Citāda laulību ceremonija ar dvēseles pavadoni Inin Nini. Kā tas notiek?  (1)

Ceremonija ir iespējama pilnīgā saskaņā ar to, kam līgava un līgavainis tic, un nav nepieciešams kompromiss, kā tas bieži notiek šobrīd, kad ir vēlme pieredzēt svētītu ceremoniju, taču nevēlēšanās to veikt konkrētas reliģijas ietvaros. Inese ir ordinēta vadīt laulības ceremonijas un savienot divu ļaužu mīlestību alternatīvā veidā.

– Inin, nesen ievērojām tavu pieteikumu, ka esi saņēmusi ordināciju laulāt cilvēkus. Pastāsti, lūdzu, vairāk par šo interesanto pavērsienu!

Jā, tā ir man pasniegta liela dāvana, ar kuru no sirds dalos un jūtu, ka tas iekustina, ievibrē pavisam citas kvalitātes attiecības un kopābūšanu.

Lai saprastu, kāpēc šī tēma ir kļuvusi aktuāla, nepieciešams pakāpties vienu solīti nostatu un mazliet ieraudzīt kopskatu.

Šobrīd aizvien vairāk kļūst to cilvēku, kuri aizvien apzinātāk rīkojas un attiecas viens pret otru, pret dabu, pret līdzcilvēkiem. Ikdienā tās ir tādas pavisam vienkāršas lietas kā piedomāšana par to, ko ēdam, runājam, domājam, jūtam, darām. Tās ir viedākas, saudzīgākas attiecības ar Zemi, domāšana plašāk, dziļāk. Šo cilvēku aizvien vēl nav ļoti daudz, un tomēr šī vēršanās vaļā notiek ar lielu jaudu.

Ir daļa cilvēku, kuri vēlas autentisku, dzīvu, patiesu līdzdalību un klātbūtni.

Laulība arīdzan ir viens no svētku notikumiem, viena no lielajām iniciācijām jeb pārejas mirkļiem dzīvē, kuru ļaudis vēlas patiesi izjust, patiesi izdzīvot, esot saskaņā ar savām vērtībām, sirds sajūtu. Tāpēc laulība kopš aizlaikiem ir bijusi svēts rituāls, kurā ir svarīgs arī tas, kurš veic Savienošanas rituālu, kurš lūdz Zemes un Debesu aizsardzību un atbalstu ļaudīm, kuri ir nolēmuši radīt ko nebijušu kopā – proti, laulāties.

Ejot manu mācību ceļu kā Dvēseles Pavadonim, kurš ir klātesošs un atbalstošs cilvēkam viņa ceļā, viens no stūrakmeņiem ir arī spēja uzņemties sagaidīt un svētīt bērna dvēsli tam piedzimstot (ko kristīgajā tradīcijā dēvē par kristībām), gan iedrošināt puikām un meitenēm ieiet sievietes un vīrieša kārtā, gan laulājot mīlētājus, gan pavadot mirstošos.

Šo pāreju svētīšana un atbalsts tajās ir katras reliģijas vai ticības priesteru darbs. To pašu dara kristīgais mācītājs, to pašu veic tempļos visās pasaules malās.

– Un kā atšķiras tavs darbs?

Es neesmu piesieta nevienai reliģijai, taču studējusi tās visas. Esmu ordinēta Garīgajā seminārā, kura uzstādījums ir – pastāv viens, dziļš Spēks, Mirdzums jeb Dievs/ve, kuram ir daudz dažādu vārdu, izpausmju un seju. Tajā vienlīdz tiek cienītas visas Mīlestībā balstītās garīgās prakses. Ar tādu svētību arī stājos laulātā pāra un liecinieku priekšā.

Es laulāju tos, kuri jūt un vēlas mistisku pieredzi, kuri vēlas, lai viņu laulības ir jēgas un gaismas pilnas, taču nejūt savu piederību nevienai reliģijai, nesaredz savās kāzās mācītāju vai vēl jo mazāk – ierēdni no dzimtsarakstu nodaļas.

– Kā notiek šāda laulību ceremonija?

Tas ir ļoti atkarīgs no pāra, kādi viņi ir, kam tic, ko jūt – manis vadītās ceremonijas ir ļoti personīgas, izjustas. Un tās var plesties plašumā, sākot jau ar ievada ceremoniju iepriekšējā dienā, turpinot ar svēto solījumu nākamajā dienā. Tas var būt ceļojums kopā uz tālu vietu vai pat citu zemi, kur esat tikai divatā vai ar tuvākajiem lieciniekiem. Tas var būt arī pavisam īss, askētisks, piesātināts mirklis ģimenes priekšā. Versijas ir dažādas, visu izšķir unikālie ļaudis, kuri stāv manā priekšā.

Tas, kas laulību ceremonijā paliek neatņemams un nemaināms, ir daži stūrakmeņi.

Pirmais ir telpas un klātesošo attīrīšana un Dievišķās klātbūtnes ieaicināšana – tā var būt paklanīšanās vai sirds ziedojums visām četrām debesu pusēm, kā tas ir daudzās šamaniskajās tradīcijās, vai stihijām – Ugunij, Ūdenim, Zemei, Gaisam, Augšām un Apakšām. Tie var būt citu veidu aizlūgumi.

Nākamais ir jautājums – kas ir tie, kuri ir nākuši viens pie otra un pie Avota saņemt svētību? Vajadzīga pilna klātbūtne, atbldība, stāja un stādīšanās priekšā – "Es, Ieva Mežābele ... un es, Georgs Ozols stāvu šeit pilnā apziņā un ar atvērtu sirdi..."

Kad abi apliecinājuši savu klātbūtni, tad ir jāuzdod skaidrs jautājums: "Vai tu ņem šo otru par sievu / vīru un apņemies...?"

Seko svētības, Mīlestības ieaicinājums šo divu cilvēku vidū un gribas apliecinājums. Un tad ir notikušās laulības pasludināšana liecinieku priekšā (cilvēku vai dabas).

Katrā ziņā mans darbs kulminē brīdī, kad ieaicinu klātbūt Mīlestību. Tā ir visa mana darba sāls – apzināti aizvest līgavu un līgavaini līdz šim brīdim, lai tās būtu divas zinošas dvēseles, kuras stāv viena otras priekšā.

– Droši vien pirms tam notiek kāda līgavas un līgavaiņa sagatavošana...

Jā, noteikti. Bez tās esmu gatava strādāt tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos. Tam būtu jābūt vismaz mēnesi izietam kopējam procesam, kura laikā mēs kopā gatavojamies, briestam jaunajam notikumam.

Pats galvenais šo mācību kodols ir izpratne, ka svētā laulība nozīmē pilnīgu savienošanos, paļāvību, zināšanu, pieņemšanu, kopā radīšanu. Un vienlīdz tā nozīmē brīvību, pienākumu katram augt individuāli, katram iet savu dvēseles ceļu. Protams, pa vidu vēl ir arī mācības par visiem pārējiem ķermeņiem – prāta ķermeni, rumpi, emocijām, kas ir katras šādas savienības sastāvdaļa. Kā tajā visā atrast zelta stīdziņu, Mīlestības ceļu – tas ir mūsu kopā būšanas un sarunu galvenais temats.

– Šīm laulībām ir arī juridisks spēks?

Šī ir Mīlestības ceremonija un savienojums kaut kā dziļāka priekšā. Savienojums valsts un institūciju priekšā ir jākārto atsevišķi – proti, vienojoties ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļu par dokumentu sakārtošanu. Latvijā laulāt var ierēdnis, arī oficiālā Baznīca, un jau gadiem "gaidībās" ir likums, kas ļaus laulības slēgt arī notāriem. Taču process nav sarežģīts un ātri nokārtojams.

– Kādām vērtībām, sajūtām ir jābūt tajos pāros, kuri vēlas laulāties šādi – citādi?

Ir svarīga ticība savam lēmumam, spēja iestāties par savu "patiesību" – to, ka redzat un ticat tieši šādai savai Mīlestības dienai. Jo, ja ticēs un iestāsies pats pāris, tad viņi spēs paskaidrot savu lēmumu ģimenes locekļiem un tuvākajiem, kas mēdz būt tradicionāli noskaņoti un neizprotoši pret jaunā pāra gribu. Ir jājūt un jāgrib savā priekšā kā Savienotāju redzēt tieši šo cilvēku, jājūt paļāvība (kas nenozīmē neiesaistīšanos) un uzticība (kas nenozīmē kontroli) viņam. Ir jānāk ar atvērtām sirdīm un bezbailīgi jāizzin nesaprotamais, jāuzdod jautājumi, kopā jāiet ceļš. Jo šādas laulības būs pirmo reizi mūžā, te ir daļēji jāieņem arī pozīcija, ka tiek apgūts kas jauns, nezināms.

Un Savienotājs ir gids šajā nezināmajā, kuram ir vērts uzticēties.

Piebildīsim, ka Inin Nini būs viena no lektorēm ezotērikas konferencē "Dvēseles alķīmija. Ko mums nes Skorpiona laiks?", kas 14.oktobrī notiks "Bellevue Hotel Riga". Tiekamies tur!