Ar šābrīža apziņu saprotu, ka kaut kā jau trūka gan un tādā veidā mēģinaju kompensēt trūkstošo. Tagad ir plašākas iespējas, informācija, tehnoloģijas – pat reizēm jābūt vērīgam un modram, lai spētu izvikt kodolīgāko un noderīgāko. Esmu uz sevi eksperimentējusi, izzinājusi, vērojusi, mēģinājusi sevi sadzirdēt, sadraudzēties… Kā tad man trūkst, ko es varu ielikt tā vietā?! Un kapēc ir vilkme pēc tā, ko patiesībā nevajadzētu lietot?
Sāku interesēties par fizioloģiskajiem procesiem, dažādām diētām, lasīt Ājurvēdas medicīnas grāmatas.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit