Cāļa bildes - 180
Foto: Privātā arhīva foto.

Pēdējos gados Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst neparasta metode, kā apgūt mūziku jeb konkrētāk – klavierspēli, vijoļspēli un čellu, taču gana daudz vecākiem ir arī neziņa, kas ir šī no tālām zemēm pārņemtā – Suzuki jeb mātes (dzimtās) valodas metode. Nolēmām viest skaidrību un iztaujājām pasniedzēju Lieni Broku, kura vijoles spēli bērniem gandrīz 20 gadus māca parastā mūzikas skolā, bet nu jau vairākus gadus mūzikas pasaulē vecākus un bērnus ieved arī ar citiem paņēmieniem.

Te vari ielūkoties un, iespējams, paturpināt diskusiju par Suzuki metodi "Cālis" forumā.

Lienei, pirmkārt, taujāju, kāpēc bērniem ir ieteicams apgūt mūziku? "Uz šo jautājumu dažādi informācijas avoti sniedz pietiekami izsmeļošu atbildi un lielākā daļa vecāku, kuri kaut reizi ir aizdomājušies par mūzikas apmācību, to jau zina – tā ir dzirdes, koncentrēšanās, disciplīnas, gribasspēka, smadzeņu darbības, koordinācijas, uzmanības attīstīšana. Taču, ja šo jautājumu uzdotu skolotājam, kurš māca mūziku pēc Suzuki metodes, atbilde būtu īsa un pavisam vienkārša – lai bērns izaugtu par labu cilvēku," tā uzsver Liene.

Kas ir Suzuki un viņa mūzikas apmācības metode

Suzuki stāsts aizsākās Japānā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Šiniči Suzuki dzimis 1898. gadā vijoļbūves fabrikas īpašnieka ģimenē. Suzuki apguva vijoļspēles pamatus pašmācības ceļā, ļoti daudz klausoties mūzikas ierakstus. Vēlāk studēja Vācijā pie vijoļspēles meistara Karla Klingera. Pēc studjām Vācijā Suzuki atgriezās Japānā, kur sāka mācīt vijoļspēli, kā arī muzicēja stīgu kvartetā kopā ar saviem brāļiem. Kādu dienu Suzuki pārsteidza savus brāļus un kolēģus, paziņojot, viņaprāt, brīnumainu atklāsmi: visi japāņu bērni runā japāņu valodā!

Suzuki prātoja: zīdaiņi uzsāk valodas mācīšanos no dzimšanas brīža un līdz piecu, sešu gadu vecumam ir to apguvuši. Tā ir lieliska mācīšanās metode. Tātad, dzimtās valodas dabīgā apguvē ir apslēpta vislabākā mācību metode pasaulē! Un tā bija pirmā reize, kad Suzuki runāja par savu metodi – dzimtās valodas metodi. Tāpēc viņš bija pārliecināts, ka bērni var mācīties mūziku tādā pašā veidā, kā viņi ir mācījušies savu dzimto valodu – sākot no ļoti agrīna vecuma un klausoties mūziku savā apkārtējā vidē, metodes aizsākumus atstāsta Liene.

Foto: Privātā arhīva foto

Pēc Lienes teiktā, Suzuki ticēja, ka visiem bērniem piemīt spējas mācīties, ja vien viņus atbalsta mīloši vecāki un skolotāji. Daudzu gadu garumā Suzuki turpināja attīstīt savu mācību metodi. Viņš rūpīgi izvēlējās skaņdarbus, kas palīdzētu attīstīt bērnu muzikalitāti un spēles paņēmienus. Dažus skaņdarbus viņš sakomponēja arī pats.

Suzuki filozofija sakņojas nesatricināmā pārliecībā par dzīves pozitīvo spēku un dziļā cieņā pret ikvienu cilvēku. Suzuki dalījās savā pieredzē ne tikai par to, kā vairot bērnu spējas mūzikā. Viņš patiesi ticēja, ka mūzikas un cilvēkmīlestība palīdzēs bērniem kļūt par krietniem cilvēkiem ar bagātām dvēselēm. Suzuki augstākā vēlme īstenotos, ja šie bērni nākotnē vairotu mieru un sapratni visā pasaulē. Nav nejaušība, ka pēc koncerta 1961. gadā, kurā uzstājās ap 400 Suzuki audzēkņu, pasaulslavenais čellists Pablo Casals iedvesmots paziņoja: "Varbūt tieši mūzika būs tā, kas izglābs pasauli!"

Foto: Privātā arhīva foto.

Suzuki turpināja aktīvi strādāt un dalīties pieredzē dažādās pasaules valstīs pat pēc 90 gadu vecuma. Viņš nomira savās mājās Japānā savā 100. dzīves gadā. Savas dzīves laikā viņš saņēma daudz atzinības un goda apliecinājumus, kā arī bija nominēts Nobela Miera prēmijai.

Suzuki uzskatīja, ka ikvienam bērnam piemīt neierobežots spēju potenciāls un ka talants nav iedzimta lieta, bet ka talantu attīsta attiecīga vide. Ikvienam bērnam, kurš spēj iemācīties runāt, ir dzirde, un viņš spēj iemācīties spēlēt mūzikas instrumentu, metodes galveno būtību skaidro skolotāja Liene.

Mācoties pēc Suzuki metodes, ir svarīgi iespējami agrākā vecumā radīt ap bērnu vidi, kas attīsta viņā talantu. Tas nozīmē sākt jau no 3- 5 gadiem vai arī agrāk. Liene stāsta, ka sākumā tiek iedibināta regulāra mūzikas klausīšanās prakse. Tas nozīmē, ka viss repertuārs, ko mācās Suzuki bērns, ir ierakstīts CD un to ir jāklausās katru dienu. Svarīgs princips Suzuki metodē ir vērošanas princips. Bērni mācās ne tikai no kontaktstundām, bet arī vērojot citu bērnu nodarbības. Vispirms pamatiemaņas uz instrumenta apgūst kāds no vecākiem – mamma vai tētis, un tieši vecāki iedibina mājās regulāru vingrināšanās praksi. Visi šie aspekti veido muzikālu vidi, kurā atrodas bērniņš, un drīz vien pienāk diena, kad viņš saka – "Es arī gribu!" – un tad ir pienācis laiks sākt individuālās nodarbības ar bērnu. Bērns klausās, skatās un kopē. Mācās spēlēt instrumentu bez notīm. Notis sāk mācīties vēlāk.

Suzuki metodē netiek liktas atzīmes, bet ir regulāra koncerta prakse. Koncerts ir priecīgs notikums, tie ir svētki bērnam un visai ģimenei. Suzuki apmācības metodē viss spēlējamais repertuārs ir sakārtots 10 grāmatās. Tas ir vienots Suziki metodes standarts visā pasaulē. Līdz ar to bērni satiekas starptautiskās meistarklasēs un var muzicēt kopā. Tas veicina sociālo mijiedarbību un draudzību, akcentē Liene.

Skolotājas Lienes ceļš līdz Suzuki metodei

"Mācot vijoļspēli skolu sistēmā jau gandrīz 20 gadus, novēroju, ka mūziku mācīties vēlas bērni no dažādām vidēm. Bērni no ģimenēm, kurās mūzika ir ģimenes vides veidojoša sastāvdaļa – ģimenēs tiek dziedāts, apmeklēti koncerti, skan mūzika un diezgan bieži arī kāds no ģimenes locekļiem spēlē kādu mūzikas instrumentu. Un bērni no pilnīgi pretējām ģimenēm, kur mūzika nav ikdienas vides veidojoša sastāvdaļa.

Katrs no šiem bērniem mūziku sāk mācīties no atšķirīga iesākuma punkta. Cilvēka un arī bērna dzīvē normāla parādība ir dzīves viļņveidības princips. Tas nozīmē, ka ir brīži, kad cilvēks ir radošs, pilns enerģijas, bet pēc tam seko pilnīgi pretēji brīži – kad cilvēks "ielien aliņā" un viņam ir vienkārši vajadzīga atelpa un miers," stāsta Liene.

Tas nozīmē, ka katrs bērns ir ļoti individuāla būtne, ar savu dzīves un attīstības tempu, savu raksturu un daudz citiem atšķirīgiem faktoriem. Līdz ar to arī katra bērna instrumenta spēles iemaņu apgūšanas temps ir atšķirīgs, vienam ir vajadzīgs vairāk laika, citam mazāk. "Mana vēlēšanās ir dzīvot un mācīt mūziku tādā vidē, kura būtu harmoniska un saskaņā ar katra bērna individualitāti un darīt to ciešā sadarbībā ar vecākiem. Es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka būt skolotājam nozīmē nodot savas zināšanas jebkuram skolēnam bez izņēmuma, kas pie manis ir atnācis. Tāpēc turpināju meklēt iespējas, kā to darīt," skaidro skolotāja.

Foto: Privātā arhīva foto.

2013. gadā Liene piedalījusies Suzuki iepazīšanās dienā, ko organizēja Latvijas Suzuki asociācija. Uz Latviju toreiz bija atbraukuši pieredzējuši Eiropas Suzuki eksperti no Beļģijas, Vācijas un Lielbritānijas kopā ar savām Suzuki ģimenēm – bērniem un vecākiem.

"Mani pārsteidza tas, ka pilnīgi visi bērni spēlēja ar skaistu skaņu, intonatīvi tīri un pareizu stāju. Vēl es ievēroju, ka bērni ir patiesi ieinteresēti instrumenta spēlēšanā un ka muzicēšana viņiem sagādā prieku. Es neredzēju nomāktas, saspringtas un noraizējušās sejas. Mani ieinteresēja, kā šie skolotāji strādā. Tā es pirmo reizi iepazinos ar Suzuki metodi. Jo vairāk es par šo metodi uzzināju, jo vairāk sapratu, ka tas ir tas, ko esmu meklējusi," par saviem pirmsākumiem Suzuki metodes apguvē stāsta Liene.

Suzuki metode apvieno sevī profesionalitāti ar cilvēcību. Pats Suzuki par savu dzimtās valodas metodi ir uzrakstījis grāmatu ar nosaukumu "Audzināts mīlestībā". Tāpēc, ka Suzuki skolotāja sadarbība ar ģimeni un vecākiem ir ļoti cieša, bērni šajā sadarbībā jūtās mīlēti un laimīgi. Gan par kopā pavadīto laiku, ar vecāku mājās vingrinoties, gan par kopīgām nodarbībām klasē. Tas nenozīmē, ka spēju attīstīšanas process ir viegls un ģimenes nesaskaras ar grūtībām. Tā tas nav, vienmēr attīstībā ir šķēršļi, kas jāpārvar, bet, grūtības pārvarot kopā bērnam ar vecāku, šajā sadarbībā arī dzimst mīlestība, uzskata Liene. "Mūsu dienās, kad dzīve ir steigas pilna un vecākiem paliek aizvien mazāk laika priekš saviem bērniem, Suzuki metode ir vēl viens veids, kā saliedēt ģimenes," uzskata skolotāja.

Suzuki bērna vijoļspēlei raksturīgs skaists, dabisks tonis, izkopta tehniska spēle un, pateicoties regulārām grupu nodarbībām, attiecībās ar draugiem savstarpēja cieņa, iejūtība, spēja ieklausīties un sadzirdēt. "Mans Suzuki skolotājs Kuns Rens saka: "Īsts Suzuki bērns ir tad, kad viņš, pirmkārt, pamana citus un tikai pēc tam sevi.

Suzuki bērni visi noteikti nekļūs par vijoļspēles uzvarētājiem, bet viņi noteikti būs savas dzīves uzvarētāji!"" aizrautīgi uzsver Liene.

Foto: Privātā arhīva foto.

Šobrīd Latvijā Suzuki programmu var apgūt klavierspēlē, vijoļspēlē un čella spēlē nu jau vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Ikšķilē, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Aucē, Valmierā, Alūksnē, Liepājā.

Skaties video, kā šovasar bērni koncertēja Engurē!

Šovasar Engurē notika 2. Latvijas Suzuki vasaras meistarklase, ko organizēja Latvijas Suzuki asociācija. Tā pulcināja vairāk nekā 200 dalībniekus – ģimenes un skolotājus no dažādām valstīm (Beļģijas, Spānijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Latvijas). Meistarklases pasniedza pieredzes bagāti Suzuki skolotāji no Austrālijas, Vācijas, Polijas, Anglijas, Beļģijas, Dānijas un Lietuvas. "Tā bija lieliska pieredze un neaizmirstamas dienas. Visbrīnišķīgāko dāvanu pēc nometnes mums uzdāvināja Paulas mamma. Viņa teica tā: "Ja man būtu trīs vārdos jānoformulē sava sajūta šobrīd, es teiktu tā: vēlos kļūt labāka!"" par neseno nometni priecājas Liene.

Kā jau nopratāt, šo metodi pasniedz tikai privātskolotāji, kuri paši nemitīgi mācās. Pasniedzējiem šajā Suzuki metodē ir pieci līmeņi, Latvijā patlaban ir vijoles spēles skolotāji, kuri apguvuši otro līmeni, tātad, ir vēl kur augt ne tikai ģimenēm, bet arī pasniedzējiem. Taču klavierspēli pēc šīs metodes gan Latvijā pazīst jau ilgāk. Ņem vērā – ja vēlies savu mazo mūzikas pasaulē ievadīt pēc šīs metodes, mūzikas instrumenta spēle sākotnēji būs jāapgūst pašam.

Plašāku informāciju par Suzuki metodi un skolotājiem Latvijā vari iegūt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!