Par to, kas vecākiem jāatgādina skolēniem par drošību mājās un ceļā uz/no skolas, stāsta Raivis Terinks, "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs.
"Skolā un medijos pašlaik vislielākā uzmanība tiek pievērsta skolēnu drošībai, pārvietojoties pa ielu un piedaloties ceļu satiksmē. Tomēr ne mazāk svarīgi vecākiem ir atgādināt un izskaidrot bērniem par viņu personisko drošību un ikdienišķām lietām pa ceļam uz mājām un mājās," uzsver Terinks.
Tradicionāli ieteikumi vecākiem skan: "Atgādiniet bērniem būt uzmanīgiem uz ielas, nerunāt ar svešiem cilvēkiem, un nelaist nevienu dzīvoklī." Taču, lai vecākiem būtu vieglāk bērniem izskaidrot drošības jautājumus, lūk, ieteikumi (piemēri), kā runāt ar bērnu!
No skolas uz mājām jādodas pa taisnāko un drošāko ceļu. Jānorunā ar bērnu, pa kuru ceļu/ maršrutu bērns ikdienā dodas, lai tas būtu drošāk, gan šķērsojot ielas, gan, lai bērnam nebūtu jāšķērso nezināmi pagalmi, tumšas ielas un citas iespējami bīstamas vietas.
Informēt vecākus par savu atrašanās vietu. Lai arī bērniem tas nepatīk, vienoties, ka bērns atsūta vismaz īsziņu, ja plāno doties mājās pa citu ceļu, vai aizkavēties kaut kur ilgāk.
Nerunāt un neiet līdzi svešiem cilvēkiem. Vispirms bērnam skaidri jādefinē, kas ir "svešs cilvēks". Bērnam jāsaprot, ka svešs nav radinieks, bet tajā pat laikā cita skolēna vecāki, vai kaimiņi, vai pagalmā ikdienā sastapts cilvēks, vai garāmgājējs ir svešs. Attiecīgi, pret svešajiem jābūt laipnam, bet sarunās nevajag iesaistīties, proti, nestāstīt svešiem, vai ir viens mājās, kur ir vecāki, vai mājās ir jauns dators vai vērtīgas lietas.
Vienmēr aizslēgt durvis. Bērniem atrodoties mājās, vienmēr jāaizslēdz durvis no iekšpuses. Tāpat, aizejot no mājas, jāizslēdz ierīces, piemēram, gāzes vai elektriskā plīts. Un protams, aizejot noteikti jāaizslēdz ārdurvis.
Rīcība ārkārtas gadījumā. Bērnam jāzina, ka viņš drīkst zvanīt vecākiem jebkurā brīdī. Noteikti norunāt, kam vēl no tuviniekiem zvanīt, ja kādu iemeslu dēļ neizdodas sazvanīt vecākus.
Aizdomīgi, iereibuši vai agresīvi cilvēki. Bērnam jāizstāsta, kā identificēt aizdomīgus cilvēkus, vai vienkāršāk definēt kā tos, kas ir biedējoši vai nepatīkami. Paskaidrot, ka bērns var apgriezties un iet pretējā virzienā. Vai arī pāriet pāri ielai, lai droši apietu nevēlamos cilvēkus.
Ko darīt agresijas vai uzbrukuma gadījumā. Ja bērnu apsaukā, aizvaino vai ar kaut ko apmētā, ieteicams nereaģēt, neatbildēt, neiesaistīties konfliktā, bet ātri doties prom. Ja kāds uzbrūk, ķeras pie drēbēm, grūsta vai dzenas pakaļ, bērnam jāvēršas pēc palīdzības pie tuvākā cilvēka, kurš viņam kaut vai vizuāli izsauc uzticību. Var arī patverties veikalā, vai sabiedriskā transportā.
Ja aizdomīgas vai agresīvas personas atrodas pie mājas ieejas vai kāpņutelpā, un bērnam ir bailīgi doties mājās, tad jāiedrošina bērns vērsties pie kāda cilvēka, kas izraisa uzticību, vai, piemēram, jāieiet mājās kopā ar kaimiņu.
Gadījumā, ja kāpņutelpā seko kāds cilvēks, un bērnam ir neomulīgi, viņam jācenšas iespējami ātrāk nonāk dzīvoklī. Vai arī, lai bērns nebaidās piezvanīt pie kaimiņu dzīvokļa durvīm. Ja šāda aizdomīga persona iekāpj ar bērnu liftā un bērnam ir bailīgi, bērns var nekavējoties no lifta izkāpt, un doties pa kāpnēm. Iedrošini bērnus neapslāpēt neomulīgās sajūtas, bet rīkoties tā, kā viņam šķiet drošāk.
Ja pie durvīm kāds zvana. Ja vecāki tā vēlas un ja pie bērna nav gaidīti ciemiņi, var vienoties ka bērns uz durvju zvaniem nekādi nereaģē. Pirms durvju atvēršanas ir jāpajautā, kas ir aiz durvīm, un jāatver durvis tikai pazīstamām personām. Atkal – svarīgi precīzi definēt, kas ir šīs uzticības personas, kurām var atvērt durvis. Jāizskaidro, ka jebkuram kaimiņam, sētniekam, pārvaldniekam vai, pat ja zvanītājs sauc sevi par policiju vai ugunsdzēsējiem, durvis labāk neatvērt, bet uzreiz zvanīt vecākiem.
Personas dati. Izskaidrot bērniem, ka mājas adrese, telefona numurs, vecāku telefona numurs, mājas ieejas kods kā arī, piemēram, dzīvokļa wifi parole, nav jāsaka svešiem cilvēkiem vai draugiem pagalmā.
Personīgās mantas. Iemācīt bērniem, ka maku, mobilo telefonu, mājas atslēgas nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības, piemēram, uz soliņa spēļlaukumā. Tāpat neatstāt bez uzraudzības, piemēram, kāpņutelpā, somas, drēbes, arī velosipēdus.