Tēvu tipi, kuru dēļ meitām neizdodas nokārtot savu personīgo dzīvi  (2)

Psiholoģe Olga Gumanova portālam "Ladymail" apraksta piecus attiecību tipus ar tēviem, kas var meitu ievainot. Iespējams, ka šie psiholoģes situāciju skaidrojumi palīdzēs apzināties pašiem savus scenārijus, mainīt tos un kļūt laimīgiem.

Tēva nav bijis. Māte meitu dzemdējusi no vīrieša, ar kuru nav bijusi laulībā/ilgstošās attiecībās, vai arī vispār nav pārliecināta, kurš ir īstais… Vecāki izšķīrušies, kad meita bijusi vēl pavisam maziņa, tēvu viņa pat neatceras. Var būt tā, ka ar tēvu ir saistīts kāds noslēpums, piemēram, māte apprecējusies, jau būdama māte, bet no meitas slēpusi, ka tas, ko viņa uzskatījusi par tēvu, nav viņas bioloģiskais tētis, bet gan audžutēvs.

Meita: tēva meklējumos. Kad tēva vieta ir brīva, meita, sākoties pubertātes vecumam un līdz ar to – dzimumnobriešanai, neapzināti sāk nodarboties ar viņa meklējumiem. Tādas meitenes iemīlas par sevi daudz vecākos vīriešos, bieži vien – precētos. Dažreiz ilgstoši iestrēgst "mīļākās lomā", vienlaikus brīvie vienaudži viņām neinteresē. Viņas kļūst par kaislīgām fanēm skolotājiem, trenerēm, slavenībām.

Izeja: atrast īsto tēvu un ļaut viņam sirdī ieņemt savu vietu. Pacensties viņam piedot, protams, viss atkarīgs no katras situācijas, kādēļ tēva nav bijis.

Meita: tiecas pēc vēsiem un nepieejamiem vīriešiem, cenšas iekarot viņu mīlestību. Tādas meitenes teic, ka lielākā daļa vīriešu viņām ir pārāk neinteresanti, garlaicīgi. Bet ir viens īpašais, un tikai viņš ir spējīgs izsaukt spēcīgas jūtas. Īpašais, kā izrādās, pievelk ar savu vēsumu, neaprēķinātību – sākumā zvana un raksta pa 20 vēstulēm dienā, bet pēc tam – pazūd uz nedēļu. Nepieejamo tētu meitas bieži vien ir apsēstas ar vēlmi gūt no vīrieša cieņu, slavēšanu, atzīšanu, augstu vērtējumu. Lai to saņemtu, viņas bieži vien neapzināti ir gatavas pazemojumiem. Bet rezultātā saņem nevis atzīšanu, bet gan nicinājumi – par to, ka "skraidīji pakaļ" un "vajāji".

Izeja: piešķirt tiesības adekvāti vērtēt pašai sevi, nedeleģējot to citiem cilvēkiem. Pašai sev pateikt visus tos labos vārdus un uzslavas, kuras gribētos dzirdēt no tēva un tiem, kuros meitene vai jau jaunā sieviete iemīlējusies. Attiecībās ar vīriešiem jāseko līdzsvaram: kurš dod, bet kurš – ņem, kurš apsteidz un skūpsta, bet kurš tikai aizstāj. Nevajadzētu ieciklēties tikai uz vienu vīrieti, īpaši agrīnās attiecību stadijās. Negaidīt viņa vēstules, aizturētu elpu, bet pieņemt arī citus uzaicinājumus satikties, atrast jaunas kompānijas, pašai meklēt jaunas iepazīšanās.

Meita: baidās, izvairās no vīriešiem, vai pati tiecas kļūt par daudz "stiprāku vīrieti", nekā tēvs. Izaugot ģimenē, kurā tēvs bijis tirāns, bet māte – upuris, meitene bieži sāk izvairīties no vīriešiem vispār, ap sevi būvējot siltu un drošu sieviešu pasauli. Viņa ap sevi izveido tik kuplu pulciņu draudzeņu, kolēģu, paziņu, kurā neviens vīrietis nevarēs ielauzties.

Šajā draudzeņu, radinieču pasaulē spēlē visas iespējamās vīriešu un sieviešu lomas: tiek saņemts atbalsts grūtās dzīves situācijās, kopā svinēti svētki, līmētas tapetes, remontētas rozetes, braukts kopā atvaļinājumos. Ar vīrieti šādai sievietei var būt vien īslaicīgs sakars, kura rezultātā rodas bērns, bet, lūk, ilgstošas attiecības viņa neapzināti uztver kā bīstamas, tādēļ bērnu audzinās tā pati ģimene jeb draudzeņu pulciņš, kurā sieviete pastāv.

Cits variants – tirāna un upura meita paaugas un sāk spēlēt dēla lomu – mātes aizstāvja. Meita ieņem vīrieša pozīciju un dod tēvam prettriecienu. Šādas meitenes sevi atrod sportā, īpaši cīņas mākslā, mīl kamuflāžas auduma apģērbu, ādas jakas, augstus, šņorējamus zābakus un citus atribūtus, kas it kā vairāk piestāv vīriešiem.

Attiecībās ar vīriešiem šāda meitene bieži vien kopā ar partneri jūtas kā konkurenti. Palikt ilgstošās attiecībās viņa spēj ar tādu vīrieti, kurš atteiksies no cīņas, labprātīgi ieņemot otro pozīciju sievas-līderes priekšā.

Izeja: pamazām sākt palūkoties ārpus "sieviešu pasaules" pulciņa. Pamanīt visu labo, ko var gūt no vīrieša. Iemācīties veidot ar vīriešiem drošas, draudzīgas attiecības.

Meita: cieš no pretrunām, viņai pietrūkst vīrišķā sevī. Klusus, pakļāvīgus vīriešus šāda meitene necieš, bet no stiprajiem un valdonīgajiem – baidās. Viņa arī ar nožēlu var attiekties pret visu dzīvniecisko vīrietī: netīrām zeķēm, sviedru smaku, trīs dienas ataugušiem rugājiem. Un vispār neveidot attiecības, jo netīras zeķes ir obligāta to sastāvdaļa. Var pievienoties arī bailes no dzimumlocekļa: sieviete seksam piekrīt tikai tumsā, atsakās no orālā seksa, skaidro psiholoģe.

Izeja: ieviest draugus-vīriešus. Ielūkoties viņu interesēs: aiziet uz futbola maču, piedalīties politiskās debatēs – tādas organizē dažādos interešu klubos, un parasti tur ir daudz vīriešu. Ļaut savām smadzenēm noticēt, ka vīriešu radītas skaņas un smaržas – nav briesmu signāls.

Draudzība ar vīriešiem ļaus attīstīt sevī no tēva iztrūkstošās vīrišķīgās īpašības – prasmi pateikt "nē", gatavību sportot, stingrību, spēju pieņemamās formās izteikt arī dusmas, agresiju.

Meita: apbrīno tēvu, viņš viņai ir ideāls. Nākotnē visi vīrieši tiek salīdzināti ar tēvu un visbiežāk, neiztur šo salīdzinājumu. Bieži izrādās tā, ka tētis patiesībā ir visai tālu no ideālā, un viņam ir kāds slēptais trūkums. Piemēram, viņš visu dzīvi krāpis savu sievu. Vai pa kluso dzēris. Un meita, apzināti izvēloties sev tādu vīrieti kā tētis, neapzināti atrod partneri ar tieši tādu trūkumu, kāds tika slēpts ģimenē – neuzticīgu vai slepeno iedzērāju.

Citi iespējamie scenāriji – meita ilgstoši atraida visus iespējamos pretendentus uz viņas roku un sirdi, jo viņi nespēj līdzināties tēvam. Vai izvēlas kluso, "nekādu" vīru, aiz kura muguras, formāli esot precētai, iespējams saglabāt psiholoģisko laulību ar pašas tēvu.

Izeja: atzīt, ka tēvs ir tēvs, un lai cik viņš nebūtu lielisks, viņš nekad nekļūs par vīru. Pieņemt, ka visi cilvēki ir dažādi un pārstāt katru potenciālo kandidātu uz vīra vietu salīdzināt ar tēvu.

Piekritīsi taču, ka tēva loma meitu audzināšanā ir ļoti svarīga, aizdomāties, un, nepieciešamības gadījumā, rīkoties mudina psiholoģe.