīdzot pārvarēt arī spēcīgu nelabumu, kad cilvēks jau vemj.

Kā norāda pediatrs Kabanovs, neviens nav nodarbojies ar šīs tautas metodes pētīšanu, tādēļ par reālo plākstera efektivitāti pret nelabu dūšu neko nevar teikt, arī zinātniska izskaidrojuma, kā tas teorētiski strādā, nepastāv.

"Var vien netieši pieļaut, ka šeit kaut kādā veidā iejaukti nervu gali nabas apkārtnē. Nedrīkst atmest arī placebo efektu. Katrā ziņā – plāksteris uz nabas kaitējumu neradīs, ja vien neskaita iespējamo ādas kairinājumu," norāda pediatrs.

Kad bērnu ķirurgs zīdaiņa apskates laikā konstatē nabas trūci, parasti vecāki dzird šādas rekomendācijas: "Pagaidām neko nevajag darīt, novērosim. Bērnam nepieciešama masāža, biežāk lieciet uz vēderiņa. Ja, tuvojieties piecu gadu vecumam, nepāries – nāksies operēt".

Taču daudziem vecākiem negribas sēdēt nolaistām rokām. Bērnam kaut kā jāpalīdz. Ja oficiālā medicīna neko nepiedāvā, palīdzēs tautas metodes. Visizplatītākais līdzeklis – monēta, ko pielīmē pie nabas. Tiek uzskatīts, ka tā "samazina" trūci un palīdz "noturēt" orgānus vēderā.

Cita izplatīta procedūra – vizīte pie dziednieces, kura prot "aizrunāt" trūces. Kas ir visdīvainākais šajā stāstā – gan monētas, gan tantītes patiesībā palīdz. Tiesa, ne visiem. Un tam ir zinātnisks izskaidrojums, apgalvo pediatrs Kabanovs.

Lieta tāda, ka bērnam paaugoties, vēdera muskuļu prese un nabas aplis nostiprinās. Ap piecu gadu vecumu vairumam bērnu nabas trūces pāriet pašas no sevis, pat ja nekas netiek darīts. Taču dažiem bērniem tā neveicas, viņi tomēr nonāk uz ķirurga operācijas galda. Visbiežāk nabas trūces operācija nav sarežģīta un neaizņem daudz laika.

Masāžas, vingrošana un likšana uz vēderiņa nepieciešama tieši kā reizi tādēļ, lai nostiprinātu vēdera muskulatūru un ātrāk aizvērtu trūci. Pieredzējusi tantīte ar prieku piekritīs aizrunāt nabas trūci, bet ne par ko neuzņemsies "ārstēt" cirkšņa trūci. Te situācija ir nedaudz cita: cirkšņa trūce nekad pat par sevi nepāriet, vienīgā izeja – ķirurģiska iejaukšanās, skaidro pediatrs.

Ir viena placebo terapijas metode, kura piemīt absolūti visiem mīlošiem vecākiem, un šī metode bieži vien strādā perfekti.

Ikviens mazulis zina, ka nobrāzumi, saskrāpējumi, nelieli zilumi un citas traumas efektīvi izārstēs mammas vai tēta skūpsts. Pēc īsa šādas terapijas kursa sāpes nekavējoties mazināsies, asaras izžūs, un bērns turpinās spēlēties un pētīt pasauli tā, it kā nekas nebūtu bijis.

Protams, daudz nopietnākos gadījumos nedz placebo terapija, nedz citas tautas metodes – nepalīdzēs. Nevajag vilkt garumā ar vizīti pie ārsta, kad tas patiešām nepieciešams, rekomendē Kabanovs.