Kariess skar gandrīz visus cilvēkus un ierindojas starp desmit izplatītākajām saslimšanām pasaulē, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Egita Senakola un atgādina, ka pareiza mutes higiēna, savlaicīga profilakse un regulāras vizītes pie speciālistiem jau no bērna agrīna vecuma, kā arī sabalansēts uzturs, samazinot cukura patēriņu, var būtiski uzlabot mutes veselību.
"Jaunākie epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka kariess skar gandrīz visus Latvijas bērnus, 31 procentam 2-3 gadus veciem bērniem jau ir kariess – pārsvarā tā dēvētais pudeļu kariess, bet 12 gadu vecumā zobu veselība ir vēl sliktāka – agrīni bojājumi pusaudžiem ir vērojami vidēji deviņos zobos, bet nopietni kariesa bojājumi ir vidēji trīs, četros zobos. Novecojot, daudziem cilvēkiem mutē paliek aizvien mazāk zobu ¬ 40 procentiem iedzīvotāju vecuma grupā no 60 - 72 gadiem daļēji vai pilnībā tos ir zaudējuši," situāciju Latvijā un problēmas aktualitāti raksturo Senakola.
Salīdzinot ar 90. gadiem, kariesa intensitāte bērniem un jauniem cilvēkiem ir samazinājusies gandrīz par 40 procentiem, ko gan nevar teikt par pieaugušajiem. Bērnu saslimstība ar kariesu ir mazinājušas dažādas izglītojošas programmas un profilaktiskas pieejas, kas bija īstenotas skolās un bērnudārzos. Diemžēl, sākoties sociālekonomiskajai krīzei, daudzas šīs programmas tika apstādinātas, bet problēma palika, secina profesore.
Kariess nav fatāla saslimšana, tas ir novēršams, ja par mutes veselību sāk rūpēties jau uzreiz pēc bērna pirmo zobiņu parādīšanās. Ja zobi regulāri divreiz dienā tiek tīrīti ar fluorīdus saturošām zobu pastām, ja ir regulāras vizītes pie zobārstniecības speciālistiem, tad saslimšana ar kariesu var ievērojami samazināties.
Pētījumi rāda, ka profilaktiski pasākumi var samazināt kariesa izplatību pat par 24-45 procentiem. Jāņem vērā, ka zobu veselību ietekmē ne tikai mutes higiēna, bet arī citi faktori – sabalansēts uzturs, samazināts cukura patēriņš un zobu traumu novēršana.
Laba mutes veselība ir ļoti svarīga gan pieaugušajiem, gan jo īpaši bērniem, jo ietekmē runas funkcijas attīstību, iespēju socializēties. Cietas barības košļāšana, pareiza rīšanas funkcija un piena zobu saglabāšana ir trīs svarīgi noteikumi, lai nodrošinātu pareizu sejas kaulu augšanu. Vēlāk labot agrīnas augšanas problēmas ir ļoti sarežģīti un dārgi.
Senakola uzsver katra paša un vecāku atbildību par savu un bērnu zobu veselību: "Rūpes par mutes veselību neaprobežojas tikai ar aiziešanu pie zobārsta un plombas ielikšanu, kad zobs jau sāp. Laba mutes veselība sākas ar profilaksi, tostarp ar regulārām vizītēm pie zobārsta un higiēnista, kas var palīdzēt atklāt kariesu agrīnā stadijā. Tas arī mazina bērnu bailes no zobārsta un padara rūpes par zobiem par patīkamu procesu, nevis sāpīgu procedūru."
Lai iepazīstinātu ar jaunākajām kariesa diagnostikas un kariesa ārstēšanas metodēm bērniem un pieaugušajiem, 6. septembrī RSU aulā notiek starptautiska konference "Kā risināt kariesa problēmu zobārstniecībā? Pasaules pieredze", kurā uzstāsies nozares līderi pasaulē, kā arī Latvijas speciālisti.