Rudens saulgrieži jeb Maza diena – kas jāzina par šo laiku

Pirmām kārtām rudens saulgrieži ir paša Rudentiņa – bagātā vīra – viducis, viduspunkts, vidus laiks. Kulminācija. Rudens noslēdz savu gājumu novembrī – Mārtiņos, kad sākas ziema.

Šo laiku mēdz saukt arī par vienādību laiku – diena un nakts izlīdzinās, ir vienā garumā. Pavasarī šis vienādību laiks ir Liela diena, kad Saulīte iešūpojas ceļam kalnā un katra dieniņa kļūst garāka un garāka. Bet Rudens saulgriežu vienādības laiks iezīmē Mazu dienu, kad saulītes gaišums sarūk ar katru mīļu dieniņu. Vadības grožus pārņem Mēnestiņš ar saviem zirgiem, kam "zvaigžņu deķi mugurā".

Vakariem kļūstot aizvien tumšākiem, sākas iekšējās pasaules laiks, pārdomu, sapratņu laiks, iekšējās gaismas laiks. Senos laikos (un arī patlaban) šis gada brīdis bija lielo darbu, talku, ražas vākšanas laiks, apcirkņos likšanas un zemes sakopšanas laiks. Un arī pateicības laiks par visu saņemto. Skatot ražu, vedot to klētīs un apcirkņos, liekot kambaros un lādēs, nākas arī izvētīt, ko tad esam pļāvuši, ko esam saņēmuši, kas atstājams citam gadam sēklai, kas pelavās, kas ēšanai liekams. Un tāpat arī mēs savās pašpasaulēs. Šis ir izvērtēšanas laiks, ražas apkopošanas laiks, lai redzētu, kā šajā gadā gājis, ko paturam, ko dodam prom.

Tātad – sākas pārdomu laiks. Un pārdomu laiku, kas mijas ar dziļu pateicību un prieku par pilnajiem apcirkņiem, caurvij arī pateicība senčiem. Maza diena iezīmē arī veļu laika sākšanos. Gan agrāk, gan mūsu laikos svētītas tās mājas un dzimtas, kuras piemin un pateicas saviem priekštečiem. Ar Mazu dienu sākam klāt veļu mielasta galdus, runājamies iekšēji ar priekštečiem, pateicamies par to, kas tagad esam.

22. septembrī mūsu kalendāros ierakstīta arī Baltu vienības diena. Toreiz, 1236. gadā 22. septembrī, bija Pilnmēness. Tā stāsta senlaiku hronikas. Seno tagadējās Latvijas un Lietuvas zemi pārstaigāja ļauni ļaudis, nesdami līdzi izmisumu, sāpes, ienaidu pret vietējām tautām. Viņu vēlme bija iekarot zemi un tautu pakļaut svešai, iznīcinošai varai. Vietējie cēlās savas zemes un ļaužu aizstāvībai. Vienojās kopējā cīņā pret svešo ļaunumu. Senās baltu tautas piespieda krustnešu karapulkus, Zobenbrāļu ordeņa iekarotājus atkāpties. Ar tādu pretestību, ar tādu drosmi un uzņēmību līdz tam neviens nebija spējis krustnešu karapulkiem pretoties. Zobenbrāļu ordenis tika iznīcināts tieši Saules kaujā, un tāpēc tieši Saules kauja ir nozīmīgs notikums tālaika Eiropas vēsturē.

Baltu vienības dienu atzīmē, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni.

Šo dienu godājot, par tradīciju kļuvis kalna galā iedegt uguni. Redzot iedegtu vienu ugunskuru, kā pa ķēdīti tiek iedegti pārējie. Tā ir ugunskuru sasauksme, baltu pēcteču sasauksme, kopsanākšana un savu sakņu spēcināšana un apzināšanās.

Tāpēc iedegsim uguni arī mēs Dzegužkalna visaugstākajā vietā 22. septembra vakarā un kopīgi piedalīsimies uguns rituālā, kas veltīts gan Mazai dienai, gan Baltu vienības dienai!

Pulcējamies no pulksten 18, lai sagatavotu sevi rituālam un uguni iedegtu pulksten 18.30. Mugurā velkam gaišu apģērbu, pēc iespējas gaišas vai baltas seģenes, apmetņus. Līdzi ņemam piedalīšanās prieku un kopā būšanas vēlmi. Pēcrituāla daļai noderēs termoss ar siltu tēju un veselīgu kārumu groziņš, dziesmu grāmatas kopsadziedāšanai, saliekams soliņš, kabatas lukturītis. Ja tev ir tad, paņem līdzi arī bungas vai citu instrumentu, ko labprāt spēlē! Sabungosim! Sadziedāsim! Rituālu vadīšu es, Māra Brante. Dalības maksa – ziedojums pasākuma tehnisko izmaksu segšanai, sākot no 3 eiro.