Ikigai – atbilde, kā japāņi dzīvo ilgi un laimīgi

"Piepildi vēderu tikai par 80%" vai "Turpini būt aktīvs" ir tikai divas no desmit vienkāršām un viedām japāņu atziņām, kā nodzīvot veselīgu un ilgu prieka pilnu mūžu. Grāmatā "Ikigai. Ilgas un laimīgas dzīves noslēpumu no Japānas", kas guvusi fenomenālus panākumus, kļuvusi par starptautisku bestselleru un pārdota miljonos eksemplāru visā pasaulē, atklāta japāņu dzīves koncepcija.
Ikigai var brīvi tulkot kā "cilvēks ir laimīgs, kamēr aktīvs". Grāmatā ar piemēriem no pasaulē visilgāk dzīvojošo cilvēku ikdienas autori atklāj, kā dzīvē īstenot šo koncepciju.

Jēdziens ikigai sevī ietver kaislību, uzdevumu, aicinājumu un profesiju, un ideālā gadījumā nozīmē to, ka katrai dienai cilvēka dzīvē ir jēga. Tātad tas ir iemesls, kāpēc rītos ceļamies. Ikigai ir iemesls, kāpēc daudzi japāņi nevēlas iet pensijā. Patiesībā japāņu valodā pat neesot jēdziena "pensionēties". Viņi turpina būt aktīvi un darīt iemīļoto darbu, jo atraduši piepildījumu savai dzīvei. Viņi jūtas laimīgi, jo vienmēr ir darbībā.

Lai atklātu laimīgas un garas dzīves noslēpumu, autori intervēja simts ilgdzīvotājus Okinavas salas Ogimi ciemā, ko dēvē arī par simtgadnieku ciemu. Uzzināsim, ko ēd, kā strādā, kā dzīvo un priecājas ilgdzīvotāji, kā arī atklāsim viņu lielāko noslēpumu: kā noskaidrot savu ikigai.

Grāmatā ir daudz praktisku padomu, kas lasītāju atbalstīs sava ikigai meklējumos.

Par grāmatas autoriem:

Ektors Garsija (Héctor García), spāņu grāmatu autors un programmētājs, kopš 2004. gada dzīvo Tokijā un strādā par programmatūras attīstītāju, izveidojis blogu – ceļvedi japāņu populārajā kultūrā kirainet.com (tam ir vairāk nekā miljons skatījumu mēnesī);

Fransesks Miraljess (Francesc Miralles) ir spāņu mūziķis, rakstnieks, žurnālists un sleju autors nedēļas izdevumā "El País Semanal" un personiskās izaugsmes žurnālos.

Piedāvājam iepazīties ar fragmentu no grāmatas, kas pirmajā acu uzmetienā ir pretrunā ar rietumu pasaulē proponēto pozitīvo domāšanu.

Laikā, kad sāka veidoties logoterapija, tikai dažus gadus vēlāk japānis Šoma Morita izveidoja uz dzīves jēgas meklējumiem balstītu terapiju. Tā izrādījās efektīva, ārstējot dažādas neirozes, obsesīvi kompulsīvus traucējumus un posttraumatisko stresu. Šoma Morita bija ne tikai psihiatrs, bet arī zenbudists, turklāt Japānā viņa terapijai bija milzīga garīgā ietekme.

Daudzas rietumnieku terapijas balstās uz mēģinājumiem kontrolēt vai izmainīt pacientu emocijas un izjūtas. Rietumos pieņemts uzskatīt, ka mūsu domas ietekmē to, kā jūtamies. Savukārt izjūtas nosaka to, kā rīkojamies. Turpretim Moritas terapijas pamats ir iemācīt pacientam pieņemt savas izjūtas, necenšoties tās kontrolēt, jo rīcības ietekmē tās izmainīsies pašas no sevis.

Gan Moritas terapija, gan zenbudisms pamatojas uz atziņu, ka "darbība rada pārmaiņas, un tāpēc nav vajadzības tiekties kontrolēt savas domas vai izjūtas". Šī atziņa ir pilnīgi pretēja rietumnieku uzskatam, kas mūs pirmām kārtām spiež kontrolēt un izmainīt sliktās domas, lai rezultātā mainītos mūsu rīcība.

Moritas terapija ne tikai pieņem emocijas, bet arī meklē veidus, kā "radīt" jaunas emocijas, balstoties uz savu rīcību. Viņš uzskata, ka šīs emocijas var apgūt caur pieredzi, izmantojot atkārtošanās principu.

Moritas terapijas mērķis nav tiešā veidā izdzēst simptomus, bet gan mācīt dabīgi pieņemt savas vēlmes, nemieru, bailes un raizes. Japāņu revolucionāraius terapeits ir teicis: "Vislabāk ir, ja esi izjūtu ziņā bagāts un dāsns," – un tas nozīmē, ka vispirms nepieciešams pieņemt izjūtas un tad jāļauj tām aizplūst vai vienkārši "pāriet".

Runājot par "ļaut aiziet jeb pāriet" negatīvajām domām, Š. Morita šo procesu skaidroja, izmantojot fabulu: "Ja ēzelis ir piesiets pie laternas staba, tas, lēnā garā staigājot, cenšas no staba aizbēgt. Taču drīz tas sāk riņķot pa apli, līdz galu galā bezspēkā nokrīt turpat blakus laternai. Tas pats notiek ar mums, cilvēkiem, kad galvā maļam vienas un tās pašas uzmācīgās domas un mēģinām tās kliedēt ar citām domām."

Pieņem savas izjūtas! Ja nomāc, piemēram, obsesīvas domas, mums nevajadzētu nedz censties tās kontrolēt, nedz arī mēģināt no tām atbrīvoties. Pretējā gadījumā domas atgriezīsies, turklāt būs daudz spilgtākas un spēcīgākas. Kāds zenbudisma skolotājs, runājot par cilvēku izjūtām un emocijām, teicis: "Nepārtraukti cenšoties iznīcināt vienu vilni ar citu vilni, izveidosim viļņiem pilnu, nebeidzamu jūru."

Mēs paši neradām sevī izjūtas, tās vienkārši pie mums atnāk un ir jāpieņem ar atplestām rokām un laipni sveicinot. Š. Morita mēdza teikt, ka emocijas ir kā laikapstākļi: tās nevarot ne paredzēt, ne kontrolēt, vienkārši pasīvi novērot. Un šis ir tas brīdis, kad varam citēt vjetnamiešu mūku Thiķ Ņat Haņu, kas ir teicis: "Sveika, vientulība, kā tev iet? Nāc, sēdies man blakus, un es par tevi parūpēšos."

Dari to, kas jādara! Nav jācenšas nomākt simptomus, jo atlabšana negaidīti atnāks pati. Mums ir jākoncentrējas uz tagadni un, izjūtot ciešanas, tās ir jāpieņem. Sevišķi svarīgi ir izvairīties no pārlieku analītiskas situācijas izpētes. Terapeita mērķis ir pilnveidot cilvēka raksturu, lai viņš varētu rast risinājumu jebkurai situācijai. Savukārt rakstura veidošanos ietekmē cilvēka rīcība. Š. Moritas terapijā pacientiem nekas netiek skaidrots; viņiem ļauj mācīties rīkojoties. Pacientiem nepaskaidro, kā meditēt, ne arī to, kā rakstīt dienasgrāmatu, – to, iespējams, darītu Rietumu pasaules terapijās. Pacients, izmantojot savu pierdzi, soli pa solim visu atklāj pats.

Atklāj savu dzīves jēgu! Mēs nespējam kontrolēt savas emocijas, taču varam pārvaldīt ikdienas darbības. Tāpēc tev skaidri jāsaskata dzīves jēga un vienmēr jāatceras Moritas uzdotie jautājumi: "Kas tagad ir jādara? Kāda darbība jāveic tieši tagad?" Lūk, arī noslēpuma atslēga – tev jāuzdrošinās ielūkoties sevī, lai atklātu savu ikigai.