Vecākiem nestandarta darbalaiks... Ko darīt ar bērnu?

Saprotams, ka šādas ģimenes ikdienā saskaras ar krietni vien lielāku darba un ģimenes dzīves līdzsvara izjaukšanu, no kā cieš visi – pieaugušie, iespējams, viņu draugi un radi, bieži vien arī darba devēji, bet vissliktākais, ka šādi visvairāk cieš bērni.

Ko darīt šādās situācijās? Jautājums, kas aktuāls joprojām. Vecākiem ir grūtības saskaņot nestandarta darba laiku ar parastiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, jo klasiska bērnudārza darba laiks ir no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Turklāt likums vecākiem nosaka pienākumu bērnu līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez pieaugušā uzraudzības. Principā veidojas gandrīz strupceļš. Bērnu aprūpes nepieejamības gadījumā šādi darbinieki ir spiesti samazināt nodarbinātības apjomu, strādāt nepilnu laiku vai vispār pārtraukt darba attiecības uzņēmumos ar nestandarta darba laiku.

Bet nav jau tā, ka risinājumu nevar atrast. Kopš 2015. gada septembra Labklājības ministrija īsteno projektu "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku". Vienkāršāk sakot, projekts palīdz vecākiem, kas strādā nestandarta darba laiku, nodrošināt bērnu aprūpi, pielāgojoties vecāku darba grafikam. Tiek izveidots ilgtermiņa modelis šo pakalpojumu subsidēšanai, tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību, kā arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Tas nozīmē, ka reģistrētā aukle vai iestāde 20 stundas nedēļā (80 stundas mēnesī) pieskata darbinieka bērnu jebkurā darbinieka nestandarta darba laikā no pulksten 18 līdz 8 darba dienās, brīvdienas vai svētku dienās.

Projekta laikā izmantot šādu bērnu uzraudzības pakalpojumu ir iespēja vecākiem, kuriem ir vismaz viens bērns vecumā no viena gada līdz sešiem gadiem un nestandarta darba laiks vismaz reizi divās nedēļās. Nestandarta darba laikā var tikt iekļauts arī laiks līdz divām stundām, kas vajadzīgs vecāka nokļūšanai uz un no darba, ja šis laiks iekrīt projektā noteiktajā nestandarta darba laikā. Projekts tiek īstenots kopumā 30 Latvijas uzņēmumos, kuros ir jāstrādā vakara vai nakts stundās, brīvdienās vai svētku dienās.

Būtiskākais, ka maksu par pakalpojuma izmantošanu pilnībā vai daļēji pašlaik sedz no projekta līdzekļiem. Bet uzņēmumi, kas piedalās šajā projektā, nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojuma līdzfinansēšanu saviem darbiniekiem. Šādi ieguvēji ir visi – gan darba devēji, gan viņu darbinieki, kuri atrisinājuši ļoti būtisku savas ģimenes sadzīves problēmu!

Taču te jāpatur prātā, ka šis ir pilotprojekts jeb izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu šādas atbalsta sistēmas nepieciešamību un pieprasījumu no uzņēmumu un ģimeņu puses. Tāpēc projekts vienlaikus ir gan praktiska pakalpojuma ieviešana un pieejamība, gan arī paralēls nemitīgs izvērtēšanas, izpētes un rezultātu novērtēšanas process. Ir sistemātiski jāizvērtē sasniegtais, jāidentificē problēmas un jāanalizē turpmākas attīstības iespējas. Un, visbeidzot, jāsaprot, vai šāds modelis Latvijai ir nepieciešams un kādiem jābūt nosacījumiem, lai tas nestu vēlamos rezultātus visiem iesaistītajiem. No vienas puses, par šāda pakalpojuma lietderību šaubu nav – to apliecina ģimenes, kas to izmanto. Bet no otras puses, tas kaut ko maksā, un pagaidām projekta īstenošanai ir pieejams arī Eiropas finansējums, taču pēc gada tas beigsies.

Tāpēc ir nepieciešams sākt diskusijas ar darba devējiem, sociālajiem partneriem, darbiniekiem, kuri ir un nākotnē varētu būt potenciāli ieinteresēti šāda pakalpojuma izmantošanā, kā arī pašvaldībām.

Sabiedrībā vajadzētu domāt, kādi būtu optimālie pakalpojuma ieviešanas un finansēšanas mehānismi pēc Eiropas Savienības līdzfinansējuma beigām. Piemēram, vai darba devējiem vajadzētu piedalīties ar līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanā un to nodrošināt? Cik lielai vajadzētu būt valsts un pašvaldības, darba devēja un darba ņēmēja līdzfinansējuma daļai, kāds būtu efektīvākais mehānisms subsidēta bērnu pieskatīšanas pakalpojuma finansēšanai?

Kā redzams, jautājumu ir daudz. Tāpēc Labklājības ministrija septembra beigās un oktobra sākumā rīkos reģionālos seminārus Valmierā un Jelgavā, kurā aicinās piedalīties darba devēju, sociālo partneru, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, lai kopīgi meklētu atbildes un diskutētu par optimālākajiem risinājumiem elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanā vecākiem ar nestandarta darba laiku.