Pasaulē nav nekā skaistāka kā būt par māti, to apliecina 23 gadus vecā Jolanta Kartašova no Rīgas, kura mīlestību atradusi ārzemniekā un tagad dzīvo Parīzē, audzinot trīs meitas. "Es nekad nevarēju iedomāties, ka 22 gadu vecumā kļūšu par trīs bērnu mammu. Vēl vairāk, es nekad nebiju domājusi, ka vispār par tādu kļūšu, arī tā reiz portālam "Cālis" sacīja Jolanta.
Stāstu, kā viņa kādā Vecrīgas izklaides vietā satika un iemīlējās parīzietī un kā mēneša laikā jau dzīvoja Francijā, lasi šeit. Bet šoreiz Jolanta vēlējās padalīties ar savām pārdomām, cik bieži gados jaunajai daudzbērnu mammai izdodas būt sievietei, ne tikai mātei.
"Pēdējā laikā es sevi bieži pieķeru pie domas: "Vai man patīk mātes dzīvesveids?" Redz, mīlēt savus bērnus ir viena lieta, mīlēt būt mātei – pavisam cita. Tas ir smags un nogurdinošs darbs, it īpaši pirmajos bērna dzīves mēnešos. Kad viss, ko viņš dara, ir ēd, kakā, guļ un raud, ir grūti izjust sava veida atalgojumu. Jā, es zinu, atalgojums ir smaidīgs un vesels bērns, bet būsim reāli – mums visiem patīk atrasties tīrā mājā, bet kuram gan patīk berzt tualetes?
Pirms kļūt par māti, es biju ilūziju pilna. Savās iedomās es biju iztēlojusies dzīvi kā "Huggies" reklāmās. Paspruka čuriņa? Pasmaidām un notīrām! Neviens mani nebrīdināja, ka drīzumā es pati odīšu pēc čurām. Visas māmiņas rādīja tīru un smaidīgu mazuļu bildes un dalījās ar to, cik skaisti ir būt mātei. Bet vai nebūtu jauki, ja mēs visas atklāti runātu par to, cik reizēm ir grūti rūpēties par mazo "prieka kamoliņu". Vai dzirdēt: "Man vairs netur nervi, un es dažreiz raudu kopā ar bērniem," tā vietā, lai izliktos, ka viss ir lieliski?
Trīs mazuļi uz rokām ir viens liels trakums. Ja tam visam vēl pievieno klāt ikdienas rūpes un pienākumus, tad trako nams ir tikai laika jautājums. Grūtākais tajā visā ir tikt galā ar pašas emocijām, ko izraisa viss, kas tik pēkšņi ir uzvēlies uz pleciem. Ir dienas, kad viss jūk un brūk, un tev vairs nav spēka būt stiprai. Bet aizmukt arī nevar, un tu pati sāc just, kā pamazām jūc prātā. Ir dienas, kad viss ir tieši pretēji – tu burtiski apreibsti no mīlestības, kas tevi pārpilda no viena smaida vien. Ir dienas, kad tas viss samaļas kopā. Un neviena jauno vecāku ābece tam nevar tevi sagatavot.
Dievs zina, cik ļoti es mīlu savas meitenes, bet ir dienas, kad es sapņoju par laiku, kad es smaržoju pēc parfīma, nevis mazuļu atraugām. Par laiku, kad dzīvoju tikai sev. Kad varēju bezrūpīgi izdzīvot dienu. Kad varēju lēnām pamosties klusā mājā, nevis no spēriena pa aci, vai bļaustīšanās. Kad varēju mierīgi izbaudīt brokastis vai jebkuru citu ēdienreizi, nesadegušu un karstu. Kad piektdienas vakaros varēju atļauties kaut ko jautrāku par veļas mazgāšanu. Vai laiku, kad bija iespējams izmantot labierīcības aiz aizslēgtām durvīm.
Protams, kļūstot par māti, nākas atteikties no daudzām "privilēģijām", ieradumiem un sapņiem. Bet es jūtu, kā mans pirmsbērnu "es" lēnām izgaist kaut kur starp barošanām, negulētām naktīm, bērnu raudāšanu un visa PVN, kas nākt klāt līdz ar bērnu parādīšanos. Jā, mana dzīve ir uzmetusi pamatīgu kūleni, bet es cenšos izbaudīt šo grūto, taču skaisto laiku, kad meitenes vēl ir tik maziņas. Es esmu iemācījusies novērtēt katru minūti, jo, ja ir viena lieta, ko zina katra māte, tas ir, cik ātri paskrien laiks.
Vai man patīk mātes dzīvesveids? Ne vienmēr. Bet es mīlu būt par māti! Es ne pret ko nenomainītu šo debesu dāvanu. Un varbūt pat ir labi, ka viss cits šķiet mazsvarīgs, jo es apsolu – lai cik grūti tas brīžiem nebūtu, pasaulē nav nekā skaistāka kā būt par māti."
Kā smej Jolanta, viņas pārdomas par mātes lomu šķietami nesaskan ar fotogrāfijām? Bet tā ir daudzbērnu mammas ikdiena – gan asaras, gan smiekli, laime un mīlestība pāri visam.
Jolanta arī raksta blogu, tāpat kā aktīvi darbojas savā "Instagram" kontā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
