Foto: Shutterstock
Skolēns skrien pa pilsētu un fotografē jūgendstila mājas, tad kultūras vēstures stundā prezentē savu darbu, bet no savāktā materiāla angļu valodas stundā rada ekskursiju. Bioloģijas kabinetā skolēns rāda mājas pagalmā ar telefonu safilmētās vardes, izveidojis Latvijas karti, kur šīs sugas vardes sastopamas visbiežāk. Skolēni vērtē viens otra darbus, argumentē, diskutē, mācās kopā.

Teju, teju klāt 1. septembris, tāpēc šeit cenšos ilustrēt ideālu mācību procesu, kurā visi mācību priekšmeti ir savstarpēji saistīti un gan skolēni, gan skolotāji ir motivēti apgūt un pielietot jaunākās tehnoloģijas.

Mūsdienās arvien vairāk uz mācīšanos skatās kā uz procesu, kas ir aizraujošs gan tiem, kas mācās, gan tiem, kas skolo. Piemēram, Somijā, kas pazīstama ar šobrīd pasaulē labāko izglītības sistēmu, jau bērnudārzā ļauj bērniem ar nažiem durstīt satrunējušu koku un pētīt no tā bēgošās vaboles. Arī mēs Latvijā saprotam, ka ir beigušies laiki, kad skolotājs kā instruktors stāv klases priekšā, šķirsta grāmatas, diktē tekstu, ko skolēns nākamajā dienā no galvas atstāsta.

Jau tālajos pagājušā gadsimta 70. gados rakstnieks un futūrists Alvins Toflers rakstīja, ka 21. gadsimta analfabēts būs nevis tas, kurš neprot rakstīt un lasīt, bet tas, kurš neprot mācīties. Mūsdienu kontekstā, tieši internets un spēja atrast un pielietot dažādus tiešsaistes rīkus, ir panākumu atslēga.

Tomēr joprojām pedagogi gan Latvijā, gan citur, kaut arī ir apguvuši tehnoloģijas dažādos kursos, lielākoties tālāk par prezentācijām uz projektora nav tikuši. Kāpēc? Lai to noskaidrotu un meklētu risinājumus, pirms diviem gadiem Latvijas skolotāji iesaistījās starptautiskā pilotprojektā "Tiešsaistes sadarbības rīki izglītībā", kura galvenais mērķis bija atrast optimālu veidu, kā skolotājiem pašiem apgūt jaunākos rīkus, iedrošināt tos izmēģināt un izmantot mācību procesā.

Foto: Shutterstock

Latvija, līdz ar Vāciju, Igauniju un Lietuvu, bija viena no četrām valstīm, kas piedalījās šajā ERASMUS projektā – pilotprojektā piedalījās pedagogi no visas Latvijas. Balstoties uz programmas laikā gūtajām atziņām un novērojumiem, izstrādāta metodoloģija pedagogu apmācības programmai, un tā tagad pieejama arī citiem skolotājiem gan Latvijā, gan pārējās Eiropas valstīs. Tagad programmu jau apguvuši arī Rīgas Angļu ģimnāzijas un Rīgas 49. vidusskolas skolotāji, un šogad tā pieejama arī citiem pedagogiem.

Informatīvs ziņojums uzstādīt datorā spraudni – lielākais bieds

Pirms sākām programmu, mītu un pieņēmumu bija daudz – Latvijas skolotāji tehnoloģiju ziņā ir ievērojami zemākā līmenī; tehnoloģijas nav tik pieejamas kā citās Eiropas valstīs; ja atļausim klasē lietot telefonu, skolēni tikai spēlēs spēlītes. Mācības pierādīja, ka Latvijas skolotāji savā sagatavotībā īpaši neatšķiras no citu valstu mācībspēkiem, un arī izaicinājumi visur ir līdzīgi.

Pilotprojekts nu ir noslēdzies, un esam diezgan pārliecināti, ka ir izdevies atrast īsto veiksmes formulu – apvienojot teorijas apguvi ar aktīvu iesaistīšanos tiešsaistes rīku apguvē, savstarpēji sadarbojoties projekta laikā izveidotajās grupās, izmantojot tieši piedāvātos tiešsaistes rīkus un risinot ļoti konkrētus uzdevumus. Tas ļāva gan imitēt darbu klasē, gan veicināt sadarbību starp dažādu priekšmetu skolotājiem. Projektā fokusējāmies uz tām iespējām, kas ir pieejamas ikvienā skolā – no dažādām bezmaksas programmām līdz "Office 365", kas pieejams praktiski ikvienā izglītības iestādē.

Izrādījās, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolotāji tehnoloģijas neizmanto aktīvi, ir gluži cilvēciskas bailes no negaidītā – pēkšņiem uznirstošajiem logiem, aicinājumiem instalēt kādu spraudni – nesaprotamām situācijām, kurās bail kļūdīties. Projekta ietvaros, ar mentoru un komandas biedru atbalstu šādas situācijas tika analizētas un atrisinātas, iegūstot drošības sajūtu un pārliecību par savām spējām.

Foto: Shutterstock

Kādi rezultāti?

Pilotmācību rezultāti rāda, ka skolotāji ieguvuši lielāku pārliecību darbā ar interneta rīkiem un ievērojami augušas prasmes – ECDL (Visaptverošs Eiropas datorprasmes sertifikāts) testu nokārtojuši vairāk nekā 75 procenti skolotāju. Taču ne tikai mērāmie rezultāti ir svarīgi, daudzi skolotāji atzīst, ka viņiem pašiem ir pavērušies jauni domāšanas apvāršņi, negaidīti radoši risinājumi, jaunas skolēnu iesaistes formas. Bet visglaimojošākā ir to skolēnu reakcija, kas līdz šim bijuši slaveni ar gulēšanu stundu laikā, bet tagad paši atgādina skolotājiem par vēl neuzdotu mājasdarbu, jo mācību process kļuvis aizraujošāks.

Tiešsaistes programma "Online4EDU" ir ERASMUS finansēta, Latvijā to īstenoja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija – LIKTA sadarbībā ar AS "Datorzinātņu centrs".

Programma organizēta "MOODLE" platformā. Tajā izstrādāti materiāli četrās valodās: latviešu, vācu, igauņu un lietuviešu. Programma ietver teorētiskos materiālus, praktiskos uzdevumus, pārbaudes testus, dalībnieku forumus, sadarbības projektus. Informācija par programmu pieejama "Eprasmes.lv" un "Online4edu.eu".

Pilotā piedalījās ap 150 skolotāju no četrām valstīm. No visiem 33 skolotājiem, kas iesaistījās pilotā no Latvijas, programmu absolvēja 30 un ECDL eksāmenu nokārtoja 23.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!