<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/nanagyei/">Nana B Agyei</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Tie tēti, kuri ir izglītotāki un labāk sagatavoti, gan dzemdībās, gan pēcdzemdību procesā jūtas daudz drošāk, un var vairāk palīdzēt sievietei. Turklāt viņi parasti neģībst, tā grāmatas "Gribu būt tētis" atvēršanas svētkos atzina dūla Ilze Kuduliņa.

Dūla arī izteica prieku, ka ir tapusi grāmata, kas palīdzēs dzemdību procesam sagatavot ne tikai mammas, bet arī tētus. Pēc Kuduliņas domām, vīrieša klātbūtne dzemdībās ļauj kopā piedzīvot maģisku mirkli, kurā iespējams dalīties un kuru atcerēties visu turpmāko dzīvi. Grāmatas medicīniskā redaktore, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa atzina, ka vīrietis par tēti nekļūst vienā dienā. Tas ir process, kas sākas brīdī, kad cilvēki nolemj kļūt par vecākiem, un turpinās vēl labu laiku pēc bērniņa piedzimšanas. Lai kļūtu par tēti, ir vajadzīgs zināms sagatavošanās posms, kas var ilgt deviņus mēnešus un pat vairāk.

Atzīmējot Tēva dienu, klajā nākusi grāmata "Gribu būt tētis", kas tiek izdota "Roche Akadēmijas" sociālās atbildības projekta "Izglābsim 100 bērnus" īstenošanas gaitā. Sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību to bez maksas plānots izplatīt visa Latvijā, īpaši vīriešiem Latvijas reģionos. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī vairāki sabiedrībā zināmi tēti, piemēram, mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis un uzņēmējs Gatis Kokins.

Foto: Juris Beikmanis

Atbildība un emocionālā iesaiste

Viens no kopsaucējiem, pie kuriem nonāca diskusijas, kas rosināta pēc grāmatas prezentācijas, dalībnieki – svarīgākās kvalitātes, kas nepieciešamas labam tētim, ir spēja uzņemties atbildību un emocionāli iesaistīties bērna dzīvē. Bērniem nav vajadzīgi "supertēti", kuri nekad nekļūdās un ar visu tiek galā. Tā vietā viņi vēlas mīlošu tēti, kurš cenšas būt klātesošs bērna dzīvē un rūpējas par savu ģimeni labākajā veidā, kā viņš prot un spēj.

Laime balstās bērnos

Pēc mūziķa un divu bērnu tēva Jāņa Holšteina Upmaņa domām, bērns ir loģisks attiecību turpinājums un nākamā attīstības pakāpe, kas vēl vairāk satuvina partnerus. "Pienāk brīdis, kad tu attopies, ka laimīgas vecumdienas nenodrošinās ieņemtie amati vai sapelnītā nauda, bet dalīšanās ar citiem cilvēkiem, kas ir tava ģimene. Protams, ir brīži, kad ir grūti, īpaši, ja bērniem ir maza vecuma starpība un viņi cīnās par vecāku uzmanību. Taču arī tajā visā ir kaut kas ārkārtīgi jauks. Bērni savā ziņā ir kā izmēģinājuma poligons, ļaujot vecākiem eksperimentēt un vērot, kā šī vai cita rīcība mainīs bērnu uzvedību. Tā ir ļoti interesanta pieredze". Jānis atklāja, ka arī viņš reizēm nogurst no bērniem un domā par to, ka jāpaciešas vēl tikai 18 gadus. Tomēr par spīti visām grūtībām, viņš ne brīdī nenožēlo, ka ir tētis.

Lai notiktu tautas ataudze, ar bioloģisko tēvu nepietiek

Uzņēmējs un piecu bērnu tētis Gatis Kokins pauda pārliecību, ka būt par tēti nozīmē ne tikai fiziski radīt bērnu, bet arī piedalīties bērna dzīvē. Latvijai ir vajadzīgi nevis vīrieši, kurus bērni varētu saukt par saviem bioloģiskajiem tēviem, bet tēti, kuri piedalās bērnu audzināšanas procesā. "Diemžēl mūsu valstī ir ļoti daudz šķirto ģimeņu, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Vientuļais vecāks var izaudzināt vienu, īpašas varonības apstākļos – divus bērnus, taču, ja mēs gribam trīs, četrus vai piecus bērnus, ir vajadzīga pilnvērtīga ģimene."

Zināšanas palīdz kompensēt bērnībā neiepazīto ģimenes modeli

Viens no grāmatas "Gribu būt tētis" idejas autoriem, "Roche Latvija" direktors Rauls Vēliņš lielo šķirto ģimeņu īpatsvaru uzskata par vienu no būtiskākajām Latvijas problēmām. Jaunajiem vīriešiem, kuri paši ir auguši bez tēva, ir grūti identificēties ar tēva lomu, jo viņi nezina, ko nozīmē rūpēties par bērniem. Tieši tāpēc ir ļoti būtiski izglītot topošos tētus un rādīt labus piemērus.

Vēl interesantas atziņas par tētiem, kuri dzīvo šķirti no bērniem, atradīsi šeit un šeit jeb iepazīties ar pētījuma "Tētis uz 13 procentiem: Latvijas tēvi pēc šķiršanās", kuru pēc nodibinājums "Tēvi" pasūtījuma veica pētnieki Klāvs Sedlenieks, Andris Saulītis un Kristīne Rolle, secinājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!