Šogad augusts ar visiem aptumsumiem un Merkura cilpu kāzām nebija piemērots, bet septembrī jau atkal zvaigznes ir draudzīgākas, tāpēc šoreiz mūsu "māņticības rubrikā" – ar kāzu tērpu saistītie ticējumi. To ir daudz!
Līgavas kleita jāšuj uz pasūtījuma vai jāpērk jauna – ņemt no draudzenēm, tantēm, savas vai topošā vīra mātes nedrīkstot, lai visu mūžu nav ar parādiem jācīnās.
Ja sekojam paradumam, ka kaut kam jābūt aizlienētam, tad tā nedrīkst būt ne kleita, ne cimdi un plīvurs, ne zeķes un apakšveļa – nez, kas tad vēl atliek? Rotas?
Kleitu ģērbjot, vispirms jāpārvelk pār galvu un tikai tad piedurknēs jābāž rokas. Kālab tā – skaidrojumu neatradu. Bet tāds ticējums ir... Vēl cits ticējums vēsta, ka pār kājām nevajag vilkt, un skaidrojums – lai nezaudētu sievišķo pievilcību.
Pie ģērbšanās nevarot lūgt talkā draudzeni, kurai tāds pats vārds kā līgavai, lai liktenis nesajauc, kam tā laime domāta. Palīgos jāņem sieviete, kura laimīgā laulībā dzīvojusi vismaz septiņus gadus.
Kleita ar dekoltētu muguru padarot attiecības viegli ievainojamas, īpaši – slepeniem nelabvēļiem. Kleitai jābūt garai – jo garāka kleita, jo ilgāka laulība. To, ka šis moments nav "velkošais" un nevar atsvērt ne nesaderību, ne pacietības trūkumu, mēs laikam visi zinām...
Pogu skaitam kleitā jābūt pāra, lai vīrs neiet pa kreisi. Pogas noteikti jāšuj ar dubultu diegu un pāra skaita dūrieniem.
Līgavas apaviem esot jābūt ar slēgtu purngalu, lai laime neiztek no mājas. Siksniņkurpes neder ne pa kam! Jo mazāk aizdares – jo vieglākas būšot dzemdības.
Līgavas apakšveļai jābūt baltā krāsā. Nu labi, kāzas ir rituāls, un balta krāsa rituālam piedienas, tur nav, ko iebilst.
Slāvu līgavas kleitas apakšmalas iekšpusē ar zilu diegu izšuj pāris krustiņus aizsardzībai pret ļaunu aci. Droši vien tādam pašam nolūkam mēs varētu lietot mūsu pašu aizsardzības zīmes un asinssarkanu diegu. Aplocē var iešūt arī pētersīļa lapiņu – ciešākai mīlestībai.
Toties matos spraust augus un ziedus, ja nav plīvura vai vainaga, nedrīkstot... Pie jostas spraust ziedus arī nedrīkst, lai dzemdības nebūtu grūtas. (Šķiet, ka te vairāk jautājums par adatām, nevis par floru).
Pirms ceremonijas līgavas tērpu pilnā komplektā vilkt nedrīkstot (kaut vai vienu auskaru neieliec). Pretējā gadījumā laulību ceremonija var izjukt, vismaz šāds ticējums ir kaimiņzemēs.
Lai nebūtu strīdu ģimenē, nevienai (pat vislabākajai draudzenei!) nedrīkst dot pielaikot neko no kāzu tērpa, lai jaunajā ģimenē nebūtu strīdu. Savā ziņā šis ir pamatoti, jo katra mērītāja uz tērpa atstāj daļu savas enerģijas, un jebkurš trešais pārī ir lieks.
Ja kāzu laikā saplīst kleita, tas draud ar skarbu vīramāti.
Pēc kāzām skaisto kleitu nevajag tūlīt likt pārdošanā, tā jaglabā, lai saglabātu laulību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
