Kā uzlabot bērna drošību ar tehnoloģijām un patstāvības audzināšanu

Vecākiem un viņu atvasēm bija iespēja piedalīties unikālā eksperimentā un izmēģināt, kā realitātē darbojas "Bite" piedāvātie pulksteņi bērnu drošībai "MyKi" un "MyKi Touch", kas īpaši piemēroti piecus līdz desmit gadus veciem, aktīviem bērniem, kuri ikdienā patstāvīgi apmeklē skolu, pulciņus, sporta nodarbības u.tml. un regulāri atrodas ārpus vecāku redzesloka.

Tā kā tehnoloģiju lietošanai vienmēr jāiet roku rokā ar bērna izglītošanu par personisko drošību, pasākumā eksperti atgādināja arī par būtiskākajiem ar bērnu drošību saistītajiem aspektiem, kurus der ņemt vērā bērnu vecākiem.

"Centrs Dardzedze" psiholoģe Daina Dziļuma atgādināja, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam Latvijā līdz septiņu gadu vecumam vienmēr jābūt vecāku vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, uzraudzībā.

"Tāpēc, ja redzat pirmsskolas bērnu, kurš klaiņo apkārt viens, vajadzētu pavērot, vai tuvumā ir kāds, kurš viņu pieskata, painteresēties, kurp bērns dodas un, ja pieskatītāja tuvumā nav un nevaram ar viņu sazināties, vajadzētu izsaukt policiju. Nekur prom svešu bērnu nevajadzētu vest," stāstīja Dziļuma.

"Pat labi pieskatīti bērni reizēm mēdz noklīst, it sevišķi publiskās vietās, piemēram, pasākumos, rotaļu laukumos, lielveikalos u.tml. Tāpēc drošības pulksteņos ir iestrādāta īpaša SOS poga. Līdzko tā nospiesta, vecāki saņem informāciju par aptuveno vietu, no kuras trauksmes signāls nosūtīts, kā arī pulkstenis automātiski zvana vecākiem," skaidroja "Bite" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Dziļuma uzsver, ka arī pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas katrā ģimenē ir jāizvērtē individuāli, kad bērnu var sākt laist vienu uz skolu, pulciņiem, vai rotaļāties ar draugiem pagalmā. "Lai šī pāreja būtu sekmīga, svarīgi jau kopš dzimšanas atbilstoši viņa vecumam attīstīt bērnā spējas sevi nomierināt stresa situācijās, parūpēties par sevi – atslēgt un aizslēgt durvis, pagatavot vienkāršu maltīti, apkopt sevi, nodarbināt sevi patstāvīgi, nemeklējot rotaļbiedrus, un lūgt palīdzību, kad nepieciešams," tā Dziļuma.

Būtiski ir radināt bērnu pie patstāvības, taču tas jādara pakāpeniski un arī šeit talkā var nākt tehnoloģijas – piemēram, ja bērns tiek atstāts viens, tad svarīgi regulāri sazvanīties un ļaut bērnam zvanīt vecākiem.

"Šo procesu var pārvērst par rotaļu, izmantojot bērnu drošības pulksteņos iestrādātās saziņas funkcijas. Piemēram, vecāki var vienoties ar bērnu, ka, izejot no skolas uz mājām, bērnam ir jāpiezvana no pulksteņa mammai, bet, ierodoties mājās, jānosūta noteikta emociju ikona, piemēram, "smaidiņš". Papildu drošībai vecāki bērna gaitām var sekot līdzi īpašā mobilajā aplikācijā, kurā var redzēt, kur atvase atrodas reāllaikā. Tāpat var iestatīt "drošās zonas" ap skolu, mājām u.tml. Līdzko bērns tās šķērsos, vecāki saņems ziņu," norādīja Šmite.

Savukārt Dziļuma piebilda, ka, pirms laist bērnu ielās vienu, vispirms vajadzētu vairākas reizes iziet plānoto maršrutu kopā, aicinot bērnu uzņemties "gida" lomu. Ja bērns, to darot, ir ļoti samulsis, tas liecina, ka viņš patstāvīgām gaitām vēl nav gatavs.

Pirms radināt bērnu pie patstāvības, ar viņu ir jāpārrunā vairāki būtiski ar savstarpējo komunikāciju saistīti jautājumi. Pirmkārt, ir jāvienojas, ka, ja bērns kaut kur dodas, viņam par to ir jāinformē vecāki. Otrkārt, bērnam ir jāiemāca, kā sazināties ar vecākiem, vecvecākiem vai citiem ģimenei uzticamiem cilvēkiem. Treškārt, ar bērnu ir jāpārrunā, kādās situācijās jāsazinās ar tuviniekiem un kādās var un vajag zvanīt uz vienoto palīdzības dienestu numuru 112.

Arī ikdienas komunikāciju starp bērnu un vecākiem atvieglo bērnu drošības pulkstenis, jo tajā ir iespēja noteikt tālruņa numurus, uz kuriem bērns var zvanīt un no kuriem var zvanīt bērnam, tā izslēdzot saziņas riskus ar ģimenes lokam nepiederošām personām.

Lai kā vecākiem gribētos domāt, ka viss būs kārtībā, bērnam noteikti ir jāzina, kā rīkoties, ja kaut kas iet greizi. Noteikti jāizskaidro, ko darīt un pie kā vērsties, ja mājās noticis kas nelāgs vai ja kļūst bail, vai noticis kas slikts uz ielas. "Piemēram, jāpastāsta, ka bērnam nevajadzētu slēpties vai bēgt uz nomaļām vietām, bet gan doties tur, kur ir daudz cilvēku, izstāstīt, kas noticis un saukt pēc palīdzības. Iepriekš var pārrunāt ar bērnu, kas varētu būt drošie cilvēki – piemēram, policists, apsargs, pārdevējs vai ģimene ar bērniem," skaidroja Dziļuma.

Viņa arī uzsvēra, ka bērnam pavisam noteikti jāiemāca pateikt "Nē!", kas īpaši svarīgi ir situācijās, kad kāds svešs vai arī pazīstams cilvēks liek darīt ko bīstamu, nevēlamu un nepatīkamu. "Lai šo prasmi trenētu, vecākiem arī ikdienā vajadzētu cienīt bērna tiesības izteikt savu, no vecākiem atšķirīgu, viedokli," piebilda Dziļuma.