Saprotams, ka šādas ģimenes ikdienā saskaras ar krietni vien lielāku darba un ģimenes dzīves līdzsvara izjaukšanu, no kā cieš visi – pieaugušie, iespējams, viņu draugi un radi, bieži vien arī darba devēji, bet vissliktākais, ka šādi visvairāk cieš bērni.
Ko darīt šādās situācijās? Jautājums, kas aktuāls joprojām. Vecākiem ir grūtības saskaņot nestandarta darba laiku ar parastiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, jo klasiska bērnudārza darba laiks ir no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Turklāt likums vecākiem nosaka pienākumu bērnu līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez pieaugušā uzraudzības. Principā veidojas gandrīz strupceļš. Bērnu aprūpes nepieejamības gadījumā šādi darbinieki ir spiesti samazināt nodarbinātības apjomu, strādāt nepilnu laiku vai vispār pārtraukt darba attiecības uzņēmumos ar nestandarta darba laiku.