Atšķirībā no pērnā gada, kad gadatirgus koncentrējās divās vietās, šogad vairāk nekā 20 zināšanu "pārdošanas punkti" bija izkaisīti pa noslēpumaino un mazliet spokaino mežu lielākā teritorijā. Manā kā apmeklētāja vērtējumā tas nebija slikti – gan cits citam netraucēja, gan izstaigāties varēja.
Apmeklētāju vidū bija dzirdamas arī svešādas valodas – vistālāk, šķiet, bija atceļojusi tūristu grupa no Taizemes, un noslēguma Ugunsrituālā sastapu arī šamanes no Jakutijas, kuras atzinīgi izteicās gan par festivāla noskaņu, gan par Ugunsrituālā jūtamajām enerģijām. Neticat man – noticiet gardās ugunskura zupas vārītājiem, kuri apgalvoja, ka "visur pabijuši, bet tik jauku publiku redz pirmo reizi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
